Sniegs šoziem būšot. Būs arī vairāk viesuļu un kukaiņu. Toms Bricis izpētījis, kā izmaiņas laika apstākļos varētu ietekmēt mežsaimniecību 4
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šī ziema būšot nedaudz aukstāka par pagājušo, stiprs sals nav gaidāms, taču sniegs būšot – tā, uzstājoties ar lekciju par klimatu Latvijā Meža īpašnieku biedrības pēdējā sanāksmē, prognozēja televīzijas laika ziņu diktors un meteorologs Toms Bricis. Viņš kopā ar mežzinātnes institūta “Silava” zinātniekiem klimata pētījumos iedziļinājies jau divus gadus, tāpēc varēja stāstīt par to, kā izmaiņas laika apstākļos varētu ietekmēt mežsaimniecību.
Toms Bricis ir pārliecināts, ka palielināsies periodi, kad nelīs nemaz, un brīži, kad līs nepārtraukti. Turpretī tas, ka palielināsies vētru daudzums, gan esot izplatīts mīts.
T. Bricis: “Bieži tiek pieminēts, ka Latvijā būs vairāk vētru. Bet vētru nekļūst vairāk. To atspoguļo vētraino dienu skaits. Tās ir diennaktis, kad vidējais vēja ātrums sasniedz vismaz 10,8 m/s. Bija gadi, kad Liepājā bija 35–37 vētrainas dienas. Taču pēdējo desmit gadu laikā pavisam tādas bijušas trīs.
Ciklonu aktivitāte, iespējams, ir mazāka tāpēc, ka Arktika sasilst daudz straujāk nekā zeme vidējos platuma grādos un temperatūras starpība samazinās, mazinot arī ciklonu aktivitāti.
Taču līdz galam tas nav noskaidrots.” Tomēr meteorologs brīdināja, ka viesuļu un negaisu kļūst arvien vairāk.
Šobrīd mums gadā ir 10–15 tornado viesuļu, bet nākotnē spēcīgu negaisu intensitāte ar vēja brāzmām, kas pārsniegs 25 m/s, pieaugs par 40–80 procentiem.
Klimata pārmaiņu ietekmē veģetācijas periods pieaug pavasarī, kad temperatūras kāpums ir stiprāks nekā rudenī, jo rudenī arī saules gaismas, kas nepieciešama kokiem, ir mazāk.
T. Bricis: “Veģetācijas periods kokiem pavasarī visagrāk sākas Zemgalē, bet visvēlāk Ziemeļkurzemē, kuru ilgstoši dzesē gan Rīgas līcis, gan Baltijas jūra. Noslēgums ir pretējs, Vidzemes augstienē tas ir visīsākais, bet Kurzemes piekrastē visilgākais. Taču visi aktīvie procesi mežā notiek veģetācijas sākumā, ne beigās. Ja kāds vēlas zināt, vai mežu labāk stādīt pavasarī vai rudenī, viņš var paļauties uz temperatūras prognozēm savā reģionā.”
Runājot par galveno, kā klimata pārmaiņas ietekmēs mežsaimniecību, Toms Bricis secināja, ka meža augšanas potenciāls palielināsies, kas ir pozitīvi, taču palielināsies arī kaitēkļu apjoms un nebūs viegli piemēroties ilgiem sausuma un lietus periodiem.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
