“Būs jāprasa atsevišķu ministru demisija!” Levits par to, ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstība ar Covid-19 palielināsies 52
Ziņa pulksten 14.20 papildināta
Ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid-19 krīzes menedžmentu ir neapmierinoša. Viņa ieskatā, nav pieļaujams, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobiji. Levits uzsvēra, ka Ministru kabinets ir atbildīgā institūcija, kurā ir jālemj par valsti kopumā, nevis par atsevišķām nozarēm.
“Katra nozare savus jautājumus virza uz priekšu, piemēram, šajā gadījumā attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu, neraugoties uz to, kādas būs sekas valstij,” patlaban notiekošo komentēja valsts pirmā persona.
Levits norādīja, ka, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, jāņem vērā epidemioloģiskā situācija un ekspertu paustais, kuri skaidri brīdinājuši, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi.
“Ja tomēr tiek pieņemti šādi lēmumi, balstoties uz atsevišķu ministru priekšlikumiem, tad pēc tam, ja saslimstības līmenis būs augsts vai ievērojami palielinājies, tad šiem ministriem būtu jāuzņemas personiskā atbildība,” uzsvēra Levits.
Savukārt Ministru prezidents pavēstīja, ka valdībā ir diskusija par to, vai un kādā tempā īstenot priekšlikumus par drošāku sadzīvi, tirdzniecību, pakalpojumiem un izglītību. Viņš atgādināja, ka skolas gaitas var turpināt audzēkņi no 1. līdz 4.klasei tajās pašvaldībās, kur saslimstības rādītāji 14 dienu laikā uz 100 000 iedzīvotāju ir zem 200.
Tāpat Kariņš atzīmēja, ka valdība kopā ar nozari ir izstrādājusi veidu, kā varētu padarīt pieejamus frizieru un pāris citu speciālistu pakalpojumus. Viņš norādīja, ka reizē salonā varētu atrasties viens klients, lai maksimāli samazinātu risku, nosakot striktus kvadratūras ierobežojumus.
Premjers vērsa uzmanību uz to, ka vakar valdības sēdē tika uzklausīts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) piedāvājums samērā plaši “pavērt vaļā” tirdzniecības nozari. Tāpat tika uzklausīti eksperti, epidemiologi un slimnīcu pārstāvji, kuri uzsvēruši, ka saslimstība joprojām ir augsta un ka valstī izplatās Lielbritānijas Covid-19 paveids.
“Prognozējams, ka četru līdz sešu nedēļu laikā šis paveids būs dominējošais. Tāpēc atvērts ir jautājums, vai šādos apstākļos nevajadzētu mazliet lēnāk un uzmanīgāk virzīties uz veikalu “pavēršanu”. Vakardienas valdības sēdē vairākums ministru, manuprāt, negribēja īsti ieklausīties epidemiologu brīdinājumos un analīzē, bet gala lēmums tiks pieņemts rītdien pēc diskusijām, kādā veidā un tempā varētu iet vai neiet šajā virzienā,” pauda Kariņš.
LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.
Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.
Lai arī Veselības ministrija iebilst pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē, tomēr virkne ministru EM priekšlikumam pauda atbalstu. Ņemot to vērā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valdībā atbalstītais risinājums ir mazāk riskantākais no pārējiem EM piedāvātajiem variantiem tirdzniecības nozares atvēršanai.
EM valdībai otrdien piedāvāja lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.
Veselības ministrs ir politiski atbildīgs, lai vakcinācija pret Covid-19 notiktu raiti
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir politiski atbildīgs, lai vakcinācija pret Covid-19 notiktu bez kavēšanās un sastrēgumiem, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš norādīja, ka vakcinācijas process tiek organizēts lēni. Tāpat Levits minēja – ja Latvija būtu saņēmusi tās Covid-19 vakcīnu devas, kurām vajadzēja pienākt, vakcinācijas procesā varētu rasties sastrēgumi, bet patlaban tādi neveidojas.
“Turpmāk, kad Latvijā ienāks daudz lielāks Covid-19 vakcīnu devu skaits, nekā līdz šim, vakcinācijas procesam jārit kā pa diedziņu. Tas ir Vakcinācijas projekta biroja un veselības ministra uzdevums. Tā ir arī valdības kopējā atbildība,” akcentēja valsts pirmā persona.
Levits arī uzsvēra, ka tur, kur nepieciešama citu ministru iesaiste, ministriem ir jāpalīdz veselības ministram īstenot šo lielo virsuzdevumu.
Savukārt Ministru prezidents žurnālistiem pavēstīja, ka viņa kā valdības vadītāja uzstādījums vakcinācijas procesa organizēšanā ir elementārs – vakcinācijai pret Covid-19 jānotiek raiti un visiem saprotami. Premjera ieskatā, līdz šim klibojusi ir abu minēto prasību izpilde.
“Vakar Vakcinācijas projekta birojs valdības sēdē ieviesa daudz lielāku skaidrību, kādā veidā tiek organizēta rinda, proti, caur tīmekļvietni “manavakcina.lv” vai caur ģimenes ārstu. Patlaban Latvijā ir 500 vakcinācijas punkti. Pagājušajā nedēļā vakcinācijas temps pārsniedza 1000 vakcinēto, bet šīs nedēļas mērķis ir pārsniegt 2000,” skaidroja Kariņš, piebilstot, ka sākotnējie rādītāji liecina, ka to varētu īstenot.
Premjers norādīja, ka tās Covid-19 vakcīnu devas, ko Latvija saņems sestdien un svētdien, plānots izpotēt nākamajā nedēļā, lai varētu gaidīt jau nākamās kravas.
“Es sagaidu, ka informācija, kas ir nepieciešama ģimenes ārstiem un pacientiem, tiktu aizvien labāk un skaidrāk izklāstīta, jo joprojām daudz kur ir neskaidrības, un tas ir jāpārvar. Kā valdības vadītājs es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai mūsu kopējie lēmumi būtu cilvēkiem saprotami, mazinātu spiedienu uz slimnīcām un mazinātu apdraudējumu cilvēku veselībai,” uzsvēra Kariņš, atzīmējot, ka tas mūsu valstī ir primārais uzdevums un pārējais diemžēl ir jāpakārto tam.
Jau ziņots, ka šonedēļ senioru vakcināciju pret Covid-19 sāk ģimenes ārsti, kuri par to noslēguši līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).
Otrdien pret Covid-19 vienā diennaktī potēto personu skaits pirmo reizi pārsniedzis 2100. Turpinot pieaugt vakcinācijas tempam, aizvadītajā diennaktī pret koronavīrusu vakcinētas kopumā 2116 personas.
Otrdien vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus “E-veselības” sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram, šodien aktualizētajā statistikā pirmdien vakcinēto personu skaits ir pieaudzis par 127 cilvēkiem – no 1534 kā tika ziņots vakar, līdz 1661.
Kopumā pēdējās septiņās dienās vakcīnas pirmo vai otro devu kopumā saņēma 10 204 personas, kas ir vidēji 1458 cilvēki dienā, kas atbilst veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) iepriekš publiski nospraustajam mērķim, proti, ik dienu vakcinēt vismaz 1000 cilvēku, gan pagaidām nesasniedzot mērķi diennaktī vakcinēt vidēji 2000 cilvēku. Šo mērķi izdevās izpildīt pirmo reizi vien vakar.
Vairums jeb 2085 otrdien vakcinētie saņēmuši vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu. Savukārt 31 cilvēks noslēdzis vakcināciju pret Covid-19, saņemot vakcīnas otro devu.
Starp otrdien poti pret Covid-19 saņēmušajiem bijuši 274 sociālo aprūpes centru (SAC) klienti, 96 cilvēki no citas paaugstināta riska grupas, 1124 personas vecumā virs 60 gadiem, 192 ārstniecības personas, 146 ārstniecības iestāžu darbinieki, 177 SAC darbinieki.
