Ja lapsēni izrādīja agresīvu vai izvairīgu reakciju pēc kontakta ar cilvēku, viņus izņēma no populācijas, kas nozīmēja, ka viņus izmantos kažokādām. Katrā selekcijā mazāk nekā 10% pieradināto īpatņu tika izmantoti kā nākamās paaudzes vecāki. 0
Video redzami Sibīrijas mājas lapsēni, kas izpilda suņu komandas.
“Šādas stingras atlases rezultātā lapsēni, kas izrādīja agresīvas un izvairīgas reakcijas, tika nošķirti no eksperimentālās populācijas divu vai triju paaudžu laikā,” rakstīja Truta 2009.gadā publicētā pētījumā.
Lapsas audzētavā nekad netika trenētas, lai tās pieradinātu. Tās dzīvoja būros un minimāli kontaktējās ar cilvēkiem. Beļajeva mērķis bija radīt ģenētiski atšķirīgu populāciju, tāpēc viņš vienkārši izvēlējās lapsas konkrētu uzvedības pazīmju dēļ.
“Eksperimenta sākumā Beļajevam bija viens galvenais mērķis – reproducēt vēsturiskās pieradināšanas procesu īsā laika periodā. Bet eksperimenta laikā izpratne par evolūcijas procesu mainījās,” norādīja Truta.
Ceturtajā paaudzē zinātnieki sāka ievērot dramatiskas izmaiņas.
Lapsēni sāka uzvesties līdzīgi kā suņi. Viņi luncināja astes un labprāt meklēja kontaktu ar cilvēkiem. Viņi smilkstēja, kunkstēja un laizīja pētniekus kā kucēni.
“Process bija pārsteidzoši ātrs. Īstenojot intensīvu selektīvo atlasi, mēs dažās desmitgadēs ietilpinājām procesu, kas parasti aizņēma tūkstošiem gadu,” pauda Truta.
Šīs lapsas tika nodēvētas par “pieradināšanas eliti”, un paaudzēm ejot, šo elites lapsēnu proporcija pieauga. Līdz 2005.-2006.gadam gandrīz visas lapsas bija rotaļīgas, draudzīgas un uzvedās kā mājas suņi. Dzīvnieki spēja “nolasīt” cilvēka sejas izteiksmi un pareizi reaģēt uz žestiem vai skatieniem. Pieradināto lapsu rūcieni bija citādāki nekā mežonīgajām lapsām.
“Mūsu lielākais lepnums ir, ka esam radījuši unikālu ģenētiski pieradinātu lapsu populāciju – vienīgo pasaulē,” sacīja Truta.
Avots: “bbc.com”
