Uldis Šmits: Lukašenko grib valdīt mūžam, ko, izrādās, nevēlas arvien lielāka Baltkrievijas pilsoņu daļa 1
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā reiz dziļdomīgi izteicās Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievijas valsts prezidenta vēlēšanas “būs interesantas, bet pēc vēlēšanām būs vēl interesantāk”. Tam varētu piekrist.
Lai gan 9. augustā gaidāmais pasākums drīzāk iecerēts kā Lukašenko kārtējā pārvēlēšana, kas notiks bez viņa galveno sāncenšu piedalīšanās – tie tika savlaicīgi ietupināti – un bez EDSO vai citu traucējošu novērotāju klātbūtnes. Represijas izvērstas īsti vērienīgos apmēros, jo masveidīgi kļuvuši arī protesti. Tie jau sāk aptvert vidusšķiru un pat daļu saimnieciskās elites, kura, ceturtdaļu gadsimta ilgā diktatoriskā režīma nogurdināta, šoreiz bija iedrīkstējusies izvirzīt savus pretendentus uz valsts prezidenta amatu (baņķieri Viktoru Babariko un bijušo augsta ranga diplomātu Valēriju Cepkalo; abi netika kandidēšanai pielaisti).
Citiem vārdiem, pārmaiņas nu pieprasa ne vairs tikai fiziski viegli apspiežamie briļļainie inteliģenti un vārie demokrāti, bet visnotaļ ietekmīgas aprindas, kam netrūkst naudas un atbalsta. Lukašenko gan apgalvojis, ka šis atbalsts nāk no ārienes, tai skaitā no “Gazprom” (Babariko gadījumā), un solījis nepieļaut “maidanu”, taču jāšaubās, vai kādi vareni spēki ārpus Baltkrievijas tagad vēlas tur ko līdzīgu stimulēt.
Tiesa, Kremlim, iespējams, nebūtu nekas pretī, ja Minskā uzrastos mazāk kaprīzs sarunu partneris jautājumā par t. s. vienotās valsts izveidi jeb faktiski Baltkrievijas inkorporāciju Krievijas sastāvā. Turklāt, kā daudzi, piesaukdami Armēnijas piemēru, uzskata, nav jāuztraucas, ka Minska varētu mainīt ģeopolitisko orientāciju, lai kas arī nāktu Lukašenko vietā.
Arī Eiropas Savienība nav ieinteresēta pieredzēt kaimiņos varastrīci. Kaut ES Augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels norādījis, ka norises Baltkrievijā “rada bažas”, un pat ieminējies par atgriešanos pie sankcijām. Savukārt Latvijas Ārlietu ministrs ieteicis dot priekšroku “diplomātiskiem instrumentiem”. Cerībā, ka situācija “deeskalēsies” un konstruktīvā sadarbība starp kaimiņvalstīm turpināsies. Protams, protams, nepametot novārtā cilvēktiesību un pamatbrīvību lietas.
Pēdējā laikā ES attiecībās ar Baltkrieviju iestājies sava veida saspīlējuma atslābums.
2016. gadā gandrīz pilnībā tika atceltas Briseles sankcijas pret tā dēvēto Eiropas pēdējo diktatoru, atzīstot Minskas ieguldījumu Krievijas un Ukrainas “konflikta” risināšanā. Šā gada februārī Baltkrievijas galvaspilsētā ieradās ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo un pāris stundu ilgā sarunā vienojās ar Lukašenko par amerikāņu naftas piegādēm (drīz caur Klaipēdu pienāks jau otrais sūtījums) un diplomātisko sakaru atjaunošanu pilnā apjomā. Citi Vašingtonas noteiktie ierobežojumi palika spēkā līdz Pompeo pieprasīto “papildu uzlabojumu” ieviešanai.
Lukašenko sīkie darījumi ar Rietumiem, atspaida meklējumi Ķīnā un pārējie taktiskie gājieni, lai uzsistu sev cenu Putina acīs, kaitināja Maskavu, tāpat kā Baltkrievijas galvas brīžiem nīgrie Krievijas valdībai adresētie pārmetumi, ko Kremlī tomēr laida gar ausīm. Zinot, ka “baķka” nekur nespruks, jo ekonomiskās atkarības un parādu saites ir pārāk ciešas. Bet tagadējo notikumu dēļ tās kļūst nesaraujamas. Īsti brālīgas…
Par to, ka situācija atkal izvērsīsies tieši šādi un ne citādi, brīdināja baltkrievu politiskie bēgļi un disidenti.
Taču rietumniekiem Baltkrievija pārsvarā asociējas ar naftas vadu “Družba”, savukārt tās kaimiņzemes jau uztver Lukašenko kā politiskās ainas neatņemamu sastāvdaļu. Oficiālā Kijeva jūtas pateicīga, ka Baltkrievija nav pārvērtusies par vēl vienu agresijas avotu. Tāpat Polijai un Lietuvai viņš neliekas sliktākā varianta iemiesotājs, kaut lietuviešus tracina “Rosatom” būvētā Astravjecas atomelektrostacija dažus desmitus kilometru no Viļņas.
Bet Latvijā daudziem varbūt pats svarīgākais liekas nākamgad kopā ar Baltkrieviju rīkojamais pasaules čempionāts hokejā, ko, nedod Dievs, kaut kādi neparedzēti apstākļi vai nemiera cēlāji izjauks. Stāvokli visiem sarežģī Minskas varas gaiteņu norišu noslēgtība, izņemot skaidri redzamo Lukašenko gribu tajos valdīt mūžam, ko, izrādās, nevēlas arvien lielāka Baltkrievijas pilsoņu daļa. Tāpēc noteikti turpinājumā “būs vēl interesantāk”.
