“Būs smagi jāstrādā.” Saruna ar hokejistu Rodrigo Ābolu 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rodrigo Ābols pēdējās sezonās ir viens no vadošajiem Latvijas hokeja izlases centra uzbrucējiem. Debijas olimpiskās spēles viņam Pekinā sākās ar negaidītu pārsteigumu – pozitīvu kovida testu un nokļūšanu karantīnā. Par laimi, tagad viss ir kārtībā un jau trīs dienas 26 gadus vecais hokejists trenējas kopā ar komandas biedriem.
R. Ābols: Tagad ir daudz vieglāk, atkal normāls miega režīms, treniņi, ēšanas reizes, sapulces. Esot izolācijā, to ievērot daudz grūtāk – sēdi četrās sienās un mēģini sevi piespiest kaut kādam normālam miega režīmam.
Cik lasīts un dzirdēts, izolācijas viesnīcās apstākļi ir skarbi, dažs labs to salīdzinājis ar ieslodzījumu.
Par pašu istabiņu neko sliktu nevaru teikt, gulta ērta, galds, kur padarboties ar datoru, duša, tualete, siltais ūdens. Vienīgi putekļi virmoja un internets bija pašvaks. Sliktāk bija ar ēdienu, jo to veda no olimpiskā ciemata un, kamēr atgādāja, tas jau bija atdzisis. Mums arī neprasīja, ko vēlamies ēst, veda pa bišķiņam no visa. Pozitīvais, ka tā varēja ievērot diētu. Visu laiku vajadzēja sēdēt savā istabā, pie mums atnāca tikai paņemt testu un trīs reizes dienā izmērīja asinsspiedienu un temperatūru.
Tevi ar Andri Džeriņu uz karantīnu nosūtīja uzreiz pēc ierašanās Pekinā?
Pirmo testu veica lidostā, aizbraucām uz olimpisko ciematu, kur pateica, ka esam uz robežas. Uztaisīja vēl vienu testu, tas arī bija pozitīvs, tāpēc bija jādodas izolācijā. Tā kā ciematā karantīnas māja jau bija pilna, mūs aizveda uz izolācijas viesnīcu. Protams, tobrīd sajūtas bija ļoti nepatīkamas, jāsēž karantīnā, lai gan nav nekādu simptomu.
Man vispār kopš pandēmijas sākuma tas bija pirmais pozitīvais tests. Tagad esmu kontaktpersonas statusā, tāpēc testus nododu divas reizes dienā. Uz halli jābrauc ar atsevišķu autobusu, bet uz ledus varu doties ar visiem kopā un arī atrasties ģērbtuvē. Nezinu, kā viņi (organizatori) to izdomājuši, bet tādi noteikumi, kuri mums jāievēro.
Kā gāja pārbaudes spēlē pret dāņiem?
Tāds neordinārs spēles formāts – divas reizes pa 30 minūtēm netīrais laiks. Noteiktos brīžos tika iedoti vairākumi, katrai komandai pa diviem, lai varētu izmēģināt spēli nevienādos sastāvos.
Dāņi pirmajā periodā noteikti bija pārāki, bet mūs pavilka vārtsargs Ivars Punnenovs, atļaujot palikt spēlē. Otrajā periodā mēs spēlējām labāk, uzvarējām divcīņās, izveidojām momentus. Ņemot vērā, ka pirms tam biju piespiedu brīvdienās, šāds formāts man pat bija labāks. Laukumā devos vienā maiņā ar Ronaldu Ķēniņu un Kasparu Daugaviņu.
Ceturto gadu spēlē Zviedrijā, un tieši pret viņiem mums rīt pirmā spēle. Ir kāda nojausma, ko no viņiem sagaidīt?
Visi zinām, ka zviedri ir laba un slidojoša komanda. Būs smagi jāstrādā un jāskrien, lai nedotu viņiem vietu izpausties, taču tas būs svarīgi pret visām izlasēm. Jābūt kompaktiem un ciešiem aizsardzībā. Mazais laukums tādā ziņā palīdzēs. Nebūs viegli, bet noteikti interesanti. Komandā nevaram vien sagaidīt, kad beidzot viss sāksies, jo tad būs daudz interesantāk.
Kāds noskaņojums komandā? Esot “burbulī”, nekrītat viens otram uz nerviem?
Humoriņa netrūkst, jo visi čaļi ir draudzīgās attiecībās. Jā, esam nosacīti ieslēgti, taču tāpēc nevar sēdēt un pīkstēt. Visiem apstākļi ir vienādi. Šajā olimpiādē uzvarēs tas, kurš visvairāk gribēs un varēs pārkāpt sev un šiem noteikumiem. Ar to ir jāsamierinās, kā nekā sācies jau trešais gads ar kovidu. Tā ir mūslaiku realitāte. Protams, visiem tas ir apnicis, bet sēdēt un sūkstīties? Nevienam no tā labāk nekļūs.
Šosezon esi zviedru kluba “Orebro” kapteinis. Kā tev un klubam veicies?
Sezonas sākums bija ļoti labs, spēlēju pēc grafika, punkts spēlē (šosezon Rodrigo 35 mačos ticis pie 25 (10+15) rezultativitātes punktiem. – G. N.). Diemžēl sekoja grūts periods gan man, gan komandai. Nevarēju iemest, bija garāka zaudējumu sērija.
Ap gadu miju līgā kovida dēļ bija pārtraukums, nedēļu tikai trenējāmies, tas nāca par labu, atguvām fizisko formu. Treniņi gan bija morāli smagi, jo sezonas laikā atkal jādara tas pats, kas pirms sezonas. Taču spēle atkal aizgāja, un tagad komandai ir četru uzvaru sērija un sestā vieta tabulā. Biju gatavs ar labām emocijām braukt uz olimpiādi, bet te man nelielu “taimautiņu” iedeva. Cerams, ka tas netraucēs un varēšu šeit parādīt labāko sniegumu.
Kā kapteinim daudz sanāk uzstāties un runāt komandas priekšā?
Neko daudz savā uzvedībā neesmu mainījis, jo vienmēr esmu centies būt vairāk darītājs nekā runātājs. Lai arī tā ir klišeja, tomēr uzskatu, ka darbi ir skaļāki par vārdiem. Nebiju pārsteigts, ka mani iecēla par kapteini, jo vēl iepriekšējā sezonā teica, ka saskata manī tādu potenciālu. Tāpēc, kad kādā brīvdienā pēkšņi piezvanīja treneris, jau nojautu, kāds būs sarunas temats.
Zviedrija centīsies reabilitēties
Zviedrijas izlase pērnvasar pasaules čempionātā Rīgā piedzīvoja pamatīgu fiasko, netiekot ceturtdaļfinālā. Devītā vieta bija sliktākais rezultāts kopš 1937. gada. Galvenais treneris Johans Garpenlovs vienībā iekļāvis sešus hokejistus, kuri spēlēja Rīgā. Skandināviem desmit spēlētāji šosezon pārstāv KHL klubus, deviņi spēlē vietējā līgā, bet seši Šveicē. Īpaši jāizceļ aizsargs Henriks Tommerness, kurš ir Šveices līgas trešais rezultatīvākais spēlētājs ar 49 (8+41) punktiem.
