– Vai auditorijas lielumam un tirāžai arī būs nozīme, lemjot par atbalstu? 3
– Auditorijas lielums var būt svarīgs kritērijs, bet tas nevar būt pašmērķis. Es tagad negribētu detaļās definēt MAF nolikumu, jo fonds vēl nemaz nav tapis. Tas noteikti būs politisku diskusiju objekts.
– Izklausās, ka fonds būs ļoti piemērots atsevišķu projektu īstenošanai. Bet laikraksts, kas iznāk regulāri, tomēr cer uz ilgtermiņa atbalstu, lai varētu plānot savu darbību.
– Būs iespējams kandidēt arī uz finansējumu projektiem, kas ilgst vairākus mēnešus vai pat gadu. Un nākamajā gadā kandidēt konkursā ar ieceri turpināt šo projektu. Protams, esmu dzirdējis prasības diskusijās ar preses izdevējiem – dodiet naudu mediju organizācijām ilgtermiņā. Taču valsts nevar tā vienkārši garantēt kādam privātam medijam finansiālu atbalstu uz vairākiem gadiem. Ja nu otrajā gadā uzņēmējs sāk halturēt, tad mēs nevarēsim atgūt šo naudu atpakaļ. Arī sabiedriskajam medijam taču netiek piešķirti līdzekļi uz trim gadiem vai vairāk. Katru gadu, izvērtējot kvalitāti, tiek lemts par budžeta piešķīrumu. Latvijā daudzi mediji jau tagad ilgtermiņā dzīvo no dažādu fondu sniegtā atbalsta, piemēram, žurnāls “Rīgas Laiks” un citi nišas izdevumi.
– Un vienlaikus ar šīm jaunajām atbalsta formām komercmediji tiktu nošķirti no sabiedriskā pasūtījuma saņemšanas?
– Jā, tieši tā. Jābeidz šīs hibrīdās formas par 15% sabiedriskā pasūtījuma atvēlēšanu komercmedijiem. Tas ir pretrunā ar eiropeisko izpratni par sabiedriskajiem medijiem! Sabiedriskais pasūtījums pēc savas būtības vienmēr ir bijis atbalsts sabiedriskajiem medijiem. Tādēļ piedāvājam skaidri un gaiši nošķirt šīs abas lietas. Privātajiem – Mediju atbalsta fonds, sabiedriskajiem – sabiedriskais pasūtījums.
– Vai pamatnostādnēs plānojat palielināt arī sabiedriskā medija finansējumu?
– Pamatnostādņu pašreizējā redakcijā ir uzstādījums vidējā termiņā sasniegt Eiropas Savienības vidējos rādītājus, kas pašlaik ir 0,2% no IKP. Pētījumos var redzēt stipru sakarību starp dažādu valstu sabiedrisko mediju finansējumu un aizsniegto auditoriju. Diemžēl Latvijā ir gan pats zemākais finansējums sabiedriskajiem medijiem, gan arī tie sasniedz vismazāko auditoriju. Šo loģiku cenšas noklusēt privāto raidorganizāciju lobiji, izplatot apgalvojumus – dodiet labāk naudu privātajiem, mēs ar savām “ziepenēm” un komēdijām varam aizsniegt lielāku auditoriju.
Būtiski apzināties, ka sabiedriskais medijs nav tikai plašsaziņas līdzeklis, bet daļa no nacionālās drošības sistēmas. Tādēļ pamatnostādnēs skaidri paredzēts palielināt tam finansējumu. Ja runājam absolūtos skaitļos – sabiedriskajam pasūtījumam paredzētais finansējums nākamo piecu gadu laikā būtu jādubulto no pašreizējiem apmēram 20 miljoniem eiro uz 40 miljoniem.
