Krievijas lapsu ferma ir pirmā šāda veida ferma pasaulē 0
“Arheoloģiskie dati liecina, ka cilvēki veica atsevišķus mēģinājumus pieradināt lapsu, taču šis process netika pabeigts. Iespējams, ka iemesls bija tas, ka tajā pašā laikā tika pieradināts kaķis, kas aizstāja lapsu kā potenciālu pieradināšanas kandidātu,” stāsta viena no Trutas pētniecības asistentēm Anastasija Harlamova.
Beļajeva ģenētiskie pētījumi bija riskanti. Tie Padomju Savienībā bija aizliegti, jo valsts diktators Josifs Staļins centās diskreditēt ģenētiskos principus, kurus bija izveidojis ģenētikas pamatlicējs vācvalodīgs silēziešu mūks Gregors Mendelis.
Pēc Staļina nāves 1953.gadā zinātnieki ieguva lielāku brīvību, tomēr Beļajevs vēl kādu laiku strādāja, izliekoties, ka viņš audzē lapsas, lai radītu labāku kažokādu.
Vispirms Beļajevs un Truta devās uz dažādām lapsu audzētavām, sākot no Sibīrijas un Maskavas līdz Igaunijai. Tur viņi izvēlējās lapsas, ko nogādāja uz savu fermu Novosibirskā.
Viņi dzīvniekus izvēlējās, pamatojoties uz to, kā tie reaģēja, kad tika atvērts būris. Aptuveni 10% lapsu izrādīja vāju “mežonīguma izpausmi”, kas nozīmēja, ka tās ir cilvēkam labvēlīgas.
“Tika atlasīti dzīvnieki, kas bija draudzīgāki un iecietīgāki pret cilvēka pieskārienu, kaut ļoti mazā mērā. Tie, kas slēpās stūrī vai izdeva agresīvas skaņas, tika atstāti fermās,” rakstīja Truta 1999.gadā.
No šīm draudzīgajām lapsām 100 mātītes un 30 tēviņi tika atlasīti kā pirmās paaudzes vecāki.
Kad lapsām piedzima mazuļi, pētnieki baroja viņus no pudelītes. Viņi arī mēģināja pieskarties vai paņemt rokās lapsēnus, kad tie bija divus, divarpus mēnešus veci.
