Saprotams, ka ir politiķi, kas vēlas, lai troksnis ap oligarhu sarunām noklustu un tās paslaucītu zem paklāja. Otra daļa grib atklāti izrunāties par politikā esošiem “tikumiem”. Saeimā negribīgi piekrituši, ka to varētu darīt izmeklēšanas komisijā. 21
Komisijas dibināšanā lietotais arguments, ka politiķiem derētu pārbaudīt tiesībsargājošo iestāžu darbības lietas izmeklēšanā, man liekas došanās visai riskantā zonā, bet varbūt tam būs ieguvumi. Savukārt neatbildēts ir jautājums par veselu virkni joprojām aktīvu politiķu. Lai cik dīvaini, absolūts vairākums no viņiem atzīst, ka viesnīcā bijuši, runājuši un pat apstiprinājuši atsevišķus sarunu elementus. Tātad teksti ir ticami. Nu – Dūklavs sakās pārprasts, citam runātais šķiet sagrozīts, bet kopumā pastāv amatos esošo personu atbildība. Tas, kā arī viņu atbilstība amatam jāvērtē. Tikām premjers apzināti vairās komentēt tematu, bet viņam tieši jābūt vērtētājam! Un, ka Dūklavu atstāj par premjera vietas izpildītāju, arī ir zīme. Labākajā gadījumā, ka Kučinskis publicēto uzskata par maznozīmīgu, sliktākajā – par tīšuprāt ignorējamu. Manuprāt, Saeimā ievēlētajiem deputātiem šajā situācijā mazākais komplekts ir prasīt zemkopības ministram atkāpties. Nopietni izvaicājams arī VARAM ministrs Kaspars Gerhards – kā vērtēt pusatstādinātā Ventspils mēra klātbūtni “Rīdzenes” sarunās. Gerhardam ir visas iespējas Lembergu atstādināt. Vēl saka – attieksmi izšķirs pilsoņi vēlēšanās. Tas nav tikai vēlēšanu jautājums, bet par mūsu visu attieksmi pret demokrātisko iekārtu, pret lietām, kas ir un kas nav pieņemamas sabiedrībai. Tas ir jautājums par valstī iedibināto politisko kultūru. Ja Ventspils mērs sēž vienā numurā un kārto ietekmi kādos uzņēmumos, biznesos, tad, visdrīzāk, viņam var tur būt slēptas īpašumtiesības, un tā vairs nav tikai ciniska, bet puslegāla darbība, kas atbildīgajam ministram būtu jāpavērtē.
Reklāma
Reklāma