Kalvītis negrib, bet būs spiests atgriezt krānu 7
Aizvadītajā nedēļā Saeimas apstiprinātos Enerģētikas likuma labojumus par gāzes tirgus atvēršanu akciju sabiedrība “Latvijas gāze” šonedēļ lūdza Valsts prezidentam neizsludināt un nodot otrreizējai caurlūkošanai likumdevējam. “Latvijas gāze” mēneša laikā izlemšot, vai sūdzēt Latvijas valsti tiesā saistībā ar likuma labojumu neatbilstību Satversmei. Savukārt Valsts prezidentam ir laiks lemšanai par likuma labojumu sludināšanu līdz 2. martam.
Ko paredz labojumi
Enerģētikas likuma labojumi paredz, ka “Latvijas gāzei” līdz 2017. gada 3. aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un glabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un glabāšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar gāzes pārdošanu un sadali.
“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis agrāk skaidroja, ka, nosakot tik īsus termiņus, valsts vēlas aplaupīt viņa vadītā uzņēmuma akcionārus, turklāt uzņēmuma reorganizācijas sākšanai vajag vairākuma “Latvijas gāzes” akcionāru piekrišanu. “Latvijas gāze” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem biedē, ka, ņemot vērā Enerģētikas likuma neatbilstību noslēgtajiem privatizācijas līgumiem, uzņēmums var vērsties gan Satversmes tiesā, gan arī Stokholmas arbitrāžā.
“LA” jau agrāk stāstījām, ka iecerētos pārvades operatora un glabāšanas operatora pārdošanas termiņus uzņēmumā uzskata par nesamērīgi īsiem. Šāda attieksme varot radīt zaudējumus akcionāriem. Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzsver – labojumi, ko apstiprināja Saeima, ir daudz draudzīgāki gāzes patērētājiem nekā tie, ko piedāvāja Ekonomikas ministrija. Vissvarīgākā atšķirība – tirgus tiek atvērts uzreiz pēc likuma labojumu izsludināšanas, nevis nākamā gada aprīlī. “Saeima šajā reizē izrādījās gudrāka nekā valdība,” ar humoru piebilst J. Ozoliņš.
Tirgu atvēra īpašniekam?
“Latvijas gāze” vēstījumā plašsaziņas līdzekļiem biedē, ka Enerģētikas likuma labojumu stāšanās spēkā Latvijas valstij radīs lielus zaudējumus – būs jāatlīdzina visi ar dabasgāzes licenču ekskluzivitātes pārkāpšanu saistītie zaudējumi un jāmaksā arī par nesamērīgiem dabasgāzes glabāšanas un pārvades infrastruktūras atsavināšanas gaitā radītajiem zaudējumiem. “Latvijas gāze” vērš uzmanību – Enerģētikas likuma grozījumi paredz faktisku dabasgāzes tirgus atvēršanu, ļaujot patērētājiem izvēlēties piegādātāju pirms 2017. gada 3. aprīļa, līdz kuram uzņēmumam ir piešķirtas monopoltiesības pārdot Latvijā dabasgāzi.
Tiesa gan, izrādās, ka šīs monopoltiesības jau sen ir pārtrauktas, jau ilgu laiku dabasgāzi patērētājam Latvijā piegādā arī cits uzņēmums, proti, Krievijas “Gazprom”. Raidījums “Nekā personīga” 7. februārī vēstīja, ka Latvijas–Krievijas muitas datos par 2013. gadu redzams, ka regulāri “Gazprom” gāzi piegādā ne tikai “Latvijas gāzei”, bet arī kompānijai “ITERA” un Jūrmalas sanatorijai “Jantarnij bereg”, kas pieder Krievijai. Iznāk, ka “Latvijas gāze” saviem akcionāriem izņēmumus pieļauj, bet nevienu citu gāzes tirgū neielaiž.
“Latvijas gāzes” pārstāvis raidījumā skaidro, ka šis gadījums neesot nekas īpašs un “ir pārmantots no tālajiem deviņdesmitajiem”. Citās domās gan bija vēl toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kas par šīm piegādēm agrāk neesot zinājusi. “Ja tādas piegādes tieši no “Gazprom” kādam patērētājam Latvijā ir, tad tas patiešām izsit pamatu no kājām argumentiem, ko publiski min Kalvīša kungs, ka nevienam citam nav tiesības gāzi tirgot Latvijas patērētājiem, izņemot “Latvijas gāzi”. Un tad tas pilnībā noņem argumentu pret viņu šā brīža mēģinājumiem, kā aiz mammas brunčiem slēpjoties aiz privatizācijas līguma un it kā ekskluzīvām tirdzniecības iespējām, liegt “Latvenergo” un citiem tirgotājiem pirkt gāzi jau šobrīd no kaimiņvalsts Lietuvas, izmantojot arī gāzes infrastruktūru,” teica Reizniece-Ozola.
Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš arī uzsver, ka “Gazprom” tiešā veidā kā gāzes piegādātājs klientiem Latvijas teritorijā nedrīkst darboties.
“Lai arī “Gazprom” ir akcionārs “Latvijas gāzē”, tas kā tirgotājs šeit nevar darboties. Te var darboties “Latvijas gāze”. Un “Latvijas gāze” ir licencēts uzņēmums, kas pārvada, sadala, pārdod un uzglabā dabasgāzi Latvijā,” skaidro eksperts. Viņš “Latvijas gāzes” argumentu par to, ka “Jantarnij bereg” gāzes patēriņš ir ļoti niecīgs, sauc par atrunām. “Svarīgs ir pats princips – vai nu tev ir tirgus atvērts, vai arī tirgus nav atvērts. Var atrunāties, ar ko vien vēlas, bet šis ir principa jautājums. Vai nu mēs ļaujam visiem piegādāt, vai nu tad arī nedarām tādus izņēmumus,” uzsvēra Āboltiņš.
Mūrniecei nav atļauts
Valsts prezidenta preses padomnieks Gusts Ķikusts skaidro, ka neizsludināt labojumus Enerģētikas likumā var tikai Valsts prezidents Raimonds Vējonis, bet izsludināt – arī viņa pienākumu izpildītāja Ināra Mūrniece. Jo lūgums neizsludināt likuma labojumus adresēts Vējonim.
Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme aģentūrai LETA norādījusi, ka Valsts prezidents otrreizējās caurlūkošanas lūgumus izskata desmit dienu laikā no likuma pieņemšanas dienas. Tālāk 11. – 21. dienā likumus izsludina Mūrniece.
Lūguma izskatīšana iekļauj arī iespējamo tikšanos ar iesaistīto pušu pārstāvjiem, kā arī organizāciju un likumdošanas ekspertiem, visus argumentus izrunājot klātienē. Vēl vakar šādas tikšanās laiks nebija noteikts.
K. Jaunzeme norādīja, ka arī iespējamās tikšanās ir iekļautas desmit dienu laikā. “Bet tas nav tādos normatīvajos aktos reglamentēts process, jo vienīgais, kas ir pateikts, ir šīs desmit dienas,” viņa sacīja.
J. Ozoliņš uzskata, ka “Latvijas gāze” spēlē uz emocijām un ka Valsts prezidentam nav iespējas likumu neizsludināt. Pēc viņam zināmās informācijas, ticamība, ka Ināra Mūrniece neizsludinās labojumus, ir niecīga. Viņš ir pārliecināts, ka “Latvijas gāze” ar Latvijas valsti, visticamāk, netiesāsies, tāpēc ka uzņēmumam “nav argumentu”. “Tas, ko “Latvijas gāze” patlaban dara, ir vistīrākā tincināšana un pašu reputācijas graušana. Viņi to neapzinās,” tā J. Ozoliņš.
Viņš arī vērš uzmanību, ka gāzes monopolists ir ieinteresēts tirgus atvēršanā tāpēc, ka varēs pārdot gāzi rūpnieciskajiem patērētājiem par tirgus, nevis par regulētu cenu kā patlaban. Eksperts arī vērš uzmanību, ka īpaši svarīga būs sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas loma, kam būs jāuzrauga gāzes tirgus, tostarp arī jāsoda par pārkāpumiem trešo personu neielaišanā gāzes tirgū.
UZZIŅA
Pēdējo 18 gadu laikā kopš 1998. gada AS “Latvijas gāze” (“LG”) stratēģiskie investori, ar kuriem noslēgts akcionāru līgums, dividendēs saņēmuši prāvas summas – Krievijas “Gazprom” saņēma 106 miljonus, bet Vācijas “Ruhrgas” 152 miljonus eiro, tātad kopā 258 miljonus eiro.
Abu uzņēmumu kopumā iztērētā nauda “LG” akciju iegādē – gan to, kuras pārdeva valsts, gan to, kas pirktas biržā no dažādiem akcionāriem, – abiem investoriem veidoja ap 153 miljoniem eiro. Par to liecina “LNT Ziņu” veiktie aprēķini no publiski pieejamiem datiem.
Pēc tirgus atvēršanas iecerēts, ka arī turpmāk ar “Gazprom” saistīts uzņēmums būs viens no lielākajiem gāzes pārdevējiem Latvijā.
