Burvja nūjiņa darbu neatradīs – tas jāmeklē pašam 0
Pirms aptuveni diviem gadiem, zaudējuši cerības atrast darbu ārzemēs, divi jauni ģeodēzijas inženieri Irina un Maksims sāka darba meklējumus ārvalstīs. Pašlaik viņi strādā norvēģu kompānijā “iSurvey” savā specialitātē, turklāt joprojām dzīvo Latvijā un vien pusi laika pavada komandējumos dažādās ziemeļvalstīs.
Šo darba piedāvājumu pirms diviem gadiem viņi uzgāja Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES mājas lapā.
Tolaik šī interneta vietne, viņuprāt, bija viens no labākajiem veidiem, kā meklēt darbu, jo tai bija bagātīga datubāze par vakancēm katrā Eiropas valstī. Arī darba devēja atsauksmes bija labas – tieši EURES konsultantu sniegtā informācija palīdzējusi viņiem Latvijā atrast vērtīgus darbiniekus. Abus jaunos inženierus nesen sastapu izstādē “Darbs EXPO 2012”, kur viņi bija ieradušies, lai palīdzētu savam darba devējam atrast vēl dažus latviešu speciālistus. Svarīgākās viņiem izvirzītās prasības – atbilstoša tehniskā izglītība un labas angļu valodas zināšanas.
Turpat iepazinos arī ar pavāri Daci, kura izstādes laikā izmantoja iespējas konsultēties ar ārvalstu EURES speciālistiem. Viņa gan nebija nākusi gluži darba meklējumos, kaut arī par darba iespējām ziemeļvalstīs Dace interesējusies jau vairākus gadus, prot ne vien angļu, bet arī zviedru un norvēģu valodu, turklāt ar pazīstama Norvēģijas EURES konsultanta starpniecību palīdzējusi darbā iekārtoties ne vienam vien savam latviešu paziņam, aizbraukt viņa nekāro.
“Es aizbrauktu vienīgi tad, ja būtu iespēja strādāt par pavāri ekspedīcijās, kur šis darbs ir ļoti labi apmaksāts un var ceļot kopā ar zinātniekiem un ekskluzīviem tūristiem. Bet arī tad tikai uz gadu,” spriež Dace. Viņas mērķis ir cits – sākt ar Norvēģiju saistītu uzņēmējdarbību.
Dace saskata lielas iespējas ne vien latviešiem atrast darbu norvēģu kompānijās, bet latviešu uzņēmējiem veidot tur projektus, piemēram, celtniecības nozarē, kas arī viņai nav sveša. “Bezdarbs Norvēģijā pērn bija ap trim procentiem un šogad jau ir mazāks. Var teikt – bezdarba tur nemaz nav. Tātad iespējas ir lielas, bet izmantot tās ir tikai viens šķērslis – valodas zināšanas, kaut arī apgūt to nav grūti. Es to darīju pašmācības ceļā,” viņa skaidro.
Taču šie manis sastaptie cilvēki ir veiksmīgākie no piemēriem latviešu interesentiem par darbu ārvalstīs. Nodarbinātības valsts aģentūras EURES menedžere Ivonna Deisone atzīst, ka nereti pie EURES konsultantiem pēc palīdzības vēršas cilvēki, kas vēlas doties uz kādu Eiropas lielvalsti, neprotot ne tās vietējo, ne pat vienkāršu angļu sarunvalodu. Tad nākas viņiem ieteikt tomēr turpināt darba meklējumus pašu mājās, jo aizbraukuši viņi varētu nokļūt vien vēl sliktākā situācijā. Velti arī gaidīt, ka EURES konsultants atradīs darbu paša bezdarbnieka vietā, taču viņš var palīdzēt atrast darba piedāvājumu klāstā piemērotākos, izstāstīt par dokumentiem, kādi jānokārto, lai varētu oficiāli dzīvot un strādāt konkrētajā Eiropas valstī, kā pareizi noformēt darba piedāvājumu. Piemēram, lai arī Eiropā pastāv vienots “Europass” CV standarts, ne visās valstīs tam atbilstoši noformēta informācija par sevi būs lietderīga.
Tā, piemēram, Anglijas EURES konsultants Sems Stamenkovics saka: “Tikai neiesniedziet britiem šādu CV. Mums ir savi standarti, pēc kā vadāmies.” Vācijas konsultanti savukārt atgādina, ka darba pieteikumam jāpievieno arī foto, bet zviedru – CV garums nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt divas lappuses – jo tas īsāks, jo labāk.
Fakti Apmēram 7,5 miljoni jauniešu Eiropā vecumā no 15 līdz 24 gadiem nedz strādā, nedz mācās. Tāpēc Eiropas Komisija vēlas pieņemt vairākus dokumentus, lai nodrošinātu visiem jauniešiem darba piedāvājumu, prakses vai mācekļa vietu, iespēju turpināt mācības četru mēnešu laikā pēc izglītības iestādes pabeigšanas vai palikšanas bez darba. Pašlaik Eiropas nodarbinātības dienestu tīklā EURES pieejams vairāk nekā miljons vakanču un nolemts paplašināt EURES tīklu, nodrošinot tajā arī privātu nodarbinātības aģentūru vakances. Ik mēnesi EURES interneta portālu apmeklē aptuveni četri miljoni cilvēku, katru gadu ar tā palīdzību darbu atrod 50 000 darba ņēmēju. Latvieši interesējas par darba iespējām Lielbritānijā (30,1%), Vācijā (23,3%), Norvēģijā (11,0%), Somijā (8,2%), Zviedrijā (4,3%), Nīderlandē (3,5%) un Dānijā (3,1%). |