Jānis Kaupe: Pekinas olimpiskajās spēlēs vaļības netiks pieļautas 8
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm palikušas trīs nedēļas. Šobrīd pasaulē savu uzvaras gājienu veic jau kārtējais Covid-19 vilnis jeb infekcijas jaunais paveids omikrons, kas ir daudz lipīgāks, nešķirojot vakcinētos un nevakcinētos. Pastāv bažas, ka daudziem sportistiem dalība ziemas sporta forumā tāpēc var iet secen.
Pekinas spēļu organizācijas komiteja un Ķīnas varas iestādes ir izstrādājušas gana striktu drošības protokolu, ko uz savas ādas izbaudīja tie sportisti, kuri pagājušā gada pēdējos mēnešos tur atradās treniņnometnēs un sacensībās. Covid-19 drošības protokols darbojās arī aizvadītajā vasarā Tokijas spēlēs, bet šoreiz noteikumi, visticamāk, būs vēl stingrāki.
Pilnajos aizsargtērpos
“Par atšķirībām no Tokijas labāk varēšu pateikt pēc pašām spēlēm, taču ir lietas, kas jau tagad krīt acīs. Šobrīd tehniskā ziņā atšķirības ir kovida lietotnēs un dokumentu aizpildīšanā. Šī sistēma ir vēl izsmalcinātāka un sarežģītāka nekā pirms Tokijas spēlēm.
Atšķirība arī tā, ka pieteikumus izskata Ķīnas vēstniecības katrā konkrētā valstī, līdz ar to mēs darbojamies ciešā sazobē ar Ķīnas vēstniecību Latvijā,” “Latvijas Avīzei” stāsta Latvijas olimpiskās delegācijas Covid-19 oficieris Jānis Kaupe. Sporta ārsts, kurš strādā Latvijas Olimpiskajā vienībā, līdzīgus pienākumus veica arī Tokijas olimpiskajās spēlēs, tāpēc jau šobrīd, vērtējot Ķīnas izstrādāto protokolu, var šo to salīdzināt.
“Pieļauju, ka uz vietas dezinfekcija un organizatoru attieksme būs daudz stingrāka, pēc ļoti strikta reglamenta. Nebūs pieļaujamas kustības pa kreisi vai labi, viss pēc strikta algoritma. Domāju, ka neskaidros gadījumos netiks pieļautas diskusijas, vienošanās vai kādas sarunāšanas. Cerams, ka mums tādas situācijas neradīsies. Oktobrī, kad Pekinā bija treniņnometne kamaniņu braucējiem, tika novērots, ka dezinfekcijas prasības ir daudz stingrākas nekā citur. Sākumā šķita, ka viss ir ļoti skarbi,” atzīst Kaupe.
Piemēram, visi organizatoru pārstāvji, kas iesaistīti kovida protokola nodrošināšanā, bija tērpušies pilnajos aizsardzības tērpos, radot sajūtas kā no kādām apokaliptiskām Holivudas filmām.
“Ar tādiem parasti iet intensīvajā terapijā pie kovida slimniekiem, taču viņiem visiem tādi ir pieejami un tiek izmantoti, kaut vai ņemot tikai analīzes. Vaļības tur netiek pieļautas, taču tobrīd sistēma strādāja raiti, sistēma – testēšana, pārbaudes, rezultātu saņemšana. Būs stingri, bet domāju, ka haosa nebūs,” saka sporta ārsts.
Vēl kāda nianse. “Šobrīd tā ir spekulācija, bet nav izslēgts, ka Ķīna izmantos jutīgākus Covid-19 testus, kas var radīt situācijas, ka pirms izlidošanas rezultāts ir negatīvs, bet tur uz vietas izlec kāds pozitīvs gadījums. Īpaši tad, ja nesen ir izslimots kovids, bet tā astīte var vēl vilkties līdzi un ar jutīgāku testu to var uzrādīt,” prāto Latvijas Covid-19 oficieris.
Latvijas delegācijas pārstāvji pirms došanās ceļā testus nodos un rezultātus iegūs Centrālajā laboratorijā, ar kuru sadarbojas Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
Tur roku uz pulsa
Individuālajos sporta veidos ir nedaudz vienkāršāk – saslimsti, tiec izolēts un cietējs esi viens pats. Komandu veidos, piemēram, hokejā, situācijas var būt krietni komplicētākas. Gadu mijā U-20 pasaules čempionātā Kanādā pozitīvi gadījumi tika konstatēti četrās komandās, katrā pa vienam vai diviem, bet karantīnā nokļuva visi. Čempionātu atcēla.
“Skaidrs, ka saslimušais tiek izolēts, savukārt kontaktpersonām ir savs protokols. Organizatoru Covid-19 dienesti regulēs, kurš ir vienkārši kontaktpersona, bet kurš tiešā kontaktpersona. Kontaktpersonas nošķirs no kopējās treniņu grupas, taču neizolēs. Viņi varēs trenēties atsevišķi no citiem, testi būs divas reizes dienā. Ja viss kārtībā, tad izšķirošais ir pēdējais tests sešas stundas pirms sacensībām vai spēles, kurā varēs piedalīties ar negatīvu testu.
Protams, hokejā komanda realitātē strādā kopā, tur teorētiski visi var sanākt tiešās kontaktpersonas, taču būs sistēma, ka kontaktpersonas netiek novāktas no ceļa.
Tomēr šobrīd par to galvu nevajag lauzīt, kā ķīnieši pateiks, tā arī būs. Ir sajūta, ka diskusijas tur būs liekas, jāuzklausa un jāsadarbojas,” Kaupe cer, ka nebūs situācija, ka vesela hokeja komanda tiek izolēta.
Šis bija arī viens no riskiem, kāpēc Nacionālā hokeja līga (NHL) nolēma nelaist savus spēlētājus uz Pekinu. Tiesa, galvenais izrādījās tas, ka pirms gadu mijas pašā līgā bija plaša epidēmija ar daudziem saslimušajiem.
Bez manevra iespējām
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs “Latvijas Avīzei” norādīja, ka šādi riski (komandas nokļūšana karantīnā) netiek izslēgti, taču Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) aktīvi komunicē ar Pekinas spēļu organizācijas komiteju un nacionālajām federācijām. “Iespēju robežās noteikumi tiek pielāgoti šobrīd valdošai situācijai. Arī šajās dienās notiek IIHF vadības sanāksme, kurā tiek runāts tieši par šiem jautājumiem,” saka Pļāvējs, kurš atrodas Cīrihē.
Uz Pekinu Latvijas hokeja izlase lidos 2. februārī, pirms tam 26. janvārī Rīgā sākot treniņnometni. Jau uz vietas sarunātas divas pārbaudes spēles – 5. februārī pret Krievijas olimpisko atlētu komandu (KOK) un divas dienas vēlāk pret Dāniju. Olimpiskajā turnīrā mūsējiem pirmā spēle 10. februārī pret zviedriem.
Katrā komandā var pieteikt 25 hokejistus. Teorētiski kā papildu apdrošināšanu, ja nu notiek nelāgākais, līdzi varētu ņemt vairākus rezervistus. “Papildu rezerves šobrīd diemžēl nav pieļaujamas,” atzīst Pļāvējs, piebilstot, ka visi Latvijas izlases kandidāti, kuriem būs iespēja pārstāvēt izlasi, ir gatavi doties uz Pekinu.
Daudzi jau ar balsta vakcīnu
Latvijas olimpiskajā delegācijā visi ir vakcinējušies un ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem, jo nevakcinētam cilvēkam, ierodoties Ķīnā, trīs nedēļas jeb 21 diena jāsēž karantīnā. Nederēs arī tikai izslimošanas sertifikāts, vienalga jābūt pilnam vakcinācijas kursam. Bez izņēmuma. Daudzi Latvijas delegācijā ir saņēmuši arī balsta vakcīnu, daži vēl saņems. Pekinā derēs visas vakcīnas, kas apstiprinātas Pasaules veselības organizācijā.
