– Un vienlaikus sabiedriskajiem medijiem jāaiziet no reklāmas tirgus? 3
– Jā, šis process notiktu pilnīgi paralēli. Taču jābūt skaidram kompensēšanas mehānismam.
– Vai pamatnostādnēs arī atgriežaties pie idejas par LTV un Latvijas Radio apvienošanu?
– Sabiedrisko mediju konsolidācija būtu vēlama. Taču mēs nesakām, ka tam jānotiek jau rītdien, bet nākotnē šis process ir neizbēgams.
– Pamatnostādņu diskusijās izskanējis arī jauns formulējums “mediju pratība”. Kas zem šā jaunvārda slēpjas?
– Droši vien vēl būs valodnieku jautājumi, jo lietojam vairākus jēdzienus, kas Latvijā nav ieguvuši konvenciālu saturu. Mediju pratībai ir vairākas dimensijas. Pirmkārt – auditorijas spēja saprast, kā top mediju saturs, kas to ietekmē, kā to izvērtēt, kā atpazīt propagandu. Otrkārt – tas nozīmē spēju lietot jaunās komunikācijas, lai radītu pašam savu saturu. Ja no bērna kājas tiek saņemta šāda izglītība, tas mazina spējas caur informatīviem kanāliem manipulēt ar sabiedrību. To redzam kā obligātu izglītības saturu, kas cauraudīs gandrīz jebkuru priekšmetu, sākot ar bioloģiju un beidzot ar literatūru.
– Tas varētu būt noderīgi, jo aizsardzības ministrs un nākamais prezidents Raimonds Vējonis paziņojis, ka jau tagad dzīvojam informatīvā kara apstākļos. Kādus pasākumus vēl pamatnostādnes paredz informatīvās drošības stiprināšanai?
– Manuprāt, termins “informatīvais karš” vairāk ir politiķu lietota metafora. Drīzāk mēs dzīvojam informatīvās agresijas apstākļos. Un izskatās, ka tas turpināsies vēl vairākus gadus. Tādēļ vispirms būtu nepieciešams atmaskot naidīgo, apmelojošo informāciju – ar to varētu nodarboties gan sabiedriskie mediji, gan akadēmiķi, gan nevalstiskās organizācijas, gan privātie mediji ar Mediju atbalsta fonda finansējumu.
Vienlaikus nepieciešams stiprināt spējas veikt audiovizuālo mediju monitoringu. Tostarp cīnīties ar nelikumīgi izplatītiem Krievijas kanāliem. Pēc NEPLP locekļa Ivara Zviedra aprēķiniem, ap 200 000 cilvēku izmanto šo nelegālo pakalpojumu.
Vēl viens pasākums būtu paplašināt tā saukto “must carry” jeb obligāto kanālu paketi, iekļaujot tajā arī daudzveidīgus kvalitatīvu saturu piedāvājošus kanālus.
– Un kas mediju politikas pamatnostādnēs ir paredzēts par vietējo krievu kanālu?
– Krievvalodīgais kanāls tikai ar ziņu raidījumiem neglābs situāciju, jo tas nespēs savākt pietiekamu auditoriju. Sākotnēji dokumentā bija iekļauts priekšlikums šādu kanālu veidot, bet, apzinoties, ka politiskā elite un ievērojama sabiedrības daļa pret šādu ieceri izturas noraidoši, tā tika aizstāta ar vispārīgāku formulējumu – stiprināt alternatīvu krievvalodīgā satura platformu Latvijas mediju telpā. Tātad darboties pašreizējos ietvaros, nevis radīt jaunus ietvarus. Zem šā kompromisa varianta parakstījās visi darba grupas locekļi, un redzu tam arī politisko atbalstu.
