Būs godu saimnieču saiets 0
25. maijā Rīgā Mežaparkā notiks vērienīgs pasākums – “Latviešu godu saimnieču saiets”. To rīko “Gūdu saimineiču bīdreiba” un “Siera klubs”. Šāds pasākums Latvijā notiks pirmo reizi.
Čaklas godu saimnieces Latvijā ir katrā novadā, un viņu skaits nemazinās. Vārda “gods” izcelsme ir sena. Šā vārda sakne veidojusies no darbības apzīmējumiem – teikt, uzteikt, cildināt, slavēt, godināt. No tās pašas saknes attīstījies arī vārds “godi”, kas vēsta par lielām svinībām un bagātīgu mielastu par godu kaut kam nozīmīgam. Galvenokārt tās ir kristības, kāzas un bēres, taču godus rīko arī gadskārtu svētkos, no kuriem svarīgākie ir Līgo. Senākos laikos godus svinēja, beidzot lielus darbus, kā arī atzīmējot apkūlību, apjumību un talku nobeigumu.
Godi bija un joprojām ir svarīgs notikums, un tos gatavo godu saimnieces, jo neiztrūkstoša svētku daļa taču ir garšīgs mielasts. Gadu simtu gaitā godu galdi ir kļuvuši par būtisku kultūras daļu, kurā uzkrājušās mūsu zemes un ģimeņu daudzveidīgās tradīcijas. Godi un ar tiem saistītās tradīcijas ļauj ieskatīties mūsu senču likteņgaitās, dzīvesveidā, vērtību kritērijos, ticējumos un ieražu pasaulē. Par šā matojuma saglabāšanu lielā mērā jāpateicas godu saimniecēm, kuras no paaudzes paaudzē turējušas godā šīs vērtības.
“Latviešu godu saimnieču saietā” darbosies Latgales, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales godu sētas, kurās saimnieces piedāvās katram novadam raksturīgākos ēdienus. Katrā sētā spēlēs muzikanti, jo godi vienmēr kuplināti ar jautrību. Starp godu sētām notiks konkursi – cik atraktīvi, interesanti un garšīgi katra sēta sevi pasniegs apmeklētājiem.
Svētku idejas autore Vanda Davidanova: – Pērn “Lauku Avīzes” tematiskajā avīzē “Latviešu godi un ēdieni” pastāstīju par astoņpadsmit godu saimniecēm, bet Latvijā viņu ir vismaz četras reizes vairāk. Latgalē rīkoto godu tradīcijas zinu – atceros no savas bērnības, taču vēl ir Kurzeme, Vidzeme un Zemgale, kur daudz kas notiek citādi. Tāpēc radās doma sapulcināt godu saimnieces vienviet. Katra no viņām savā mūžā ir posusi simtiem lielu un mazu godu, tad nu 25. maijā ar motīvu – kāzas novados – sarīkosim svētkus viņām par godu.
Ielūkosimies jau šobrīd aiz “priekškara”, kas notiks divās sētās.
Vidzemes sētas vadītāja Ilze Briede: – Vidzemi “Latviešu godu saimnieču saietā” pārstāvēs godu saimnieces no Alūksnes, Rūjienas, Smiltenes, Cēsīm, Madonas, Siguldas un Ogres. Viņas vārīs knēdeļu zupu, ko gatavo no mīklas klimpām, kuras vāra eļļā vai kaltē. Atsevišķi vāra kārtīgu buljonu, pirms pasniegšanas pievieno knēdeļus un zaļumus. Zupai jābūt kārtīgi karstai, jo zupa un mīlestība ir laba, kamēr karsta. Dažādās Vidzemes vietās šo godu zupu sauc atšķirīgi. Smiltenes pusē par knēdeļu zupu, Gulbenes un Alūksnes pusē par profitroļu zupu, bet Piebalgas pusē par olu pārslu zupu. Galdā celsim arī žāvētas kotletes un viltoto siļķi. Daudzveidīgas siera šķirnes piedāvās Smiltenes mājražotāji. Būs arī vairāku veidu kūkas – gan tradicionālākas, gan smalkākas. Ēdienu varēs gan iegādāties līdzņemšanai, gan nogaršot uz vietas. Dalīsimies arī ar receptēm.
Konkurss būs par un ap vistu plūkšanu. Kārtīgai saimniecei jāprot ne tikai gatavot, bet arī vistu noplūkt tā, lai spalviņas paliek sausas un var pildīt pēļos. Saimnieces dalīsies arī savos interesantos stāstos par to, kā dažādi gājis ar vistu plūkšanu un citām saimnieču darīšanām. Par omulību un jautrību Vidzemes sētā gādās folkloras kapela “Maskačkas spēlmaņi”.
Latgales sētas vadītāja Vija Kudiņa: – Latgales sētā savu varēšanu rādīs gan tādas saimnieces, kuras joprojām klāj galdus un piedāvās nogaršot arī savu produkciju, gan tādas godu saimnieces, kuras vēros notiekošo un palīdzēs ar padomu. Viens pilns autobuss ar saimniecēm un ēdieniem uz Mežaparku Rīgā brauks no Ludzas puses, pārstāvot Ziemeļlatgali, otrs – no Dienvidlatgales. Īpašais Latgales sētas ēdiens būs kļockas. Tās dosim gan nogaršot, gan varēs arī nopirkt. Kāzu galdā celsim arī spēcinošu gārsu, nātru, skābeņu un miežu putraimu zupu. Šādos lielos godos, protams, nevar iztikt arī bez īpašas kāzu tortes. To ceps godu saimniece no Malnavas. Latgalīši ir gveļzēju i bļuzneituoju ļauds, tāpēc katram ēdienam būs savs stāsts. Bez stāsta nevar ēdienu pasniegt, tad tam ir cita garša.
Viesiem izrādīsim pūra lādi. Lepnums tajā būs īpašie, Latgalei raksturīgie godu dvieļi, ko izmantoja kristībās, kāzās, bērēs. Kāzās tos mēdza pasniegt kā dāvanu. Precoties kārtīgai meitai pūra lādē bija jābūt vismaz simt šādiem koši izšūdinātiem dvieļiem.
Tāpat kā citās sētās, arī Latgales sētā notiks konkursi. Agrāk jaunu meitu ņēma par sievu tikai tad, ja viņa prata samalt labus miltus un izcept gardu maizi. Tāpēc vienā konkursā noteiksim, cik veiklas un čaklas ir mūsdienu meitas. Būs arī jāmin latgaļu mīklas. Un skanēs latgaliešu apdziedāšanās dziesmas. Par jautru noskaņojumu gādās muzikanti un dejotāji no Daugavpils – folkloras kopa “Svātra”. Centīsimies sevi parādīt, lai ļaudim gveļžamais cīt nu breinumim byutu.
