Būs uzraugi dzīvei uz parāda 0
Latvijā varēs veidot licencētus privātuzņēmumus, kas pēc komersantu pasūtījuma un par maksu ievāks ziņas par iedzīvotāju parādiem, kuri iekrājušies par viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, uz nomaksu iegādātajām precēm vai pakalpojumiem.
Tā vakar nolēma valdība, atbalstot Ekonomikas ministrijā jau krietnu laiku gatavoto Kredītbiroju likumprojektu.
Vajadzību pēc kredītbirojiem Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce skaidro ar iedzīvotāju milzu parādiem, kuru dēļ aug uzņēmēju risks ielaisties jaunos darījumos ar klientiem. Pašlaik šīs ziņas ir izkaisītas malu malās dažādos savstarpēji nesaistītos reģistros. Piemēram, par komunālo pakalpojumu parādiem zina tikai namu apsaimniekotāji, par aizdevumiem – bankas, par televizoru vai ledusskapi, kas paņemti uz nomaksu, – to tirgotāji, par iedzīvotāju ienākuma nodokļu parādiem – Valsts ieņēmumu dienests (VID), par nekustamā īpašuma nodokļa parādiem – vietējās pašvaldības.
Jaunveidojamajos kredītbirojos šīs ziņas būs iegūstamas vienkop, palīdzot aizdevumu, preču un pakalpojumu sniedzējiem laikus novērtēt, vai aizdevuma prasītājs vai kādas preces tīkotājs, vai pakalpojuma pieprasītājs uz nomaksu varētu būt spējīgs laikā atdot naudu.
Pēc Jura Pūces domām, ieguvēji būšot arī iedzīvotāji – viņiem nebūšot jāmaksā par parādnieku radītajiem zaudējumiem uzņēmējiem un kreditoriem, kuri pašlaik spiesti tos segt uz cenu un pakalpojumu celšanas rēķina. Tādējādi godīgajiem būšot vieglāk aizņemties vai pasūtīt preci vai pakalpojumu ar pēcmaksu. Savukārt vieglprātīgajiem, kuri, piemēram, aizņemas naudu vienā firmā, lai atdotu parādu otrai, vairs nebūs tik viegli to izdarīt tāpēc, ka par viņu ienākumiem un nenokārtotajām saistībām viss būs zināms kredītbirojā. Tādējādi tiem, kuriem patīk dzīvot uz parāda, nebūs iespēju krāt jaunus, vēl lielākus, ko nekad nespēs atdot.
Kredītbiroju darbība balstīsies uz savstarpēju labprātīgu vienošanos ar komersantiem, kuri varēs saņemt nepieciešamās ziņas, ja viņi paši sniegs tiem datus par saviem klientiem. Kredītbirojos nebūs pašiem savu atsevišķu reģistru, bet pēc komersanta pieprasījuma un par noteiktu atlīdzību tie ievāks ziņas par klienta saistību izpildes pārkāpumiem. Kredītbirojiem būs pie ejams Iedzīvotāju reģistrs, Zemesgrāmata, Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs, Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze un citi oficiālie valsts reģistri, kā arī ziņas no komersantiem, kuri piedāvā preces un pakalpojumus uz nomaksu. Kredītbiroju darbības uzraugs un atļauju jeb licenču izsniedzēja būtu Datu valsts inspekcija.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis saka, ka pēc jaunā Kredītbiroju likuma pieņemšanas Fizisko personu datu aizsardzības likuma noteikumi nemainīsies. Kredītbiroji drīkstēs izsniegt tos kādam tikai ar privātpersonu piekrišanu. Ikviens tāpat varēšot divreiz gadā bez maksas pārbaudīt, kādas ziņas par viņu ir ievāktas un kurš komersants tās pieprasījis, tāpat iebilst pret kļūdainu ziņu, piemēram, par sen nomaksātu parādu.
“Parādu piedziņa tiesas ceļā vienmēr ir dārgāka un sāpīgāka, tāpēc ar šo jaunievedumu jāpanāk, lai uz nomaksu paņemta televizora vai ledusskapja dēļ parādniekam nebūtu jāzaudē dzīvoklis,” piebilst Mārtiņš Lazdovskis.
Viņaprāt, iedzīvotājiem, kuri par precēm un pakalpojumiem norēķinās laikus un neaizņemas naudu bankās vai firmās, kredītbiroji nesagādās nekādas galvassāpes.
Latvijas Komercbanku asociācijas projektu vadītājs Jānis Timermanis vēsta, ka citur pasaulē šādi uzņēmumi jau sen ir izveidoti. Pirmais zināmais uzņēmums radies 1803. gadā Anglijā, 19. gadsimta beigās tādi izveidoti arī Vācijā un Austrijā. Bet visstraujāk šādu uzņēmumu veidošanās notikusi kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, attīstoties datu elektroniskajai apritei. Pērn privātie kredītbiroji darbojušies 123 pasaules valstīs. Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm pašlaik to nav vien Latvijā un Slovēnijā. Igaunijā un Lietuvā privātie kredītbiroji jau darbojas astoņus gadus. Savukārt Francijā un Beļģijā ar to nodarbojas bankās.
Ekonomikas ministrijā plāno, ka likums varētu būt spēkā šā gada 2. decembrī, tātad pirmos kredītbirojus varētu dibināt jau nākamgad. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce spriež, ka vairāk par diviem vai trim kredītbirojiem Latvijā diezin vai būšot.
Kredītinformācijas apmaiņas atbalsta asociācijas valdes loceklis Armīns Kalniņš gan atzīst, ka ar minēto ziņu ievākšanu Latvijā būtībā jau nodarbojas uzņēmumos “Creditinfo Latvia” un “Lursoft”. Par parādniekiem un iekrātajiem parādiem ziņas ievāc parādu atgūšanas firmās, kurās par maksu tās izsniedz tiem, kuri mēģina atgūt parādus. Viņaprāt, jaunais likums viestu skaidrību, kurš ko drīkst darīt.
