“Būs ko atcerēties visu mūžu un mazbērniem stāstīt!” Sirsnīgi stāsti, kā latviešu pāri precējās Covid laikā 1
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Galvenais ir mīlestība. Viss pārējais ir tikai bonuss. Par to pārliecināta ir Dace Semjonova, kura 1. jūlijā kļuva par sievu savai otrajai pusītei Edmundam.
Lai gan kāzu diena bija plānota pusotru gadu līdz katram sīkumam, Covid-19 lika ieviest daudzas korekcijas.
Visu vēl sarežģītāku padarīja tas, ka līdz pašai pēdējai dienai valdīja neziņa. Taču Dace saka, ka kāzas izvērtās vēl labāk, nekā sākotnēji plānots, – galvenais ir mācēt pielāgoties un rast risinājumus: “Martā sapratām, ka jānogaida, bet no likuma viedokļa arī tolaik laulību ceremonijas varēja notikt, tikai, protams, ievērojot visus noteikumus.
Ar vīru vienojāmies, ka no iepriekš noliktā datuma neatteiksimies, vienkārši pielāgosimies. Tā ir mūsu diena, mūsu svētki, bet radi un draugi ir tikai patīkams papildinājums.” No marta vidus līdz pat maijam, kad tika mīkstināti ierobežojumi, pāris bija iestrēdzis gaidīšanas režīmā.
Brīdī, kad tika paziņots, ka vienkopus varēs pulcēties 25 cilvēki, radusies ideja par ģimenes vakariņām, kas nozīmēja atteikšanos no iepriekš rezervētā viesu nama.
“Paturēt viesu namu ar guļvietām ģimenes vakariņām izmaksu ziņā būtu neprāts, un tā dzima ideja par kāzu svinēšanu Edmunda lauku mājās, kur augustā vienmēr svinam savas dzimšanas dienas.
Bija nepieciešama telts ar galdiem un krēsliem, sazinājāmies ar kādu uzņēmumu Kurzemē, un mums tika piedāvāta pieņemama cena. Tad nu atteicām iecerēto svinību vietu, un tas nebija viegls lēmums, jo tur viss bija tieši tik skaisti, cik bijām izsapņojuši.”
Gan dekoratore, gan ēdinātāji pielāgojās jaunajiem apstākļiem, nodrošinot skaistumu un ēdināšanu lauku mājās Užavā. Dace atceras, ka
pusotrs mēnesis tika pavadīts, smagi strādājot, bez atelpas visu sakopjot, veidojot, pielāgojot svinībām. Iesaistījās visi – gan draugi, gan radi.
Un, lai gan vēlāk paziņotie ierobežojumu mīkstinājumi paredzēja, ka jūlijā kopā pulcēties varēs vairāk cilvēku, Dace un Edmunds palika pie vakariņām ģimenes lokā: “Vēlreiz mainīt dažādas pozīcijas būtu sarežģīti. Un mēs nevarējām turēt neziņā pakalpojumu sniedzējus ar “mums varbūt vajadzēs jūsu pakalpojumu”, tas pats arī ar draugiem – cilvēki tomēr plāno savu laiku.”
Atteica pēdējā brīdī
Pielāgoties jaunajai situācijai un mainīt plānus vēl straujākā tempā nācās arī Agnijai Demjančukai – lai gan lielas kāzu svinības nebija pāra prioritāte (uzsvars tika likts uz salaulāšanos un došanos medusmēnesī uz Itāliju), viņi vēlējās atzīmēt īpašo dienu radu lokā, un vīrusa uzliesmojums pasākumam bijis liels pārbaudījums.
“Jau februārī mana intuīcija teica, ka nebūs labi – vīruss sāka izplatīties Eiropā.
Tika atcelts lidojums, nācās domāt – vai vispār šogad kāzas rīkosim? Tas bija nervus kutinošs posms.” Arī radinieki ieteikuši nedaudz iepauzēt un padomāt, un jau aprīlī pāris atkal varēja ķerties klāt plānošanai: “Sākām būvēt savu 17. jūliju. Atradu kleitu, pasūtījām ielūgumus. Par svinību vietu izvēlējāmies restorānu “Lake House Resto”. Tā iekārtojums atbilda mūsu vēlmēm, varējām nedomāt par dekoratoriem, telpu īrēm utt.
Taču 11. jūlijā atkal tika pastiprināti ierobežojumi, un restorāns mums atteica – mazāk nekā nedēļu pirms kāzām!
Pēc šoka un asaru plūdiem es saņēmos apskatīties Booking.com, sazvanījāmies ar Reiņa trasi un jau pēc divām stundām bijām tur. Rezervējām telpu un sākām būvēt savu kāršu namiņu no jauna. Atradām dekoratori, ēdinātājus, viss tika kārtots attālināti, jo abi paralēli strādājām, – tas bija liels stress.
Taču, atbraucot uz svinību vietu, sapratām, ka mūsu vēlmes visi ir sapratuši pareizi. Viss bija kā sapnī.”
Agnija atminas, ka dienu pirms kāzām, nakšņojot “Lake House” restorāna kempinga mājiņā, no rīta esot pazudis ūdens un elektrība. Nu kas vēl var noiet greizi?! Taču, izejot ārā uz terases un malkojot šampanieša glāzi, Agnija sapratusi, ka ir skaista diena un viss būs labi.
Sapņu kāzas jāatliek
Pretēji tam, ar daudz nepatīkamākām sajūtām saskārusies Trīna Kļava, viņa stāsta, ka viss iecerētais ne tuvu nav piepildījies un sapnis par skaistajām kāzām izjucis pilnībā. “Par kāzu datumu bijām izvēlējušies 17. jūliju, jo vīram dzimšanas diena ir 17. jūnijā, man – 17. augustā.
Maijā pieņēmām lēmumu, ka kāzu svinības pārcelsim uz nākamo gadu.
Nebija skaidrs, vai varēs ierasties māsas un brāļi no ASV, Lielbritānijas, Gibraltāra. Mums bija diezgan grandiozi plāni, un šajā situācijā tos nebija iespējams realizēt.
Salaulājāmies divatā ar lieciniekiem un vecākiem.” Trīna skaidro, ka vīrusa situācija ietekmējusi visus plānus, arī vecmeitu un vecpuišu ballītes, jo bijis plāns doties ārpus valsts robežām. Izmaksu ziņā, kā rāda Trīnas pieredze, cenas esot augušas: “Salaulājāmies Jūrmalas dzimtsarakstu nodaļā, un vēlāk gribējām vakariņot un palikt kādā viesnīcā.
Cenas ir ļoti uzskrūvētas – divas naktis 500 EUR parastā numuriņā!
Beigās atradām sev piemērotu variantu – vakariņas un nakšņošana visiem izmaksāja 800 EUR, kas arī nav lēti.” Trīna atklāj, ka šīs dienas sajūtas neesot bijušas tādas, par kādām iepriekš sapņots, taču viņa ļoti cer, ka pēc gada varēs piedzīvot skaistus mirkļus tā, kā abi ar vīru ir ieplānojuši.
Runājot par kāzu izmaksām, Dace Semjonova atzīst, ka salīdzināt ir ļoti grūti, jo neviens jau īsti nezina, cik kas maksājis pirms un cik pēc Covid ierašanās – liela daļa cilvēku kāzas rīko pirmo reizi: “Iepriekš mums nav bijusi pieredze šādu profesionāļu iesaistē, tomēr varu teikt, ka saziņā ar fotogrāfi un videooperatoru noskaidrojās, ka viņu pakalpojumu cenas ir tikušas samazinātas vīrusa situācijas dēļ.
Tāpat rezultāts tika solīts ātrāk, nekā normālā kāzu sezonā ierasts. Un mūsu izvēlētais operators bija pieejams mūsu datumos, lai gan kāzas pārplānojām pēdējā brīdī.”
Ar pozitīvu attieksmi
Katram sava kāzu pieredze, un deju pasniedzēja Anda Zaremba stāsta, ka viņai šajā kāzu sezonā darba esot vēl vairāk nekā iepriekšējās vasarās. “Šķita, ka šovasar varēšu atpūsties. Biju nolēmusi, ka apmācīšu daudz mazāk pāru. Sākumā likās, ka ārkārtas situācijas dēļ daudzi pāri vai nu pārcels kāzas, vai atteiksies no kāzu dejas nodarbībām, bet tagad redzu, ka šogad cilvēki vēlas precēties vēl vairāk.”
Andai šovasar kāzu deja jāmāca vairāk nekā 50 pāriem.
Lielo interesi un pieprasījumu viņa skaidro ar to, ka cilvēki šobrīd iemācījušies vairāk novērtēt viens otru: “Manuprāt, šis laiks ir iemācījis to, ka nav jau svarīgi, cik lielas vai grandiozas ir kāzu svinības. Laulības ir divu cilvēku mīlestības svētki. Šķiet, ka daudzi ir sapratuši to galveno būtību.”
Runājot par pāru sajūtām, Anda uzskata, ka daudzi pāri sirsnīgi smejoties – šis nu būs notikums, ko viņi tiešām atcerēsies mūžīgi: “Tikai divi vai trīs pāri pārcēla kāzas uz nākamo sezonu. Visi pārējie pārcēla tikai nedaudz uz priekšu – augustu, septembri. Visu laiku saviem pāriem jautāju, kā viņiem iet – tie, kas precas augustā vai jūlija beigās, saka, ka bijis nedaudz stresains posms, bet, kad pieņēma jaunos noteikumus, ka telpās var pulcēties vairāk, varēja uzelpot.
Taču tie, kuri precējās jūnija vidū un bija saaicinājuši tikai 25 cilvēkus, un neilgi pēc tam uzzināja, ka tomēr varēs pulcēties vairāk – tiem ir nedaudz bēdīgi, jo tik ātri jau neko pārplānot nevarēja. Bet kopumā cilvēki ir tikpat pozitīvi, ja ne vēl pozitīvāki.”
Baznīcā reģistrē viesus
Paulai un Rodrigo nebija plāna B – viņi uzticējās liktenim un cerēja, ka 17. jūlijā viss notiks tieši tā, kā viņi vēlas. Paula atklāj, kā pārdzīvojuši līdzi visiem notikumiem un atviegloti uzelpojuši, kad jūnijā tika atviegloti ierobežojumi.
Abi jaunieši zinājuši, ka kāzu datumu pārcelt nevēlas.
Un, lai gan skaisto notikumu izdevies atzīmēt kā nākas, Paula atzīst, ka ierobežojumus un citādā piegaršu tomēr nācies izjust: “Ierobežojumu klātesamību jutām baznīcā – viesiem pirms ienākšanas baznīcā vajadzēja parakstīties par to, ka 14 dienas nav bijuši ārzemēs, kā arī baznīcā katra otrā sēdvietu rinda bija aizlīmēta ar dzeltenu lenti, lai varētu ievērot noteikto distanci.”
Paula un Rodrigo tomēr jutušies kā septītajās debesīs – pavadīt šo īpašo dienu kopā ar tuvākajiem draugiem un radiem bija īsts sapnis.
“Tā patiešām bija mūsu diena, ko atcerēsimies visu mūžu un par kuru varēsim stāstīt saviem mazbērniem – mums izdevās apprecēties pasaules pandēmijas laikā!
Par brīnumu, viss izdevās, kā plānots un vēl labāk. Taču žēl, ka mums tuvi viesi no Amerikas un Kanādas nevarēja būt kopā ar mums šajā dienā.” Pāra mieru un uzticēšanos tam, ka viss izdosies, tiešām var apbrīnot, un Paula atklāj sava miera iemeslu: “Mēs oficiāli kļuvām par vīru un sievu pagājušajā vasarā privātā ceremonijā ģimenes lokā, taču lielās svinības un laulības iesvēte baznīcā bija paredzētas šogad.
Varbūt tas savā ziņā deva mazu iekšējo mieru, bet, protams, bija stresiņš.
Atlika vien nogaidīt un cerēt, ka situācija valstī uzlabosies un ierobežojumi tiks mīkstināti – īpaši Latvijā, kur jau savlaicīgi tika ievēroti visi preventīvie pasākumi.”
Tieši tikpat laimīgi par rezultātu un kāzu svinībām ir arī Dace un Edmunds, kuri savu lielo dienu ļoti veiksmīgi pārplānoja un pārcēla uz ģimenes lauku īpašumu: “Mēs sasniedzām emociju maksimumu. Tas bija pat skaistāk, nekā bijām plānojuši.
Protams, pietrūka visu tuvo draugu klātbūtnes. Taču svinībām ģimenes lokā noteikti ir sava burvība.
Svinību laikā, sēžot pie galda, pārlaidu acis skaistajam dārzam un sapratu, ka tā ir ārkārtīgi laba sajūta – svinēt kāzas mājās. To sajūtu nevar dabūt nevienā citā svinību telpā.”
Viesu nama “Svētku Pils” vadītāja Līga Balode stāsta, ka svinības palēnām atsākoties, taču daudz mazākā viesu lokā nekā parasti. “Šobrīd visaktīvākais periods būs augusts un septembris, taču jau tagad redzam, ka pāri izvēlas svinēt kāzas mazākā lokā – ar radiem un ģimenes locekļiem.”
Līga apstiprina, ka šis laiks ir pavisam citāds un bijis arī tukšais periods, kad pāri pārcēluši kāzas vai arī savu rezervāciju atcēluši pavisam. “Lielākā daļa pāru kāzas pārcēla uz nākamo gadu, taču bija arī tādi, kas no savas svinību ieceres atteicās pavisam. Kas ir mainījies mūsu darbībā?
Mēs esam ieviesuši dažādas izmaiņas, piemēram, tajā, kā uzkopjam telpas, veicam telpu dezinfekciju, tāpat aktīvi un uzmanīgi sekojam līdzi visiem valsts noteiktajiem ierobežojumiem un izmaiņām – galvenokārt tām, kas saistītas ar ārvalstu iebraucējiem, un sagaidām arī no mūsu viesiem atbildību pret savu un citu veselību.”
Lielas kāzas vairs nav modē
Svētku aģentūras “Sweet Events” radošā direktore Maira Ādmine “Mājas Viesim” atklāj, ka viņu kā pasākumu organizatoru ikdiena pandēmijas dēļ mainījusies pamatīgi. Taču tagad ikdiena atsākoties, un, kā saka Maira, ļoti priecē tas, ka nevienas kāzas, ko rīko aģentūra, atceltas netika.
“Ja jaunajam pārim kāzas bija paredzētas pavasarī, tās tika pārceltas uz rudeni vai arī 2021. gadu. Un priecē tas, ka nevienas kāzas atceltas netika.”
Maira atceras pirmās “pandēmijas kāzas”: “Tās notika 17. jūlijā Salaspils Botāniskajā dārzā. Tā bija izbraukuma laulību ceremonija zem skaista, veca ozola, kurā piedalījās tikai deviņi cilvēki. Kāzas jau sākotnēji bija paredzētas nelielam cilvēku skaitam – kā ģimenes svētki. Mūsu aģentūrai laikam ir palaimējies, jo lielās kāzas – ap 100 un vairāk cilvēku – šogad ir jāorganizē, tikai sākot no 11. septembra.”
Arī Maira, tāpat kā deju pasniedzēja Anda, savā darba specifikā šobrīd pamana to, ka pieprasījums pēc kāzu rīkošanas nekrītas: “Neraugoties uz visu, mēs saņemam arvien jaunus pieprasījumus par kāzu organizēšanu un kāzu dekoru īri šajā gadā.
Tas liek secināt, ka cilvēki ir pieņēmuši “jaunos apstākļus” un tiem pielāgojušies.
Protams, ka risks pastāv vienmēr, un tās kāzas, kuras var pārcelt, jau ir pārceltas, tomēr daudziem pāriem apprecēties tieši šogad ir ļoti svarīgi. Kāpēc? Piemēram, līgava gaida mazuli.”
Pasākumu organizatore skaidro, ka kāzas, kurās piedalās 200 un vairāk viesu, mūsdienās esot retums jebkurā gadījumā, ne tikai pandēmijas dēļ: “Arvien vairāk jauno pāru nolemj kāzas rīkot tikai sev un saviem tuvākajiem, respektīvi, viesu skaits reti kad pārsniedz 50. Tāpēc šajā laikā, kad valstī ir noteikti ierobežojumi, jaunajam pārim nav “jānogriež” garais viesu saraksts.
Un mums kā kāzu organizētājiem nav jāsteidz meklēt jaunu kāzu norises vietu. Piemēram, augustā ir plānotas kāzas 35 cilvēkiem. Bija paredzēts, ka viesi sēdēs pie apaļiem galdiem pa 8–10 cilvēkiem pie katra. Ņemot vērā valdības ieteikumus, mainījām galdu izkārtojumu un sēdvietu skaitu.
To bija viegli izdarīt, jo telpas platība to atļāva. Ja nebūtu vietas iekštelpās, noīrētu telti, uzliktu stāvgaldus. Nodalīt zonas kāzās ir vienkārši: tie var būt ziedu dekori vāzēs, ziedu stendi, svečturi, kolonnas vai drapērijas. Tāpēc var teikt, ka izeja ir no jebkādas situācijas.” Maira ir pārliecināta – Covid dēļ kāzu bizness Latvijā nav apstājies.
Viņa atceras, ka “jūlijā katru nedēļas nogali mūsu dekoratori brauca dekorēt kāzu svinības vietas. Bija nedēļas nogale, kurā vienā dienā vajadzēja dekorēt pat trīs (!) kāzas”. Galvenais ir apzināties to, ka var nākties pielāgoties, un tajos gadījumos ir labi, ja blakus ir cilvēki, kuri var atbalstīt un palīdzēt.
Vai tie ir profesionāļi vai vienkārši labi draugi, tas krīzes situācijā vairs nav tik būtiski. Der atcerēties, ka kāzu diena galu galā ir divu cilvēku mīlestības svētki, un pat tad, ja kaut kas nenotiks tieši tā, kā izsapņots, laulības pamatideja var glābt visu.
Uzziņa
2020. gadā no 12. marta, kad Covid-19 dēļ valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, līdz 30. jūnijam reģistrēts 2,1 tūkst. laulību, tādā pašā periodā 2019. gadā bija reģistrēti 3,3 tūkst. laulību.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
