Būs tautas atbalsta fonds valsts aizsardzībai 0
Valsts finansējums aizsardzībai ir nepietiekams, tāpēc Latvijas Politiski represēto apvienība savā gadskārtējā konferencē aicināja dibināt tautas atbalsta fondu Latvijas aizsardzībai.
Tajā katrs iedzīvotājs varētu ziedot kaut nelielu summu, tādā veidā papildinot aizsardzības budžetu, kas pašreizējā situācijā ir nepietiekams. Kad vaicājām mūsu lasītājiem (“LA”, 17. februārī), vai viņi atbalstītu šāda fonda izveidošanu un līdzekļu vākšanu, gandrīz visi aptaujātie atbildēja apstiprinoši.
Pēc aptaujas publicēšanas mums piezvanīja atvaļinātais robežsardzes majors Vilhelms Purmalis un informēja, ka Rīgā jau darbojas Latvijas valsts aizsardzības fonds “Lāčplēsis”. Varbūt nekas no jauna nav jādibina un ziedojumu vākšanu varētu uzticēt šim fondam?
Sazinājos ar fonda “Lāčplēsis” prezidentu Jāni Ivaru Kasparsonu. Viņš pastāstīja, ka Latvijas valsts aizsardzības fonds “Lāčplēsis” darbojas kopš 1996. gada un, kā rakstīts nolikumā, tā uzdevums ir veicināt Latvijas aizsardzību un drošību, nacionālās ekonomikas un kultūras attīstību, iedzīvotāju, it īpaši jaunatnes, patriotisko audzināšanu. Fonds tiek uzturēts no biedru naudas maksājumiem un ziedojumiem. Organizāciju izveidoja atvaļinātie virsnieki, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pameta dienestu padomju armijā un pārgāja uz Latvijas bruņotajiem spēkiem. Tomēr vairākums vēlāk tika atvaļināti pirms Latvijas iestāšanās NATO, jo nesaņemtu pielaidi valsts noslēpumam. Arī pašlaik organizācijā darbojas galvenokārt gados vecāki cilvēki – atvaļinātie armijas, robežsardzes, milicijas un policijas darbinieki, kā arī černobiļieši un citi interesenti, tostarp ir arī leģionāri un nacionālie partizāni.
Atgādināju, ka fonds “Lāčplēsis” pirms kāda laika tika nodēvēts par prokrievisku organizāciju. Tas izdevis 130. latviešu strēlnieku korpusam veltītu Piemiņas grāmatu, kurā uzskaitīti vairāk nekā 19 tūkstoši kritušo sarkanarmiešu uzvārdi un viņu apbedījuma vieta. Grāmatas izdošanu finansēja arī Krievijas Federācijas vēstniecība. Jānis Ivars Kasparsons ir sašutis un kategoriski iebilst pret to, ka fondam “Lāčplēsis” piekarina prokrievisma birku tikai tāpēc, ka tajā darbojas arī bijušie padomju armijas virsnieki.
Fonda būtiska darba sastāvdaļa ir Latvijas patriotiskāko cilvēku apbalvošana, pasniedzot Zelta, Sudraba vai Bronzas Goda zīmes. Kā skaidro fonda valdes loceklis Māris Šops, tiek izvērtēts katra pretendenta ieguldījums – vai esi piedalījies Latvijas neatkarības atjaunošanā, Tautas frontē, barikādēs, ko dari savā tiešajā darbā. “Mēs esam par tām pašām idejām, kas dzima 1918. un 1919. gadā. Mēs esam turpinātāji,” saka M. Šops.
Bet uz jautājumu, vai fonds varētu vākt ziedojumus valsts aizsardzības stiprināšanai, J. I. Kasparsons un M. Šops atbild noliedzoši.
“Manuprāt, šim nolūkam jāveido īpašs fonds pie Aizsardzības ministrijas. Stingri jāuzskaita ikviens eiro, aizsardzībai paredzētajā budžetā tautas ziedojums jāizdala atsevišķi. Lai ikviens zinātu, kam konkrēti šī nauda tiks tērēta – vai bruņumašīnām, lidmašīnām vai kam citam. Arī es pats labprāt ziedotu,” saka Jānis Ivars Kasparsons.
Latvijas Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētājs Gunārs Resnais iepriekš par fondu “Lāčplēsis” nav dzirdējis. Tomēr uzskata, ka nepieciešams pilnīgi jauns, neatkarīgs tautas atbalsta fonds valsts aizsardzībai. Šobrīd iecerēts, ka fonda izveidē LPRA darbosies kopā ar Ordeņu brālību, 4. Maija klubu un Pasaules brīvo latviešu apvienību. Fonda vadībā aicinās sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Kuru – to vēl pāragri nosaukt. Tiks uzturēta saikne ar Aizsardzības ministriju. “Mūsu pirmā tikšanās notiks marta sākumā. Ilgāk vairs nedrīkstam gaidīt,” apņēmīgi nosaka Gunārs Resnais.
