– Vai ērģeles Vācijā ir cieņā? 1
– Pat ļoti lielā. Vācija Eiropā varētu būt ērģeļu lielvalsts. Šī tradīcija aizsākusies jau no Lutera laikiem ar baznīcas muzicēšanu, koncertiem, baznīcās ļoti daudz spēlē arī laicīgo mūziku. Bet Vāciju no citām Eiropas valstīm atšķir tas, ka šeit ļoti lielā cieņā tieši vēsturiskās ērģeles un daudzi privāti investori ar krietni mazāku pretestību atbalsta ērģeļu projektus. Ir patīkami, ka, izbraucot Vāciju krustu šķērsu, var izmēģināt un izspēlēt visu laikmetu un stilu instrumentus no Baha laika līdz pat moderno koncertzāļu ērģelēm. Jā, klasiskās mūzikas publika paliek arvien sirmākām galvām, bet, salīdzinot ar Šveici un Austriju, Vācijā labprātāk pieņem arī mūsdienās komponēto jauno klasisko mūziku.
– 11. janvārī Hamburgā atklās jauno Elbas filharmoniju, kur jūs būšot ērģeļmūzikas galvenā mākslinieciskā vadītāja. Ko tas īsti nozīmē?
– Elbas filharmonija ir gadsimta projekts. Pēc desmit gadiem ēka beidzot gatava. Tā atrodas tieši uz Elbas upes, ir fenomenāla būve, ne tikai mūzikas templis, bet arī arhitektoniski ļoti nozīmīga un izraisījusi lielu interesi visā pasaulē. Elbas filharmonijā, protams, ir lielā un mazā zāle, devītajā stāvā – liela halle jeb plaza, kur cilvēki var atpūsties un it kā pa balkonu apiet filharmonijai visriņķī. Vēl tur ir liels hotelis ar 200 istabām un 40 apartamenti, dzīvokļi, kuri tiek izpārdoti par absolūti neaptveramām cenām. Mums kā mūziķiem, protams, interesantākais ir pati zāle ar savu arhitektūru, līdzīgu kā Berlīnes filharmonijai, kas būvēta pēc tā dēvētā Veinberga jeb vīna kalna principa, kur skatuve izvietota vidū un publikas zāle apkārt. Pie akustikas strādājis pasaulslavenais akustiķis J. Tojota no Japānas. Jauno koncertērģeļu būvei naudu – apmēram 2 miljonus eiro – ziedojis kāds kungs cienījamos gados, kas pierāda arī privātu personu un uzņēmēju atbalstu klasiskajai mūzikai un ērgeļmākslai. Es spēlēšu vairākos skaņdarbos – kā 11. janvārī atklāšanas koncertā, tā arī 12. un 13. janvārī ar orķestri, uz kuriem uzaicināta visa mūzikas elite. Uz šiem koncertiem bija ļoti grūti dabūt biļetes, bija apmēram 200 000 gribētāju, bet izlozēt varēja tikai 3000 biļešu. Mans pirmais ērģeļu solo koncerts būs 27. janvārī – tieši Mocarta dzimšanas dienā. Tā ir ļoti skaista sakritība, jo tieši Mocarts savulaik teicis, ka ērģeles ir visu mūzikas instrumentu karaliene. Arī uz šo koncertu tika zibenīgi izpirktas visas 2100 klausītāju vietas. Esmu nosaukta par titulēto jeb goda ērģelnieci, un mans pienākums būs šīm ērģelēm piešķirt īpašo un neatkārtojamo seju, muzikālo īpatnību. Manā ziņā būs izvēlēties, ko un kam uz šīm ērģelēm spēlēt, lai tās ieņemtu cienīgu vietu ērģeļmūzikas pasaulē. Tas būtībā ir ļoti liels pagodinājums. Esmu šo ērģeļu krustmāte.
– Vai Hamburga no Berlīnes nav patālu?
