“To slēdza 1999.gadā, arī sliedes ir demontētas.” Pie Amatas stacijas būs piemiņas vieta 1949.gadā izsūtītajiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrība un tās valdes priekšsēdētājs Pēteris Ozols cer līdz 25. martam pie Amatas stacijas iekārtot piemiņas vietu tiem 1318 Cēsu un Alūksnes apriņķa iedzīvotājiem, kurus 1949. gada 25. martā pie šīs stacijas ielādēja vagonos un aizveda uz Sibīriju.
“25. marts ir maksimālā programma, uz kuru vajadzētu cerēt. Projekts ir gatavs, saskaņojumi saņemti, arī būvnieks ir. Pašreiz aprēķinām galīgās izmaksas. Tā ka šobrīd viss aizķeras tikai aiz naudas,” stāsta P. Ozols.
Cerības ir gan uz pašvaldību, gan privātpersonu ziedojumiem. Piemēram, 500 eiro jau ziedojusi Raunas novada dome. Ja tomēr gadīšoties kādas aizķeršanās, projekta īstenošanu atliks uz Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu 14. jūnijā.
Ozola kungs represēto piemiņas iedzīvināšanā darbojas ne pirmo reizi. Viņa neatlaidības, uzņēmības un organizatora spēju dēļ Cēsīs bijušā milicijas un vietējās čekas īslaicīgās aizturēšanas izolatora telpās Pils ielas 12 pagalmā 2018. gadā izdevās atklāt ekspozīciju “Sirdsapziņas ugunskurs”, kas vēsta par pretošanos padomju režīmam Cēsu apriņķī.
Tā sauktās Cēsu “Stūra mājas” kamerās pēckara gados turēja apcietinātos nacionālos partizānus, viņu atbalstītājus un vienkārši “pretpadomju elementus”.
Bet vēl pirms “Sirdsapziņas ugunskura” 2015. gadā šīs pašas ēkas pagalmā atklāja piemiņas sienu ar 643 padomju represijās bojāgājušo agrākā Cēsu apriņķa iedzīvotāju vārdiem.
Projektā Amatas novada Drabešu pagasta teritorijā pie Amatas stacijas paredzēts iekārtot deportēto piemiņas vietu ar informatīvo stendu, laukumu, taču centrālais elements būs 1318 dažāda izmēra un nokrāsas metāla stabiņi.
Katrs no tiem simbolizēs kādu 1949. gada 25. martā no toreizējiem Cēsu un Alūksnes apriņķiem aizvesto cilvēku. Uz katra stabiņa būs izsūtītā vārds, uzvārds, dzimšanas gads, pagasts, no kuras vietas izsūtīts.
Tas nozīmē, ka savs stabiņš būs arī pašam idejas autoram Pēterim Ozolam, kuru sešu gadu vecumā kopā ar ģimeni 1949. gada 25. martā kā “kulakiem” piederīgu aizveda no Cēsu apriņķa Kosas pagasta “Pērkoņiem”.
“Nu ko es varu darīt, ja tajā laikā dzīvoju?” pasmejas Ozola kungs.
Uz informatīvā stenda sniegs plašāku informāciju par 1949. gada izsūtīšanu un PSRS represīvo orgānu okupētajās Baltijas valstīs īstenoto operāciju “Priboi” (“Krasta banga”), kas bija šo izsūtīšanu pamatā.
No Latvijas tā gada 25. martā un turpmākajās dienās 33 ešelonos kopumā aizveda vairāk nekā 42 tūkstošus cilvēku. Konkrēti no Amatas stacijas 1949. gada 27. martā divos naktī izbrauca vairāk nekā 60 vagonu garais ešelons nr. 97322 ar 329 vīriešiem, 596 sievietēm, 393 bērniem.
Galapunkts bija Tomskas dzelzceļa stacija Čeremošņiki, kur ešelons pienāca 8. aprīlī septiņos no rīta. Ceļā tālāku pārsūtīšanu gaidot un pašās nometinājuma vietās nomira vairāk nekā simts no Cēsu un Alūksnes apkaimes izvesto.
Līdzās piemiņas vietai atrodas vecā Amatas stacijas ēka, kas ir privātīpašums. Pašas dzelzceļa līnijas Ieriķi–Gulbene un tālāk uz Pitalovu gan vairs nav.
To slēdza 1999. gadā. Arī sliedes ir demontētas. Toties uzbērums tagad kalpo kā “zaļais dzelzceļš”, tas ir veloceliņš Melturi–Gulbene.
“Vidzemes tūrisma asociācijas vadītājs Raitis Sijāts mūsu ideju ļoti atbalsta, jo viņiem svarīgi, lai “zaļā dzelzceļa” līnijā būtu šādas vietas,” teic Ozola kungs. Kad piemiņas vieta būs gatava, tā pāries jaunā, novadu reformas gaitā veidojamā Cēsu novada pašvaldības rīcībā.
Tie, kas var ziedot šī projekta realizācijai, tiek lūgti vērsties Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrībā vai rakstīt Pēterim Ozolam pa elektronisko pastu: “peteris.ozols1943@inbox.lv”.
