Dabasgāzes tirgu atvērs pēc diviem mēnešiem. Ar ko jārēķinās patērētājiem? 15
Šodien valdība vērtēja dabasgāzes tirgus darbības nosacījumus, rīt regulatora semināru zālē Rīgā Ūnijas ielā 45 notiks atklāta uzklausīšanas sanāksme par dabasgāzes pārvades uzņēmuma “Baltic Conexus Grid” pārvades tarifiem. Darāmi vēl citi darbi dabas gāzes tirgus atvēršanai, tostarp “Latvijas gāzei” ir jāsagatavo sadales sistēmas lietošanas noteikumi, tomēr šaubu par gāzes tirgus atvēršanu šā gada 3. aprīlī ekspertiem nav. Ekonomikas ministrijā (EM) uzsver – netiek apsvērta iespēja atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu no šā gada 3. aprīļa, kā noteikts Enerģētikas likumā, uz vēlāku laiku.
Šodien valdībā vērtējamo “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu” projekts paredz pienākumu sadales sistēmas operatoram sadales sistēmas lietošanas kārtību publicēt tā tīmekļa vietnē. Šajos noteikumos ir atrunāta būtiska daļa arī no pārējā regulējuma, kas skars dabasgāzes sistēmas operatoru, tirgotāju un dabasgāzes lietotāju attiecības.
Gāze kilovatstundās
Pēc gāzes tirgus atvēršanas patērētāji pamanīs vairākas līdzības ar situāciju pēc elektrības tirgus atvēršanas 2015. gada 1. janvārī. Būs viens, pārdevēja piestādīts rēķins, kur redzēsim vairākas pozīcijas. Rēķinā būs norādīta gāzes cena, sadales, pārvades un glabāšanas izmaksas, nodokļi. Ministru kabineta komitejā apstiprinātajos “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos” arī teikts, ka vispirms rēķinās gāzes siltumspēju. Nākamajā solī patērētās gāzes daudzumu no kubikmetriem pārrēķinās kilovatstundās (kWh), kas dod iespēju salīdzināt to ar elektroenerģijas patēriņu. Rēķinā varēs redzēt dabasgāzes patēriņu arī normālkubikmetros vai kubikmetros. Tie mājsaimniecības lietotāji, kas pēc 3. aprīļa nevēlēsies mainīt tirgotāju, turpinās saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas regulētu cenu, tādējādi kļūstot par saistītajiem lietotājiem. Viņiem dabasgāzi piegādās a/s ” Latvijas gāze”, kas līdz 2019. gadam būs publiskais tirgotājs.
Atšķirīga situācija būs uzņēmējiem. Viņiem līdz šā gada 15. jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja uzņēmējs nenoslēgs jaunu līgumu, līdz šā gada 1. jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1. jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu cenu plus 20%.
SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers teic, ka no potenciālo tirgotāju viedokļa noteikumos ir prasība pēc apvienota līguma un rēķina, kas ietvertu gan gāzes iegādes, gan sadales sistēmas pakalpojumus. Tas nozīmētu, ka tirgotājs ir patērētāja vietā atbildīgs arī par sadales pakalpojumu un akcīzes nodokļa apmaksu. “Šādu modeli patlaban izmanto lielos un aktīvos Centrāleiropas gāzes tirgos. Savukārt tepat kaimiņos, Igaunijā, kur tirgus ir mazāks un jaunu tirgotāju ienākšanai nepieciešams lielāks stimuls, izmanto divu rēķinu modeli. Savukārt Lietuvā pat ir iespējama brīva izvēle starp viena vai divu rēķinu modeļiem un tas ir atkarīgs no tirgotāja un tā klienta vienošanās.
J. Bethers uzskata – divi rēķini, kas skaidri nodala maksu par gāzes sadales sistēmas pakalpojumiem, ir tirgotājam draudzīgāka sistēma un nerada papildus riskus, uzņemoties atbildību par sadales sistēmas uzņēmuma rēķinu apmaksu. “Šāda sistēma veiksmīgi darbojas arī uzņēmumiem Latvijas elektroenerģijas tirgū. Vienlaikus gan jānorāda, ka gāzes sadales pakalpojumi un akcīzes nodoklis proporcionāli veido ievērojami mazāku daļu no kopējiem izdevumiem par gāzi, nekā tas ir elektroenerģijas tirgū, kur dažādas papildus cenas komponentes aizņem aptuveni divas trešdaļas no rēķina gala summas, tāpēc šis nav kritisks nosacījums,” tā J. Bethers.
