Būs līķis, būs ceļa zīme 0
Labi, ja par meža dzīvnieku iecienītajām takām pāri šosejai vismaz pabrīdina ceļa zīme “Savvaļas dzīvnieki”. Taču izrādās, ka mūsu valstī pienākums ierosināt šādu ceļa zīmju uzstādīšanu deleģēts sabiedrībai.
Riesta laikā, kas Latvijas mežos nupat sācies aļņiem un staltbriežiem un ilgst pat līdz oktobrim, savvaļas dzīvnieki autoceļus šķērso biežāk nekā parasti. Labi, ja autobraucējam negadās būt ceļā šādam mīlas pārņemtam ragainim, īpaši jau alnim, kas var izraisīt arī nāvējošu iznākumu gan cilvēkiem, gan dzīvniekam.
Traģiska sadursme ar alni šogad notika 3. septembrī uz Kārsavas–Ludzas–Ezernieku šosejas. Avārijā dzīvību zaudēja jauna sieviete, arī alnim šis bija pēdējais rudens. Uz valsts nozīmes P49 ceļa šajā posmā zīme “Savvaļas dzīvnieki” nebija uzstādīta. Valsts policija informē, ka šogad līdz 1. augustam notikuši 22 “uzbraukumi dzīvniekiem” – gandrīz divreiz vairāk nekā pērn. Taču apdrošināšanas kompāniju informācija liecina, ka uz ceļiem notiek daudz vairāk sadursmju ar savvaļas dzīvniekiem, nekā uzrāda oficiālā statistika.
Uzņēmums “BTA” kopš 2010. gada ir saņēmis 51 pieteikumu par sadursmēm ar savvaļas dzīvniekiem, “Balta” norāda, ka pieteikumu skaits šā gada pirmajos trīs mēnešos jau ir dubultojies. Ārpus šiem skaitļiem paliek gadījumi, kad autovadītāji, lai izvairītos no sadursmes ar dzīvnieku, strauji manevrē vai nobrauc no ceļa, kas var radīt vēl nopietnākas sekas gan cilvēkiem, gan transporta līdzeklim.
Kaimiņi zviedri ir izpētījuši, ka 23% šādu gadījumu mēģinājums izvairīties no aļņa ir beidzies letāli. Ziemeļzemēs savvaļas dzīvnieki, īpaši aļņi, uz ceļiem izraisa tūkstošiem sadursmju. Zviedrijā 2010. gadā aļņi bija iesaistīti septiņos tūkstošos avāriju. Gar autoceļiem tiek celti žogi, zem šosejām būvēti tuneļi. Par dzīvnieku pārejām autobraucējus brīdina trijstūra zīme ar aļņa attēlu.
Latvijā pirms ceļa posmiem, kuros sagaidāma meža dzīvnieku parādīšanās, ir jāuzstāda ceļa zīme nr. 125 “Savvaļas dzīvnieki”, taču izrādās, ka to novietošana mūsu valstī atstāta pašplūsmā. Kā skaidro Satiksmes ministrija (SM), par ceļa zīmju uzstādīšanu atbildīgs ir ceļa īpašnieks, bet tiesības pamatoti ierosināt šādas zīmes uzstādīšanas nepieciešamību ir jebkurai personai. Noteikt to kā pienākumu ar normatīvo aktu ministrija uzskata par diskutablu jautājumu, jo tas “saistīts ar meža zvēru paradumu pārzināšanu un pārvietošanās prognozēšanu”.
Uz valsts autoceļiem lēmumu par zīmes uzstādīšanu pieņem valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”), ja ir saņemta attiecīga informācija par tās nepieciešamību. SM apskaužamā optimismā paziņo, ka līdzšinējā kārtība jāsaglabā, jo “negadījumi, kas saistīti ar zvēru izskriešanu uz autoceļiem, nav starp biežākajām ceļu satiksmes negadījumu kategorijām”. Bet “LVC” uz jautājumu, cik zīmju nr. 125 uzstādītas pēdējos trīs gados uz valsts nozīmes autoceļiem, tā arī nespēja sniegt atbildi.
Akciju sabiedrības mājas lapā redzams, kā “jebkuras personas”, šinī gadījumā Sandras, ierosinājums uzstādīt šo ceļa zīmi Riebiņu pagastā pie ceļa, kuru iecienījušas stirnas, beidzas ar šādu “LVC” atbildi: “Tā kā minētajā ceļa posmā nav fiksētas sadursmes ar meža dzīvniekiem un meža dienests nav sniedzis informāciju par dzīvnieku migrāciju šinī ceļa posmā, uzskatām, ka nav nepieciešamības izvietot 125. ceļa zīmi.” Pagaidīsim līķi, tad būs arī zīme?
