Būs spiediens pēc atklātas, godīgas politikas. Saruna ar Juri Pūci 21
“Latvijas Avīzē” viesojas Rīgas domes deputāts, partijas “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs Juris Pūce.
Ceturtdien pie Rīgas pils notika akcija saistībā ar publiskotajām oligarhu sarunām. Protestētāji aizstāv Latviju, Satversmi, tiesiskumu. Ko domājat par to?
J. Pūce: Tas sarīkots laikā un vietā. Tā ir iespēja sabiedrībai parādīt, ka tā neuztver par normālu tāda veida politiku kā “Rīdzenē” taisītā. Minētās sarunas prasa arī politiķu reakciju. Šis nevarētu būt “tukšais” notikums, kad mediju publikācijas izplēn klusumā. Arī vieta izvēlēta pareizi, jo loģiski, ka Valsts prezidentam jāpauž reakcija. Turklāt Vējoņa kungam īpaši tāpēc, ka aktīvi sarunu dalībnieki ir viņa bijušie ZZS apvienības līdzgaitnieki. Manuprāt, tas ir piekritīgi prezidenta atbildībai pavērtēt, kas noticis tajā laikā, kad viņš bija ministrs.
Kā jūsu partija vērtē – kas tās bijušas par sarunām politiķu starpā?
Man visnepatīkamākā bija nevis lamuvārdu straume, jo neesmu sarkstoša jaunkundze un kāda kuram ir izteiksme, tāda ir, bet caurcaurēm strāvojošais cinisms. Runātāji, kas atradušies augstās varas pozīcijās, pret valsti attiecas kā rotaļlaukumu, kur bīdīt un būvēt klucīšus, kā iegribas, un personiskie mērķi stādīti nesalīdzināmi augstāk par valstiskiem uzdevumiem, kur nu vēl vēlētāju interesēm. Tolaik strādāju par EM valsts sekretāru un daudz kur bija jūtama pretdarbība virzienam, kādā iet valdība, un sarunas atklāj diedziņu raustītāju mērķtiecību. Daudz gan nav piepildījies no viņu interesēm, kā izmantot valsts varu savam labumam. Ļoti ceru, ka Latvijā neatkārtosies laiki, kad valstij, pilsoņiem svarīgākie jautājumi apspriesti tik ciniskā manierē. Par to mums visiem jāstrādā kopā.
Uz prezidenta pili tāpēc iet, lai panāktu rezultātu. Bet visi politiķi tā runājot, visām partijām ir savtīgas intereses.
Es nesēžu sarunās, kur zīmē shēmas, kā sagrābt varu savtīgās interesēs. Politiķi vienmēr spriedīs, kā ietekmēt lēmumus, kā pieņemt dienaskārtību, jo politiskā procesa mērķis ir iegūt varu un izlietot programmas īstenošanai. Tamdēļ nereti jāiet uz vienošanos ar partneriem, jāmeklē kompromisi. Bet nošķirsim to no satraucošākā “Rīdzenes” sarunās – ar kādu attieksmi tur runā un kādus mērķus izvirza! Tā vairs nav godīga politika.
