Burvju vārdi, kas palīdzēs bērnam neslimot 1
Laikā, kad bērni iemācās staigāt, vecāku valodā parādās jaunas frāzes – “Neskrien, nokritīsi!”, “Paej malā, citādi apdedzināsies!” – katrs no mums, vecākiem, tos kaut reizi ir pateicis savai atvasei. Kādas sekas rodas no līdzīgiem izteicieniem? Vai iespējams izteikties citos vārdos, ja vēlamies, lai mūsu bērni izaugti stipri un veseli? Portāls Uduba.com publicējis psihologu ieteikumus, kādas frāzes bērnus padara neaizsargātus un kādus burvju vārdus vajadzētu lietot biežāk, lai mazie neslimotu.
Vārdi, kas pēc psihologu domām, bērniem kaitē:
“Ja nepagulēsi, rīt būsi noguris un satraukts.”
“Aiztaisi jaku, citādi saaukstēsies!”
“Ja neēdīsi zupu, tu nekad neizaugsi liels.”
Un bērns šīs un līdzīgas frāzes klausās no rīta līdz vakaram…
Vecāki, kuri lieto šādas frāzes, neapzinās, ka viņu spriedelējumi par to, ka pasaulē valda tikai ļaunums un nemitīgi uzglūn briesmas, ir visai tālu no patiesības. Kurš saka, ka bērns nokritīs, apdedzināsies vai apaukstēsies? Tikai vecāki. Un tiklīdz šāda frāze izteikta, tā ar daudz lielāku iespējamību tā arī piepildās. Ja vecāki pret bērnu attieksies kā pret jēlu olu, viņš par tādu arī izaugs. Tad kāpēc gan nemitīgi izteikt šādas pesimistiskas frāzes?
Bērniem nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai iemācītos paredzēt un atpazīt kādus draudus sev. Viņam nepiemīt baiļu instinkts, atrodoties riskantā situācijā, tādēļ vecāku uzdevums – iemācīt viņu pareizi reaģēt šādās situācijās. Taču daudzi to dara nepareizi, tādēļ bērns kļūst absolūti neaizsargāts, un viņa pašpārliecinātība ir apdraudēta. Un tas ir tikai tāpēc, ka vecāki ir pārāk koncentrējušies, lai bērnu pasargātu no pilnīga visa, kas eksistē šai pasaulē.
Vecāku raizēm vajadzētu pakāpeniski samazināties atbilstoši bērna vecumam: protams, ir jāturpina sekot bērna gaitām un brīdināt par iespējamām problēmām, taču nav vērts iejaukties pilnīgi visā. Tāda frāze kā: “Šeit līst ir bīstami, taču, ja es esmu blakus, tu vari pamēģināt!” – sniegs bērnam iespēju apgūt kaut ko jaunu. Un šī frāze ir arī tādu kā audzinošu raksturu, nevis banālais aizliegums.
“Burvju frāzes”, kas bērnu padarīs stiprāku
1. “Tu esi pietiekami spēcīgs, lai nesaaukstētos, tomēr aiztaisi jaciņu, labi? Tā tev būs daudz siltāk un patīkamāk.”
2. “Tu mierīgi vari iztikt bez gulēšanas pēc pusdienām. Taču piekritīsi, ka tu jūties daudz labāk, kad pa dienu esi atpūties.”
3. “Šis kalniņš ir bīstams, taču esmu pārliecināts, ka tu būsi uzmanīgs un ar tevi nekas nenotiks. Pat, ja tu nokritīsi, nekas, ļoti sāpīgi tas nebūs. Tu man esi tāds drosminieks.”
4. “Tu esi saaukstējies, taču tavs organisms jau cīnās ar mikrobiem. Tu esi stiprs un izturīgs, bet ar apelsīnu sulu un paciņu kabatas lakatiņu līdz nedēļas beigām jau būsi izveseļojies.”
5. “Es ar tevi lepojos, tu izveseļojies ļoti ātri un nemaz nežēlojies. Man tā gribas tevi paslavēt un apsveikt, tāpēc es tev sarūpēju dāvanu.”
Pētījumi ir parādījuši, ka cilvēks spēj valdīt pār savu organismu un veselību ar domāšanu vien. Un daudzi vecāki pret saviem bērniem izturas nevis kā pret cilvēku, kurš ir spējīgs daudz paciest, bet kā pret tādu, kuram visu laiku pietrūkst spēka un nepieciešamās prasmes. Viņi aizliedz bērnam uzņemties atbildību pat visniecīgākā riska gadījumos vai arī ļaut kaut nedaudz atkāpties no pieņemtajām normām. Viņi garantē bērnam veselu virkni nepatīkamu seku gadījumā, ja viņš no mājas izies bez cepures, apēdīs pavairāk šokolādes, paliks ilgāk saulē vai pārāk ilgi peldēsies baseinā.
Slimošana nav atrašanās kūrortā
Turklāt slimošanas reizes bērnam nereti ir sava veida veiksme: viņu apčubina, velta daudz uzmanības, ved pie ārsta, sēž pie viņa gultas, neliek ēst to, ko viņš negrib, viens no vecākiem nemitīgi ir blakus… Citiem vārdiem sakot, paradīze. Taču, vai bērnu kāds nemitīgi slavē un apdāvina, kad viņš nav slims? Lūk, tā nu sanāk, ka bērnam slimot ir visai izdevīgi un patīkami, nekā visu laiku būt veselam.
Palutini biežāk savu veselo bērnu, bet slimošanas laikā dari tikai pašu nepieciešamāko, lai viņš nesajustos kā kūrortā. Tas pats attiecas uz nelielām skrambām, brūcēm, zilumiem un citām rētām: esi mierīgs un pārliecināts, nezvani “ātrajiem” un netaisi lielu brēku. Visbiežāk, mazās skrambiņas ātri sadzīst bez ārstu iejaukšanās.
Pret savu veselību attiecies tieši tāpat, kādu attieksmi tu gribētu sagaidīt no bērna. Tavs piemērs ir labāks par tūkstoš izteiktiem vārdiem. Tas nozīmē, ka nevajag caurām dienām žēloties par nogurumu vai migrēnu, atgādināt par savām kaitēm un pie mazākās problēmas meklēt zāles. Speciālisti nerekomendē bērna klātbūtnē dzert zāles.
Paskaidro bērnam, ka pareizs uzturs un fiziskās aktivitātes tieši ietekmē viņa veselību. Taču arī jāatceras, ka aizliegt ēst saldumus, ja paši nepareizi ēdam vai turpinām dažādus kaitīgos ieradumus, ir visai muļķīgi… Ar vienkāršām asociācijām un attēliem paskaidro bērnam, kas notiek viņa organismā slimošanas laikā un pacenties viņu pārliecināt, ka arī viņš pats var ietekmēt savu veselības stāvokli.
Ir tik daudz dažādu grāmatiņu, kas palīdzēs bērnam izskaidrot, kas ir mikrobi, kāpēc piere kļūst karsta, kad ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ja bērns ir sagriezies, pastāsti, ka viņš ir pārgriezis mazo vēnu, no kuras tagad tek asinis. Pastāsti, kā apturēt asinis, ka rēta drīz sadzīs, ja vien mazais tik bieži to neaiztiks. Visus procesus var pastāstīt bērnam saprotamā valodā.
Liec bērnam saprast, ka viņš ir stiprs un veselīgs, ka viņa organisms spēj pretoties mikrobiem, bet viņš pats var tieši ietekmēt savu veselību.
