Kā jūs balsotu jautājumā par Kučinska valdības apstiprināšanu? 2
Saeimā šodien balso par Māra Kučinska izveidotā Ministru kabineta apstiprināšanu. Jautāju valdības sociālajiem partneriem, kā viņi balsotu šajā jautājumā.
Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents: “LDDK aicina uz kopīgu darbu, lai panāktu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un investīciju piesaisti, tādējādi ceļot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vēlmi strādāt Latvijas labā. Lai nodrošinātu valsts konkurētspēju Baltijas jūras reģionā, valdībai ir īpaši jāstrādā tādās jomās kā sabiedrības uzticība politiķiem, tiesu sistēmas efektivitāte un korupcijas mazināšana. Tikai tā varam panākt būtisku investīciju pieaugumu un tādējādi sekmēt ekonomisko aktivitāti visos Latvijas reģionos.”
Pēteris Leiškalns, LDDK sociālo lietu eksperts: “Finanšu ministrijas rīcība 2015. gadā bijusi vērsta pret uzņēmējdarbības attīstību: jaunieviestais diferencētais neapliekamais minimums absolūti neietekmē trūcīgo slāņu labklājību, bet sniedz atbalstu ēnu ekonomikai; savukārt solidaritātes nodoklis funkcionē kā soda nauda darba devējam par to, ka viņš kādam maksā lielu algu. Tie bija negatīvi signāli uzņēmējdarbībai. Tādēļ tas, ka tautsaimniecības attīstība ir noteikta kā viena no Kučinska valdības prioritātēm, vieš cerības. Tiesa, neesmu drošs, vai “Vienotība” spēs paciest premjera partijas statusa zaudēšanu. Bažas raisa tas, ka Kučinska valdības deklarācijā nav tik precīzi noteiktas sociālās garantijas un atbalsts mazaizsargātajām grupām, kā tas bija iepriekšējās valdības deklarācijā. Tomēr, pildot uzstādījumus attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi, nodokļu politiku un nodarbinātību, pastāv cerības uzlabot labklājību un demogrāfiju. Pārāk daudzi par bērniem domājošie jaunieši izvēlas braukt uz ārzemēm, kur pārsvarā ir spēcīgāka ģimenes atbalsta politika. Savukārt Latvijā pašlaik ir augsts nabadzības risks ģimenēm ar trim un vairāk bērniem.”
Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs: “Valdības izvirzītās prioritātes kopumā atbilst tam, par ko bijām runājuši ar Kučinski. Priecājos, ka ir uzsvērta sociālo partneru loma un vajadzība konsultēties ar sabiedrību atbildīgu jautājumu risināšanā. Diemžēl nav izpildāmas tādas lietas kā, piemēram, ES fondu programmu savlaicīga īstenošana, jo valdībā vēl šobrīd nav apstiprināti attiecīgie noteikumi, un daļa projektu sāksies 2017. gadā – ar triju gadu kavēšanos. Ne līdz galam ir pieņemti arodbiedrību formulējumi izglītības, zinātnes un veselības aprūpes reformām. Nekonkrētības dēļ būs grūti izsekot to izpildei. Par deklarācijas izpildi pastāv bažas, jo iepriekšējās valdības nav rādījušas pozitīvu piemēru. Darbinieki daudzās stratēģiski svarīgās nozarēs gaida darba algas paaugstināšanos, taču jaunajā deklarācijā paustā apņemšanās nenokļūt vidējo ienākumu slazdā raida signālu, ka daudziem strādājošajiem turpināsies izkalpināšana kā lētam darbaspēkam.”
Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja: “Kučinskis ir norādījis uz sociālā dialoga nozīmi, lai tiktu īstenota valdības deklarācija. Tajā izvirzītās izglītības un zinātnes nozares prioritātes kopumā vērtējamas kā labas. Taču ļoti svarīgs ir konkrēts rīcības plāns. Vislielākās bažas ir par divām lietām. Pirmkārt, lai šī nebūtu kārtējā valdības deklarācija, kas īstenota tikai daļēji, attaisnojoties ar finanšu trūkumu. Otrkārt, lai reformas tiktu īstenotas kompleksi. Piemēram, nevar lemt par skolu tīkla optimizāciju, nepiedāvājot profesionālās pilnveides kursus un pārkvalificēšanās iespējas pedagogiem, kuri darbu zaudēs. Vislielākās cerības izglītības nozarē saistās ar pārdomātām reformām.”
