Būs jāatrod nauda! Politisko spēku piedāvājums izglītības nozarei 26
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Skolotāji sūdzas par pārāk zemo algu un pārslodzi, augstskolas un zinātnieki – par finansējuma trūkumu. Tajā pašā laikā tieši izglītībā un zinātnē tiek ieguldīta liela daļa valsts budžeta: Izglītības un zinātnes ministrijas budžets šogad bija teju 407 miljoni eiro, bet mērķdotācijas pašvaldībām skolotāju algām sasniedz 229,2 miljonus eiro.
Tieši izglītības nozare ir tā, kur dāsni ieguldīti arī Eiropas struktūrfondi. Neraugoties uz ieguldījumiem, politiķi atzīst, ka izglītības sistēma ir šaurā vieta, kas zināmā mērā pat kavē tautsaimniecības un sabiedrības attīstību. Kā plāno risināt akūtākās izglītības sistēmas problēmas, jautājām to desmit politisko spēku pārstāvjiem, kas varētu pacīnīties par iekļūšanu Saeimā.
1. Kas izglītībā ir vissteidzamāk risināmā problēma, un kā jūs to risinātu?
2. Kādus risinājumus piedāvāsiet, lai novērstu skolotāju trūkumu?
3. Vai vajadzīgs obligāts dabaszinātņu eksāmens?
1. “Jaunā Vienotība”
Arvils Ašeradens, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs
1. Izglītības sistēma darba tirgum piegādā līdz pat 50 procentiem mazkvalificētu darbaspēku, turpinot atražot vidēji produktīvu ekonomiku. Līdz ar to tā nemanāmi kļuvusi par tautsaimniecības un sabiedrības attīstības “šauro vietu”. Ņemot vērā sistēmas kompleksumu, nav vienas “sudraba lodes”, kā šo problēmu risināt. Ir vajadzīga adekvāta resursu pieejamība, spēcīga izglītības ekosistēmu un kvalitātes vadības sistēmu attīstība un labi koordinēta un institucionalizēta sadarbība starp dažādām izglītības pakāpēm.
2. Nodrošināsim jēdzīgu mācību saturu, mācību materiālus un minimālo darba samaksu par stundu pedagogiem pie optimāli sabalansētas darba slodzes atbilstošu vidējai darba stundas samaksai valstī. Jānoskaidro, kas pedagogu motivē vai, gluži otrādi, demotivē palikt strādāt savā profesijā, tad mērķtiecīgi soli pa solim problēmjautājumus risināt.
Šobrīd daļa problēmu augstos toņos tiek uzrunātas caur streiku, kas ir nepareizi. Pētījumu dati rāda, ka 60 procenti skolotāju ir demotivēti (pārstrādājušies un izdeguši), bet no jaunajiem skolotājiem tikai 16 procenti trešajā gadā turpina darbu skolā. Korporatīvajā pasaulē tādu stāvokli sauc par personālvadības krīzi. Risinājumi jāmeklē caur profesionāli vadītu personālvadības procesu, kur cieņpilnās darba ņēmēja un darba devēja ikgadējās pārrunās nonāk pie risināmo problēmu saraksta un vienošanās par savstarpēji motivētu sadarbību. Atbildību par personālvadības procesa (nevis kadru daļu) attīstību skolu sistēmā jāuzņemas labi vadītām pašvaldību izglītības pārvaldēm.
3. Jā, jo STEAM spējīgu studentu skaits augstskolās ir nepietiekams. Eksāmens nepieciešams, lai signalizētu skolēniem un sabiedrībai par būtiskām pārmaiņām darba tirgū un nomērītu skolu darba rezultātu.
Tomēr eksāmens pats par sevi situāciju neuzlabos. Tikai ieguldot infrastruktūrā un interešu izglītībā, kā arī sadarbībā ar uzņēmējiem un zinātņu universitātēm, iespējams panākt izglītojamo motivācijas maiņu.
3. Zaļo un zemnieku savienība
Jānis Vucāns, Saeimas deputāts
1. Ir vismaz divas savstarpēji saistītas vissteidzamāk risināmās problēmas:
Pirmā ir pedagogiem pieņemamas un sabiedrībai izprotamas pedagogu atbalsta un motivācijas programmas trūkums. Tāda ir jāizveido un jāīsteno. Tā ietvertu gan darba tirgū konkurētspējīgu atalgojumu, gan valsts motivācijas programmu, gan pedagoga prestižu un aizsardzību pret vardarbību. Atbalsta programmai jāietver līdzīgi, kā plānots, Ministru prezidenta atalgojumam.
Pedagoga zemākai mēnešalgai no 2023. gada jāpieaug par vismaz 42 procentiem.
Otrā ir nepietiekams nodrošinājums ar mācību saturam atbilstošiem mācību līdzekļiem.
Jānodrošina efektīva iesaistīto institūciju sadarbības koordinācija, lai visos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunajam mācību saturam atbilstošas mācību grāmatas, mācību līdzekļus un digitālos mācību līdzekļus. Jāpiešķir valsts finansējums to iegādei. Digitālo mācību līdzekļu efektīvai izmantošanai visās skolās jānodrošina interneta pieslēgums ar vismaz gigabita sekundē ātrumu, kā to paredz ES stratēģiskie platjoslas mērķi 2025. gadam.
2. Atbalstām plānā “Par atbalstu pedagogiem vakanču mazināšanas kontekstā” ietverto pasākumu īstenošanu.
Iestājamies par valsts atbalsta piešķiršanu augstskolu īstenotajām papildu kvalifikācijas iegūšanas programmām skolā jau strādājošiem pedagogiem, kā arī īpaši atbalstām projektu “Mācītspēks”, kas piesaista skolotāja darbam spējīgus un motivētus dažādu jomu profesionāļus.
Jāfinansē no valsts budžeta nepilna laika neklātienes studijas tajās pedagoģijas studiju programmās, kurās jau šobrīd ir vai tuvākajos gados būs nozīmīgs skaits pedagogu vakanču, vienlaikus mentora pārraudzībā ļaujot šiem studējošajiem uzsākt pedagoga darbu.
3. Jā. Atteikšanās no obligātajiem eksāmeniem dabaszinātnēs, neaizstājot tos ne ar ko līdzvērtīgu, bija viena no lielākajām Latvijas izglītības sistēmas stratēģiskajām kļūdām. Ja nebūs šāda eksāmena, ir naivi iedomāties, ka tautsaimniecības attīstības vajadzībām pietiekami liels skaits jauniešu piepūlēsies ar dabaszinātņu apgūšanu tādā līmenī, kas viņiem vēlāk varētu noderēt savas karjeras izvēles iespēju dažādošanā.
11. Nacionālā apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK
Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas novada domes deputāts
1. Vissteidzamāk risināms jautājums par taisnīgu, cienīgu atalgojumu pedagogiem, kā arī sabalansētu darba slodzi. Jārod finansējums pedagogu darba samaksas grafikam nākamajiem pieciem gadiem.
2. Nepieciešams nodrošināt valsts budžeta vietas nepilna laika neklātienes un klātienes studijām pedagoģijas programmās. Tāpat būtiski celt pedagogu atalgojumu, nodrošināt saprātīgu darba slodzi, kā arī pārskatīt skolotāju tiesības un pienākumus, palielinot ģimenes atbildību par bērna izglītības procesu.
3. Obligāts dabaszinātņu eksāmens ieviešams no 2025./2026. mācību gada, vienlaikus izstrādājot mācību līdzekļus prioritāri trīs dabaszinātņu priekšmetos. Tāpat aktīvāk jāveicina tieši dabaszinātņu skolotāju sagatavošana un sadarbība ar darba devējiem.
7. “Saskaņa”
Anna Vladova, Rīgas domes deputāte, Rīgas 80. vidusskolas direktore
1. 2. Akūtākā problēma ir katastrofālais skolotāju trūkums ne tikai skolās, bet arī bērnudārzos. Tā ir sistēmiska problēma, bez tās risināšanas nevar būt ne runas par izglītības līmeņa celšanos.
Pirmais, kas jādara, “jāiesaldē” visas reformas izglītībā vismaz uz 3–5 gadiem. Šajā laikā nepieciešams ne tikai sagatavot kārtīgus un saprotamus metodiskos materiālus, bet steidzami stabilizēt personāla problēmu.
Pirmkārt, jānodrošina bez maksas 72 stundu pedagoģijas kursi cilvēkiem ar augstāko izglītību citās jomās. Otrkārt, augstākajai izglītībai pedagoģijā jābūt bez maksas vismaz trīs studentu grupu uzņemšanai, piešķirot stipendijas, lai viņi varētu koncentrēties tikai uz izglītību. Treškārt, uz 3–5 gadiem atlikt izglītības iestāžu plānveida pārbaudes, tajā skaitā akreditāciju – nevajag sarežģīt jau tā grūto mācībspēku darbu! Ceturtkārt, nepieciešams skaidrs plāns skolotāju algu palielināšanai, piesaistot tās vidējai algai valstī. Piektkārt, sadarbībā ar pašvaldībām palielināt/izstrādāt sociālo paketi pedagogiem (veselības apdrošināšana, bezmaksas sabiedriskais transports, atlaides komunālajiem maksājumiem u. c.). Sestkārt, jāceļ skolotāja profesijas prestižs!
3. Jautājums ir nekorekts. Jaunās vidusskolas programmas, kas nodrošina priekšmetu padziļinātu apguvi, paredz obligātu eksāmenu divos priekšmetos, kurus apgūst padziļināti. Ja vidusskolēns izvēlējies, piemēram, medicīnas virziena grozu, viņš kārtos eksāmenu ķīmijā un bioloģijā. Bet, ja tas ir humanitāro zinātņu grozs, bērns, visticamāk, atsevišķi un padziļināti apgūs nevis fiziku, ķīmiju vai bioloģiju, bet gan vispārīgo dabaszinātņu kursu. Kā mēs varam viņu piespiest kārtot obligāto fizikas eksāmenu, ja viņš nav padziļināti apguvis šo priekšmetu? Kārtējā reforma?
12. “Latvija pirmajā vietā”
Ilze Stobova, pedagoģe Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, partijas izvirzītā izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte
1. Noteikt izglītību kā prioritāti – valsts sociālās un ekonomiskās attīstības pamatu, lai veidotu zinošu, domājošu un nobriedušu personību kopumu. Esam pieraduši vairāk investēt infrastruktūrā, būvniecībā, bet jāiegulda cilvēkkapitālā, jauno pedagogu sagatavošanā.
Aktuālākais, kas jānovērš tagad, ir skolotāju trūkums un atalgojuma nevienlīdzība dažādos izglītības līmeņos.
Otrs – mācību līdzekļu jautājums. Mācību grāmatu izdošanā jāievēro pēctecība (izdevums nr. 1, nr. 2. utt.), nevis jāizgudro no jauna, jo zinātņu pamati nemainās, taču mainās konteksts.
2. Pirmkārt, skolotājiem vajadzīga skaidrība un paredzamība – gan naudas, gan slodžu un attieksmes ziņā. Pirmsskolas un sākumskolas skolotāji nedrīkst būt mazāk novērtēti salīdzinājumā ar pārējiem.
Nevienu nedrīkst atlaist no darba nevakcinēšanās dēļ.
Otrkārt, pedagoģijas studijām jābūt valsts subsidētām. Arī neklātienes studijām jābūt valsts apmaksātām tiem, kas iet strādāt skolā un turpina mācīties.
Jāturpina projekts “Mācītspēks”.
3. Nē. Neviens obligāts eksāmens neradīs motivāciju skolēnos apgūt dabaszinātnes pēc būtības. Turklāt šāds eksāmens ierobežos potenciālo studētgribētāju skaitu. Mācību materiāliem un videi jābūt tādai, lai bērniem ir interesanti un lai skolēni redz apgūstamā jēgu – lai raudzītos kā uz iespēju nākotnes darba vidē, nevis sodu par skolā neizdarīto vai izdarīto. Turklāt šobrīd trūkst skolotāju, kas šos priekšmetus māca.
13. “Konservatīvie”
Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre
1. Būtiski ir vairāki jautājumi: apstiprināt pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā galīgā lasījumā, noslēgt pāreju uz kompetencēs balstītu mācību saturu, sagaidīt tā pirmos rezultātus, lai saprastu, kādi uzlabojumi jāveic u. tml. Visu iepriekš minēto un vēl daudzus citus jautājumus var apkopot zem viena vadmotīva, kas, īsumā izsakot, būtu – neveikt reformas reformu pēc.
2. Plānot budžeta vietas studiju programmām, tai skaitā pedagoģijas studiju programmām, kopš 2019. gada arī darba vidē balstītai pedagoģijas studiju programmai “Mācītspēks”, kā arī finansēt programmas, kas ļauj esošiem pedagogiem iegūt papildu kvalifikāciju vai pārkvalificēties kāda cita mācību priekšmeta mācīšanai.
Ministrija izstrādājusi pedagogu vakanču mazināšanas plānu, kurā ir iekļauti arī citi pasākumi – metodiskā atbalsta nodrošināšanai, Izglītības iestādes autonomijas stiprināšanai, izmaiņas prasībās skolotāja profesijai, kā arī jauno skolotāju izaugsmes, risku monitoringa un atbalsta sistēma.
3. Plānots, ka 2025. gadā, beidzot vidusskolu, viens no dabaszinātņu eksāmeniem būs jākārto vismaz optimālajā līmenī. Tas ir kompromiss ar nozari, un, ieklausoties gan nozares pārstāvju, gan pedagogu viedokļos, esmu daļēji mainījusi domas par eksāmena nepieciešamību. Lai gan aizvien uzskatu, ka obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu, neapšaubu, ka tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešami cilvēki ar fizikas un citu STEM priekšmetu zināšanām. Nepieciešams pilnveidot dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju mācību jomu, tajā skaitā fizikas apguvi skolās.
14. “Katram un katrai”
Aivars Strakšas, partijas valdes loceklis
1. Aktuālākā problēma ir skolēnu zināšanu degradācija, kuru izraisa kvalificētu pedagogu trūkums un nesapratīgas izglītības reformas.
2. Celt pedagogu atalgojumu, izpildot normatīvajos aktos paredzēto jau 2023. gada budžetā. Celt skolotāja darba prestižu, pastiprināt skolotāju tiesības un bērnu pienākumus. Piedāvāt valsts apmaksātus pedagoģijas kursus tiem, kuriem ir augstākā izglītība un vismaz bakalaura grāds. Pēc kursu pabeigšanas ļaut strādāt skolā.
3. Lai saņemtu vidējās izglītības sertifikātu, ir jānokārto obligāti eksāmeni matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā.
15. “Progresīvie”
Antoņina Ņenaševa, Rīgas domes deputāte
1. Lielākā problēma ir ilgstoša nespēja piesaistīt simtiem cilvēku ar jau esošu pedagoģisko izglītību darbam skolā vienlaikus ar strādājošo pedagogu pārslodzi, zemu atalgojumu un nepieejamu profesionālo atbalstu trīskāršas krīzes un triju reformu laikā, kad ieviešam jauno saturu, pāreju uz mācībām latviešu valodā un iekļaujam bērnus ar speciālajām vajadzībām vispārizglītojošās skolās.
2. Pedagogu algai jābūt vismaz vidējās algas valstī līmenī jau no pirmsskolas, jābūt sabalansētai slodzei, nodrošinātam jaunā satura mācību materiālu pamatkomplektam, pieejamam kolēģu – mentoru atbalstam. Vajadzīga darba vidē balstītu pedagoģisko studiju paplašināšana, papildu stipendijas un studiju maksas dzēšana arī tiem pedagogiem, kas jau sākuši atmaksāt studiju kredītu.
3. Līdzīgi kā ar matemātiku tas nerisinās problēmas sakni – zemo interesi par eksaktiem priekšmetiem skolā. Jāsāk ar valsts mēroga atbalstu tehniskās jaunrades interešu izglītībai, lai, piemēram, pirmsskolas robotikas pulciņi būtu pieejami ikvienam bērnam Latvijā.
16. “Attīstībai/Par”
Evija Papule, Saeimas deputāte
1. Jānosaka vienota pedagogu atalgojuma sistēma, sistēmiski mainot atbildības, pienākumu sadalījumu starp skolotāju un atbalsta personālu.
Jāizveido valsts atbalstītu vidusskolu tīkls, slēdzot līgumus ar pašvaldībām, tā stiprinot kvalitatīvas, daudzveidīgas izglītības apguves iespējas katrā novadā.
Jāizstrādā un jāievieš mūsdienīgs nozares finansēšanas modelis, palielinot nozarei finansējumu – četros gados sasniegt sešus procentus no Iekšzemes kopprodukta, prioritāri finansējumu novirzot augstākajai izglītībai un pedagogu atalgojumam, t. sk. pirmsskolā.
2. Atalgojuma palielināšana – sistēmiska pieeja, neizslēdzot normatīvos noteikto grafiku. Pedagoģisko studiju iespēju palielināšana – budžeta vietu skaita palielināšana, stipendiju apmērs, attiecinot to arī uz skolā jau strādājošiem neklātienes studentiem, darba vidē balstītas studijas. Vajadzīga pieejama mācību un metodisko materiālu bāze, t. sk. IKT risinājumi; efektīva, jēgpilna profesionālā pilnveide, kā arī iesaistīta sabiedrība un mediji pedagoga profesijas prestiža atjaunotnei.
3. Jā, kā izvēle – fizikā, ķīmijā, bioloģijā vai dabaszinātnēs.
18. Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija
Česlavs Batņa, Ādažu vidusskolas direktors
1. Steidzami jārisina pedagoģiskā personāla nodrošinājums visos izglītības līmeņos. Vajadzīga vienlīdzīga un taisnīga pedagogu atalgojuma sistēmas izstrāde, kurā iekļautu: slodzes noteikšanas pamatprincipus visos izglītības līmeņos; atalgojuma apmēra noteikšanas un darba apjoma pamatprincipus. Kritēriji atalgojuma noteikšanā būtu neatkarīgi no reģiona, kurā pedagogs strādā, ņemot par pamatu individuālos un vispārējos izglītības iestāžu datus.
2. Pirmkārt, valsts pasūtījuma programmas izstrāde augstskolām ar konkrēto mācību priekšmetu apmācību, kā arī ikmēneša stipendijas piešķiršana studējošiem. Otrkārt, jāizstrādā valsts atbalsta sistēma trīspusējai sadarbībai (augstskola – pašvaldība – studējošais), nodrošinot darba vietu konkrētajās pašvaldībās, slēdzot trīspusēju līgumu par studiju maksas atgriešanu valsts budžetā, ja pēc studiju pabeigšanas nav nodarbināti izglītībā konkrētajā pašvaldībā. Treškārt, noteikt izglītības nozari (tieši pedagoģiskajā nodrošinājumā) par prioritāru turpmākajiem pieciem gadiem, strauji ceļot atalgojuma apmēru un pielīdzinot to vidējai darba algai.
Papildus nepieciešams mehānisms pedagogu profesijas prestiža celšanai caur motivētu topošo pedagogu atlasi augstskolās, vienotu veselības apdrošināšanas polisi izglītības jomā strādājošiem un sabiedriskā transporta atbalsta sistēmu, savstarpējo pedagoģisko attiecību pedagogs – vecāks normatīvo regulējumu.
3. Viennozīmīgi atbildēt nevar, jo liela daļa skolēnu nav tendēti uz eksaktajām zināšanām. Ja jaunietis jau izvēlējies profesionālo izglītību, piemēram, mūzikā vai mākslā, vai viņam būtu nepieciešams kārtot eksāmenu ķīmijā, fizikā vai bioloģijā? Ieviešot jauno mācību saturu vidusskolas posmā, skolēniem ir iespēja izvēlēties padziļinātos kursus konkrētajā mācību priekšmetā, un, ja viņš to izvēlas, tad viņam obligāti jākārto eksāmens. Vai obligātais eksāmens būs impulss izglītības kvalitātes paaugstināšanai? Laikam ne, jo obligāts ir matemātikas eksāmens, taču ar katru gadu pazeminās tā rezultāti.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas satuaru atbild “Latvijas Avīze”.
