No 40 tūkstošiem laukstrādnieku oficiāli deklarēti daži simti 2
Par augļu koku, ogulāju stādīšanā, dārzeņu sēšanā, audzēšanā, augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā un šķirošanā nolīgtajiem laukstrādniekiem darba devējiem būs jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis 15 procentu apmērā no viņu gūtajiem ienākumiem. Tā noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumos, kurus aizvadītajā nedēļā pieņēma Saeimā.
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Andra Balode paskaidro, ka par sezonas strādnieku tiek uzskatīts cilvēks, kurš no 1. aprīļa līdz 30. novembrim strādā augļkopības un dārzkopības nozarē. “Pašlaik tas neskar, piemēram, aitkopībā vai kādā citā lopkopības nozarē uz laiku darbā nolīgtos. Ja pēc laika redzēsim, ka šie likuma grozījumi darbojas, tad varētu rosināt noteikt šādu nodokļa režīmu arī sezonas strādniekiem citās nozarēs,” viņa saka.
Likumā grozīta arī kārtība darba attiecībās. Par nolīgto laukstrādnieku darba devējam būs elektroniski ik dienu jāpaziņo Lauku atbalsta dienestā (LAD). Savukārt par aizvadītajā mēnesī viņam aprēķinātajiem ienākumiem līdz nākamā mēneša 5. dienai būtu jāsūta ziņas Valsts ieņēmumu dienestam (VID), bet nodoklis jāsamaksā līdz nākamā mēneša 15. dienai. Līdz šim likumā bija noteikts, ka ar katru darbā pieņemto sezonas laukstrādnieku jānoslēdz darba līgums, tas jāreģistrē VID un jāaprēķina viņa ienākums katru dienu.
Limbažu novada saimniecības “Gundegas” īpašnieks Andris Ansis Špats domā, ka šādi likuma grozījumi varētu veicināt roku darba strādnieku ieinteresētību. Līdz šim Limbažu pusē daudzi vietējie ļaudis, kurus pazīstamais dzērveņu audzētājs gribējis nolīgt dzērveņu lasīšanā, viņam atteikuši tāpēc, ka piedāvājums viņiem neesot izdevīgs.
Līdz šim darba devējam par labu valstij bija jāietur aptuveni 40 procenti no laukstrādnieka ienākumiem, bet ar 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi laukstrādnieks varētu nopelnīt par 25 procentiem vairāk nekā agrāk. Savukārt, ja dārzkopībā izdotos nolīgt vairāk roku darba strādnieku, ik gadu varētu savākt ievērojami lielāku daļu no ražas, kas pašlaik bieži paliek nenovākta un aiziet bojā.
Viņaprāt, dārzkopībā roku darbs būs vajadzīgs vienmēr, šo likuma grozījumu sakarā par to viņš pārliecinājis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus, kuri pagājušā gada rudenī esot viesojušies Lauga purvā, lai izdibinātu, vai tehnikas laikmetā dārzkopībā vispār izmanto roku darbu. Andris Ansis Špats vien šaubās par to, vai likumā noteiktās 65 kalendāra dienas laukstrādniekiem nav pārāk īss laiks. “Piemēram, dzērveņu novākšana purvā ilgst līdz pat novembrim. Bet darba devējam var likties, ka likumā noteiktie pienākumi skar tikai šos divus mēnešus,” spriež viņš.
Ogres novada kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa uzskata, ka šie likuma grozījumi atvieglos dzīvi gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Vasarās, piemēram, daudz skolēnu gribētu piepelnīties sezonas darbā. Bet nevar, jo pēc pašreizējās kārtības viņi nav reģistrēti kā nodokļa maksātāji. Ar viņiem tādējādi nekādus darba līgumus oficiāli nevarēja noslēgt.
“Man, darba devējai, ieguvums būs tas, ka turpmāk nevajadzēs noslēgt līgumu, piemēram, uz 12 dienām ar sezonas strādnieku, kurš, nostrādājis tikai pāris dienu, pēkšņi nezin kur pazūd. Bet es esmu spiesta lauzt ar viņu noslēgto līgumu, kas ne vienmēr ir vienkārši. Jaunā kārtība paredz man pienākumu viņu tikai elektroniski piereģistrēt Lauku atbalsta dienestā, kas ir ievērojami vienkāršāk un vieglāk,” spriež Edīte Strazdiņa.
Finanšu ministrijā un VID cer, ka ar samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokli izdosies ierobežot nodokļu nemaksātāju skaitu dārzkopības nozarē. Tiek lēsts, ka šī iemesla dēļ ik gadu valsts neieņem aptuveni 1,75 miljonus latu. Spriežot pēc dārzkopībā izmantojamām zemes platībām, sezonas laukstrādnieku skaitam vajadzētu būt ap 40 000. Bet pašlaik oficiāli deklarēto strādnieku skaits sasniedz vien dažus simtus gadā.
Uzziņa
Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodoklis
Darba devējs 15% maksā IIN no 1. aprīļa līdz 30. novembrim tikai par roku darbā nolīgto ienākumiem.
Par sezonas laukstrādniekiem, kuri pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā ne ilgāk par 65 kalendāra dienām un kuru ienākumi nepārsniedz 3000 eiro (ap 2100 latu).
Minimālais nodokļa apmērs – 70 centi (50 santīmi) par katru nostrādāto dienu.
Ja saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro, tad laukstrādniekam būs nodrošinājums pensijai.
Likums stājas spēkā 2014. gada 1. jūnijā
Avots: likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
