Būs smagas budžeta sarunas. Lielākām mediķu algām vajag 125 miljonus 2
“Nākamā gada valsts budžetā veselības aprūpei būs papildus nepieciešami 125 miljoni eiro, lai varētu turpināt palielināt mediķu algas par 20 procentiem. Tas ir tikai algām, bet ir taču vēl citas vajadzības, kaut vai rindu samazināšana pie ārstiem, kur būs nepieciešami papildu līdzekļi,” saka veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”), piebilstot, ka gaidāmas ļoti smagas budžeta veidošanas sarunas.
Nevienu gadu tās nav bijušas vienkāršas, bet šogad, visticamāk, domstarpību būs vairāk, lai finansiāli nosegtu premjerministra un koalīcijas solīto līmeni sociālajā drošībā, veselības aprūpē un izglītībā. Katrs to budžeta deķi centīsies vilkt uz savu pusi, jo procentuāli ienākumi no nodokļiem nav tik lieli, lai, piemēram, veselības aprūpē bez lielām grūtībām varētu atrast 125 miljonus eiro.
Ministre Viņķele uzskata, ka tieši tāpēc koalīcijai sarunu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā vajadzētu sākt jau šogad, nevis atlikt līdz 2021. gadam, kā to solījusi valdība. “Budžeta disciplīna, nenoliedzami, ir svarīga, bet vai tā kopā ar zemu budžeta deficītu ir pašmērķis?” vaicā veselības ministre un atgādina, ka starptautiskajās rekomendācijās ne reizi vien norādīts, ka “mums vēl ir kabatas, kurās ieskatīties”.
Finanšu ministrijā ir izveidota nodokļu attīstības komiteja, kuru vada ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (“KPV LV”) un kurā ir iekļauti politiķi no visām koalīcijas partijām.
Neoficiāli zināms, ka tā ir izveidota tādēļ, lai atrastu finansējumu priekšvēlēšanu solījumu izpildei, un tie, kā zināms, bija tik lieli, ka šā mērķa sasniegšanai tiekot apspriesti arī jautājumi, kas skar izmaiņas nodokļu politikā. Zakatistovs skaidroja, ka darba kārtībā esot vairāki scenāriji, kas saistīti ar nodokļa ieņēmumiem gan 2020. gadā, gan arī 2021. gadā.
Jāņem vērā arī tas, ka 2020. gadā Eiropas Komisija veselības aprūpei vairs nedos atkāpi no budžeta deficīta. Trīs gadus pēc kārtas medicīnai bija atļauts daļu no nepieciešamā papildu finansējuma iegūt uz lielāka budžeta deficīta rēķina. Trīs gadu laikā šī summa sasniedza 301 miljonu eiro, kurus ieguldīja galvenokārt, lai samazinātu pacientu rindas, ātrāk nodrošinot nepieciešamo ārstēšanu.
I. Viņķele uzsvēra, ka tiekot veikta dzelžaina kontrole, lai pārliecinātos, ka veselības aprūpei piešķirtais finansējums tiek izlietots efektīvi un ka esot absolūti skaidrs, ka pašreizējā budžetā nebūs iespējams atrast medicīnai nepieciešamo papildu naudu.
A. Zakatistovs Finanšu ministrijā vada arī darba grupu, kas pārskata valsts budžeta izdevumus. Viņš pastāstīja, ka šajā procesā tiekot izmantota jauna sistēma, par piemēru ņemot Kanādas modeli. “Ministriju budžetos tiek meklēti izdevumi, kuri nav nepieciešami aktuālāko mērķu sasniegšanai, bet kurus varētu izmantot jauniem attīstības plāniem. Faktiski šāda pieeja izdevumu pārskatīšanā līdz šim netika izmantota, tāpēc uzskatāma par jauninājumu,” skaidroja Zakatistovs.
Līdz 15. jūlijam visām ministrijām Finanšu ministrijā ir jāiesniedz informācija, kurām jomām nepieciešams papildu finansējums. Izstrādājot 2019. gada budžetu, papildus tika pieprasīts vairāk nekā viens miljards eiro, un šādu rīcību toreizējais valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) nosauca par vēlmju domāšanu.
Atgādināšu, ka Kučinska valdības veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) vadītā ministrija prasīja gandrīz trešdaļu no pieminētā miljarda, jo veselības nozarē vajadzību bija un joprojām ir daudz, starp prioritātēm joprojām ir zāļu un ārstu pieejamība, kā arī mediķu atalgojuma jautājums.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas veselības sistēmu stiprināšanas biroja vadītājs Tamāšs Evetovits, pavasarī viesodamies Latvijā, lielāko kritiku veltīja tam, ka pacientiem liela daļa par veselības aprūpi ir jāmaksā no savas kabatas. Viņš šo situāciju salīdzināja ar sliktu lietussargu: “Ja jums ir jāmaksā no savas kabatas, pat ja jūs esat nodrošināts un jums ir veselības apdrošināšana, bet, ja jums ir jāmaksā 50% līdzmaksājuma, tad jūsu lietussargs nesargās jūs pret lietu. Citiem cilvēkiem būs tā – citi vispār neizmantos pakalpojumus, tie paliks mājās. Tie neiet ārā, kad līst. Zināt, cik stiprs ir jūsu lietussargs.”
PVO pārstāvis pauda, ka Latvijai no iekšzemes kopprodukta būtu jāvelta vismaz 5% veselības aprūpei. Tas esot iespējams, taču tad svarīga esot politiskā griba.
