Soču olimpiādes brīvprātīgā no Latvijas: Būs, ko stāstīt mazbērniem 0
Brīvprātīgajiem Sočos darbs rit jau trešo nedēļu. Starp viņiem darbojas arī pārstāvji no Latvijas.
Kamēr mēs ar nepacietību gaidām sākamies olimpiskās spēles, savu darbu Sočos jau uzsākuši 25 000 brīvprātīgo. Vairākums brīvprātīgo, protams, ir no Krievijas, bet ap 2000 – ārzemnieku, no kuriem visvairāk ir amerikāņi, ukraiņi, kanādieši, briti, kazahi, vācieši, franči un baltkrievi. Brīvprātīgo komandā ir arī pārstāvji no Latvijas.
Viena no jaunākajām Latvijas pārstāvēm azartiskā studente Katrina Mertsa jau vairāk nekā divas nedēļas ir Sočos. Viņa tur kā brīvprātīgā darbojas olimpiskajā ciematiņā, kurā dzīvo ap 3000 sportistu un olimpisko komiteju pārstāvju. Katrina rūpējas par akreditāciju pārbaudi, sportistu un citu cilvēku plūsmas kontroli, informēšanu un citu veidu pienākumiem. Ar viņu tikos dienu pirms viņas aizlidošanas 21. janvārī.
Savu iespēju iekļūt starp 25 000 brīvprātīgajiem viņa izcīnīja visai sīvā 180 000 pieteikušos konkurencē. Pieteikumu šim pasākumam Katrina iesniegusi jau 2012. gada nogalē, kad vēl nebija sasniegusi pilngadību. Lai gan dzimusi Latvijā, viņa uzaugusi Krievijā un tikai pēdējos septiņus gadus pārcēlusies atpakaļ uz dzimteni. “Es tik tiešām zinu, kas ir Krievija, īsta ziema un sniegs,” par savām bērnības atmiņām Sibīrijā smaidot stāsta jauniete. Viņu tālab nebaida deviņu stundu garā darba diena, kas Sočos jāpavada galvenokārt ārpus telpām. Bērnībā skolā bijušas biatlona un slidošanas nodarbības, tāpēc arī ziemas sporta veidi Katrinai nav sveši. Šobrīd gan sportu nomainījusi ķīmija Latvijas Universitātē un kultūra vaļaspriekos.
Uz ideju pieteikties par brīvprātīgo Sočos Katrinu pamudinājusi kāda Krievijā mītoša draudzene, kā arī pašas piedzīvojumu un pieredzes meklētājas gars. “Man patīk piedzīvojumi un viss jaunais. Es no tā tikai iegūstu. Ja man ir iespēja izrauties no klišejiskas dzīves, iepazīt jaunus cilvēkus, tad es to darīšu,” pauž jauniete. Aktivitāte un vēlme iesaistīties pēc iespējas daudzveidīgākos pasākumos Katrinai jau skolas laikā atnesusi atzinības un medaļas neskaitāmās dažādu mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, viņa iesaistījusies dažādos pulciņos un projektos. Kopš bērnības Katrinai saglabājusies Krievijas pilsonība, kas nav bijis par šķērsli lieliski apgūt latviešu valodu un iegūt sudraba medaļu valsts līmeņa latviešu valodas olimpiādē. Tagad viņa pasniedz ķīmijas privātstundas skolēniem, dejo tautiskās dejas, spēlē akordeonu, savulaik dziedājusi korī, piedalījusies debatēs, skolas avīzes veidošanā, darbojusies Eiropas Jauniešu parlamentā u. c.
Satraukums pirms došanās uz Sočiem kā visiem bija par drošību, jo vairākkārt izskanējusi informācija par iespējamiem terora draudiem. Jauniete apzinās, ka būs daudz jāstrādā, tomēr cer, ka izdosies klātienē pavērot kādas sacensības. Visvairāk viņa jutīšot līdzi hokejistiem, skeletonistiem un bobslejistiem. Krievijas pilsonību Katrina atstājusi praktisku apsvērumu dēļ – lai tādās reizēs kā šī nebūtu jākārto vīza. Tomēr pamatā viņa sevi identificē ar Latviju, tāpēc arī olimpiādē vairāk līdzi jutīs Latvijas, ne Krievijas sportistiem.
Sazinoties ar Katrinu šonedēļ, pāris dienu pirms olimpiādes atklāšanas, viņa teic, ka jāstrādā esot daudz un ilgs esot arī ceļš no mītnes vietas piekrastē līdz darba vietai kalnos. Vienā virzienā jābrauc trīs stundas. “Sākumā braucam ar autobusu, tad vilcienu, pēc tam atkal ar autobusu un visbeidzot ar pacēlājiem, kas uzved kalnos. Laiku prasa arī vairākas drošības pārbaudes ceļā. Transports var kavēties, dažreiz var neatbraukt, jo šoferi arī bieži vien ir jauniņie – viņi sabraukuši no visām Krievijas malām. Bet sākoties sacensībām, transports kursēs biežāk, tāpēc laiks, ko pavadīsim ceļā, kļūs īsāks,” stāsta Katrina.
Arī drošības pārbaudes esot augstā līmenī – katrs cilvēks un bagāžas vienība tiekot pārbaudīta ar detektoriem, pēcāk arī fiziski. Katrina dzīvo jaunceltas ēkas dzīvoklī. “Cenas pārtikai te ir augstākas nekā Latvijā, bet labi, ka tikai nedaudz. Bezvadu internets pagaidām nav pieslēgts, taču visi ļoti ceram, ka ar laiku tas parādīsies,” vietnē lu.lv vēsta Katrina.
“Taču neskatoties uz sadzīviskiem sīkumiem, nejūtu ne mazāko nožēlu, ka esmu šeit, jo pozitīvās emocijas ir pāri visam.”
