Vērtē autoeksperts: “Burvju paklājs” – vai iespējams, vai vajadzīgs? 3
Piešmaucu es jūs. “Swift” pirmo testu sasolīju. Nedabūju. Jo importētāji somi pēc izstādes neatstāja Baltijā pirmo testa auto Rīgā. Iedošot mazliet vēlāk.
Taču auto testu raibajā loģistikā ir bijis vēl bēdīgāk. Reiz lidoju un braucu dienas trīs līdz Anglijas mazpilsētiņai Newport Pagnell, kur man bija apsolīts ne vairāk ne mazāk kā “Aston Martin” testa brauciens. Izbaudīju gan ekskursiju pa rūpnīciņu, gan pusdienas un virtuoza gida stāstījumu. Tad nāca vēsts – sorry, ser, iepriekšējais žurnālists diemžēl vienīgo testa auto šorīt apdauzīja…
Ar “DB 7” laikam jau tā arī nekad nepabraukšu. “Swift” drīz būs Rīgā. Bet pašlaik braucu ar citu jaunumu, kas pēdējās nedēļās ķircina ar pat visaptverošajos reklāmas pārspīlējamos izcilu saukli – šis esot kā “burvju paklājs”. Un šis ir – “Citroen C4 Cactus”.
Gaitas komforts
Klasiski – nevērīgi un augstprātīgi – pār nelīdzenumiem var ripot tikai smags auto. Pirms gadiem 50 “Rolls Royce” pa grambām un bedrēm veda kā burvju paklājs, jo svēra tonnas četras. Un nevajadzēja ne pārgudras piekares, ne kosmiski dārgas riepas. Pietika ar Ņūtona likumiem.
Pie tiem arī krietni vēlāk turējās “premium” auto ražotāji. Vēl kaut kur gadsimtu mijā savām ausīm dzirdēju “BMW” konstruktoru tēzi – “tikai smags var braukt patiesi komfortabli”. Un toreiz 1800 kg svēra pat 3. sērija. Un brauca tiešām lieliski.
Nu citi laiki. Smags ir rijīgs. Rijīgs ir izšķērdīgs, piesārņojošs, nepieņemams. Un gaitas komforts tiek meklēts ar citiem paņēmieniem. Neatsperotās masas (tas ir viss, kas braucienā ar bedrēm cīnās, – riteņi, piekares detaļas) samazināšana. Dārga un izturības prasību ierobežota. Modernas svārstību slāpēšanas ierīces – ar vecajiem hidrauliskajiem amortizatoriem sen jau neapmierinoties. Atkal dārgi. Lai gan labākajās izpausmēs – fantastiski labi.
Man ir laimējies braukt ar “Range Rover Sport”, kura pneimatiskās, datorizētās piekares līdzenā asfaltā spēj pārvērst meža stigu. Komfortabli 100 km/h tur, kur normāls auto laipotu piec-reiz lēnāk. Var šodien uzbūvēt burvju paklāju. Dārgu – var. Vai “Cactus” (nebūt ne dikti dārgs) arī ko līdzīgu spējis?
Burvestību nav. Bet patiesi panākumi ir. Padelverējies pa visiem man zināmajiem Daugavas kreisā krasta sliktākajiem asfalta ceļiem, saku – ļoti labi šis brauc. Es nesaku kā reklāmā – “vienīgais, pirmais Eiropā”. Līdzīgi ar šiem pampakiem tiek galā, piemēram, “Subaru XV” (tas gan nedaudz garāks un smagāks), nez vai sliktāks ir, piemēram, “VW Golf”, par dārgākiem konkurentiem nemaz nerunājot. Par dārgākiem un smagākiem. Ja objektīvi – būtu jāslavē “Cactus” par to, ka teicams gaitas komforts sasniegts svara kategorijā ap 1100 kg. Un cenā zem 20 000 eiro. Labi?
Superkomforta bīstamība
Šai šķietami absolūtajai nevērībai pret mūsu ceļu nebeidzamajām lamatām ir ēnas puses. Pirmkārt – tā iemidzina modrību. Un kādā slaidā pagriezienā nevis bedre, bet vilnis, ieplaka var pat tehnikas brīnumu uzšūpot līdz saķeres zudumam. Otrkārt – nekas nav nesalaužams. Mans lidojums ar “Rover” Kurzemes tālā nostūrī beidzās pēc abu labās puses riteņu sastapšanās ar smiltiņās slēpta granīta gabala šķautni. Divi 20 collu “mīkstie” svētdienā… Desmit stundu ilga visai sarežģīta glābšanas operācija. Atkal jāteic, ļoti dārga…
Tādēļ saku – nez vai es “Cactus” autoru vietā reklāmas priekšplānā bīdītu šo īpašību, kuras ēnas puses ir neprognozējamas. Ātrs brauciens pa nelīdzenu ceļu liek auto “piekarēm” veikt gigantisku darbu, kas var kādu detaļu sabojāt. Un tādēļ nav rekomendējams. Pat ja šķiet komfortabls.
Automobilim ir citas ikdienas pārvietošanos daudz vairāk greznojošas īpašības.
Dinamika un ekonomiskums
“Cactus” šajā ziņā ir izcils. Jo ir viegls. Šāda izmēra (kompaktklase) auto parasti sver virs 1200 kg (pievienoju Latvijas tirgus līderu svara tabulu). Izņēmumi ir “Golf” un “Astra”, gan tikai versijās ar benzīna motoru un manuālu ātrumkārbu. Askētiskais “Dacia Logan”. Un nu arī “C4 Cactus”. Rezultāts?
Jaudīgākajai (“tikai” 130 ZS) šī auto versijai vajadzētu likt klāt lielu brīdinājuma uzrakstu – “Šo nepērc!!! Ja tev nepiemīt izcila ātruma izjūta, vēl pārāka disciplīna un paškontrole – pavisam drīz paliksi bez tiesībām.” Nepamēģināju, bet esmu pārliecināts, ka arī 110 ZS “Cactus” būs ļoti dinamisks, lētākais (82 ZS) – pietiekams. Jo izpildīts ir galvenais pilsētas auto taupīgas izvēles kritērijs. Nav lieka svara, kura palēninājumi un paātrinājumi ir izšķērdīgi pēc būtības.
Varu paslavēt arī “Cactus” transmisiju. Kārba un dzinējs ir salāgoti tik labi, ka faktiski zūd vajadzība pēc “automāta”, kas pirkumu krietni sadārdzinātu. Izkusties, ieliec otrajā – un viss pilsētas atļauto ātrumu diapazons ir tavs. Trešo vajadzēs virs 50 km/h. Pārējie trīs paliks tālākam ceļojumam. Prasmīgi izmantojot šādu dinamiku, brauciens iznāk ekonomisks. Ieskrienies un ripo tukšgaitā. Iespējams, ka izdodas iztikt ar litriem pieciem uz simts km pat pilsētā.
Ko var vēl labāk?
Var sadūšoties beidzot uz kaut ko vēl mazāku. Vēl vieglāku. Tā pietiekamai dinamikai vajadzēs vēl mazāk jaudas. Var pacensties labot iekšdedzes dzinēja nespēju bremzēšanas jaudu rekuperēt. Pievienot moderno palīgu “hybrid”. Tas palēninājumu izmanto akumulatora uzlādei, iegūto atdod vajadzīgajā brīdī. Bez benzīna netīrajiem zirgspēkiem.
Tieši tādēļ gaidām “Suzuki Swift”, kurš metīs taupības (joprojām pietiekami dinamiskas) izaicinājumu pagaidām vienīgajam mazās klases hibrīdam “Toyota Yaris”. Starp citu – “Yaris”, šķiet, sevi jau ir Latvijā pierādījis. Modeļa pārdošanas skaitļi pērn ir nevis desmitos, bet simtos. Un vairāk nekā puse no tiem – hibrīdi. Bet “Swift” par līdzīgu cenu (ap 15 000 eiro) sola tīkamu papildinājumu sliktākiem ceļa posmiem – pilnpiedziņu.
