Būs jānojauc 69 padomju laika objekti 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) kopā ar Latvijas Okupācijas muzeju un Latvijas Mākslinieku savienību ir sagatavojusi sarakstu ar demontējamiem padomju režīmu slavinošiem objektiem, kuri saskaņā ar Saeimas pieņemto likumu jānojauc līdz 15. novembrim. Sarakstā nav iekļauts padomju okupācijas piemineklis Rīgā, Pārdaugavā, jo par tā nojaukšanu ir pieņemti atsevišķi likuma grozījumi.
Daugavpils “parādīs zobus”
Dome apstrīdēs likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” atbilstību Satversmei. Kā iepriekš “Latvijas Avīzei” sacīja domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”), likums, viņaprāt, esot prettiesisks, jo valsts pašvaldībām nav piešķīrusi finansējumu sava deleģētā uzdevuma veikšanai un parlaments pārkāpis likumu, jo likumprojekta izstrādes laikā neesot konsultējies ar pašvaldību.
Deputāts Igors Prelatovs (“Mūsu partija”), kurš vakar domes sēdē vienīgais pieteicies debatēm, teicis, ka šādi civilizētā pasaulē nerīkojas, ziņo LETA. Pieminekļi esot vēsture, un no tās atteikties nedrīkstot. “Parādīsim zobus Saeimas deputātiem,” aicinot kolēģus atbalstīt vēršanos ST, teicis Prelatovs.
Kādam mākslinieciska vērtība
Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) direktore Solvita Vība pastāstīja, ka esot izvērtēts saraksts ar 162 padomju laika piemiņas objektiem, kas Latvijā uzstādīti, sākot no 1940. gada. No tiem 69 atzīti par nojaucamiem, jo atbilst iepriekš pieminētajā likumā noteiktajiem trim kritērijiem.
Taču šo 69 objektu vidū 21 padomju laikus iemūžinošam objektam ir kāds cilnis vai cits fragments, kas saglabājams, tāpēc ka tam ir mākslinieciska vērtība vai izglītojoša nozīme. Piemēram, Rēzeknes piemineklim, kas tautā iesaukts par “Aļošu”, Latvijas Mākslinieku savienības eksperti iesaka pirms pieminekļa demontāžas saglabāt atsevišķus fragmentus, tajā skaitā arī kaparā kalto kareivja figūru, jo piemineklis esot spilgta tā laika tēlniecības liecība.
Šo objektu fragmenti nonāks LOM krājumā. Taču, kā pastāstīja muzeja direktore, pagaidām neesot zināma vieta, kur šāds krājums tikšot veidots, jo neesot zināms šo atsevišķo vērtīgo detaļu vai fragmentu apjoms. Muzeja uzdevums esot tuvākajā laikā atrast šādu specifiski piemērotu vietu, kura būtu pieejama arī iedzīvotājiem. “Mēs veidosim kolekciju, ar kuru pēc tam strādāt sabiedrības izglītošanas nolūkos,” skaidroja Vība.
Kas ar pārējiem?
Bet kāpēc no tik liela objektu klāsta par nojaucamiem atzīta mazāk nekā puse? S. Vība skaidroja, ka daļai no šiem objektiem vēl neesot izpētīts, vai pie tiem neatrodas apbedījumi, jo tādā gadījumā pieminētais likums tos neskar. Daži no šiem 162 objektiem dabā vairs nepastāvot, jo jau agrāk ir demontēti, bet daļa vispār nav saglabājušies.
Pieminekļu sarakstu veidojuši NKMP reģionālo nodaļu darbinieki – viņi apsekojuši attiecīgās teritorijas, lai ar fotogrāfijām un aprakstiem fiksētu šo objektus.
Arī pašvaldības patstāvīgi drīkst izlemt par atsevišķu objektu demontāžu, ja attiecīgais objekts nebūs atrodams Ministru kabineta noteikumiem pievienotajā pielikumā, kas jāpieņem līdz 31. jūlijam. Taču par to ir jāinformē LOM, jo muzeja speciālisti izvērtēs, vai ir saglabājama kāda šī objekta detaļa vai fragments.
Kritēriji nojaukšanai
Likuma kritērijiem atbilstošie padomju laika objekti ir jāiznīcina un teritorija jāsakārto. Piemēram, Daugavpilī demontējams ir piemiņas ansamblis padomju armijas karavīriem, taču pilsētas domes priekšsēdētājs Elksniņš uzskata, ka pieminekļi ir uzcelti par godu Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem, un jautā: kurš no tiem slavina padomju iekārtu?
Pietiekot jau ar to, ka uz pieminekļa ir uzraksts, par kuru nav šaubu, ka tā ir acīmredzama padomju ideoloģija. Kaut vai, piemēram, uzraksts krievu valodā, kur tiek slavināti par lielo dzimteni kritušie karavīri vai atsevišķas personas, piemēram, padomju armijas ģenerāļi.
“Kritērijs ir arī kara ideoloģija pieminekļa atribūtos un tēlos. Arī trešo likumā iekļauto kritēriju – padomju simboliku – nav grūti atpazīt,” pastāstīja Vība. Muzeja direktore skaidroja, ka, ņemot vērā likumu, katras pašvaldības pienākums ir izvērtēt savā teritorijā padomju režīma objektus, kas tur tapuši kopš 1940. gada.
“Likums nedod iespēju darīt to vai nedarīt. Pašvaldībai ir uzlikts pienākums, un tas ir jāizpilda. Likumā nav norādīts, ka Okupācijas muzejam vai kādam citam šis process ir jāuzrauga. Tā ir pilnībā pašvaldības atbildība. Ministru kabineta noteikumiem pievienoto demontējamo pieminekļu sarakstu var papildināt, jo šajās pāris nedēļās, kas mums tika dotas, lai izveidotu sarakstu, visu neizdevās izpētīt un noskaidrot,” sacīja muzeja direktore.