Burvju mezgli. Noslēpumus atklāj Vivita Ūdre 0
Viena no retajām meistarēm Latvijā, kas izkopj mikromakramē tehniku un tirgo šāda veida izstrādājumus, ir Vivita Ūdre.
Viena no Latvijas senākajām rokdarbu tehnoloģijām ir mezglu siešana. Mezglošana, mezglu mežģīnes jeb makramē, kā to sauc kopš 19. gadsimta, ir iecienīts vaļasprieks, kurš no citām rokdarbu tehnikām atšķiras ar to, ka mezgli tiek sieti ar rokām, neizmantojot palīglīdzekļus.
Dziesmu svētku tirdziņā pircēji daudz jautāja par speciālajiem aizsargmezglojumiem, kuros būtu ietverts sarkanais diegs un speciālie mezgli ļaunuma aizbaidīšanai, veselības nostiprināšanai, harmoniskai dzīvei un citām labām lietām.
Mezglošanas noslēpumi
Par makramē materiālu var kalpot visdažādākās virves un virvītes, auklas un diegi no zīda, vilnas, lina, kaņepēm, sizala, kokvilnas, papīra, brokāta vai sintētikas. Jāatzīmē, ka mezglošana ir bijusi ne tikai zemnieku sētas vajadzībām, tā ir tīra latviešu kā “veco jūras vilku” pēcteču padarīšana. Zināms, ka vislielākie mezglu izmantotāji ir bijuši jūrnieki un pazīstami ir ap 4000 jūrnieku mezglu… Brīvajā laikā pienākums pārtapa izklaidē un jūrnieki nomezgloja visu pēc kārtas – blašķes, pudeles, nažu rokturus u. c. Lielākā daļa skaisto jūras mezglu vēl joprojām tiek izmantoti makramē tehnikā…
Mācoties Kultūras akadēmijā, “ERASMUS” studentu apmaiņas programmā Vivita nonāca Turcijā, kur pirmos mezglošanas paņēmienus viņai ierādīja kāds iebraucis meistars. Pēc vairākiem gadiem viņa kā brīvprātīgā nonāca Čehijā, kur mikromakramē noslēpumus viņai iemācīja skaista ebreju meitene Sāra no Spānijas. Tagad Vivita mikromakramē tehnoloģijā darina auskarus, kaklarotas, rokassprādzes, gredzenus, auskarus, pulksteņa siksniņas, piespraudes un ko visu vēl ne. Viņas zīmolā savienoti divi vārdi – Vivita un “knots” (angliski – mezgli). Sanāca tīri skanīgi – “ViviKnots”.
Makramē mininoslēpumi
Mikromakramē no parastā atšķiras ar to, ka izmantotais pavediens ir tikai 1 mm resns un izgatavotās lietas ir miniatūras.
“Mezglus sienu tikai ar rokām. Izmantoju tikai paliktnīti, kurā saspraužu adatas zīmējuma koordinēšanai,” stāsta autore.
“Daudzi taisa pamatīgas skices. Man vairāk patīk strādāt un skatīties, kā darbs dara darāmo. Vienīgi krāsu sakārtojumam izmantoju skicīti. Mikromakramē veidoju no ievaskotiem 1 mm resniem diegiem. Vasks ļauj ļoti precīzi un kvalitatīvi savilkt mezglu, arī musturis veidojas līdzens un darbiņš viegli spīd. Lai darbu atdzīvinātu, kā akcentu izmantoju pērlītes vai dārgakmenīšus. Atceros, pirmo lielāko pasūtījumu saņēmu no Dānijā dzīvojošas latvietes. Viņa organizēja draudzenēm svinīgu pasākumu un katram viesim uz galda pie kartes bija mazs minimakramē taurenītis – kaklarota, ko viešņas aizejot piesprauda sev pie tērpa kā atmiņu no pasākuma. Ideja bija tik jauka, ka man prieks bija strādāt.”
Tagad Vivita studē mākslu maģistrantūrā Somijā. Īpaši Vivitai patīk piedalīties tirdziņos.
“Dziesmu svētku tirdziņā pircēji daudz jautāja par speciālajiem aizsargmezglojumiem, kuros būtu ietverts sarkanais diegs un speciālie mezgli ļaunuma aizbaidīšanai, veselības nostiprināšanai, harmoniskai dzīvei un citām labām lietām. Iespējams, cilvēki intuitīvi atgriežas pie senās tradīcijas, jo tautas maģijā senos laikos mezglu siešana bija ļoti izplatīta.
Ne velti mezglu siešanu baznīca kādreiz uzskatīja par buršanos un mezgli amuleti tika stingri aizliegti. Piedevām Latvijā savā laikā pazina arī mezglu rakstus, kurus izmantoja saziņai. Šobrīd apkopoju pasaules pieredzi un uz jauno gadu gatavoju “labo mezglu” kolekciju ar saviem noslēpumiem. Gribas, lai tie, kam makramē patīk, var atļauties tos nopirkt un tiem, kuri var atļauties, patiktu ar rokām darinātas lietas. Tie ir mani buramvārdi, ko iesienu rotās,” smaida Vivita.
