Pienācīgi nenovērtēta 0
Kazas gaļa ir vērtīga, garda, bez piegaršas, bet joprojām nav pienācīgi novērtēta. Tā ļoti ieteicama bērnu uzturā. Kaujot kazlēnu trīs mēnešu vecumā, iegūst diētisku gaļu ar zemu holesterīna līmeni, tomēr vest uz sertificētu kautuvi un pārdot tik mazus dzīvniekus Latvijā nav izdevīgi, jo kautuves pakalpojumi ir ļoti dārgi – vidēji 10 eiro par jebkura vecuma dzīvnieku. Tāpēc tirdzniecības vietās Rīgā kazas gaļu nevar atrast. “Muižniekos” izveidota hobijferma, un kazu gaļu tur realizē pastāvīgajiem klientiem, Mārīte to bieži izmanto arī ģimenes ēdienkartes dažādošanai. Var pagatavot lielisku dārzeņu sautējumu, cepammaisiņā liekot kāpostus, ziedkāpostus, burkānus, kartupeļus, kabačus, virsū – ar ķiplokiem, sāli un pipariem ierīvētas kazas ribiņas. Cep cepeškrāsnī +180 °C temperatūrā 40–60 minūtes.
Kura barība labāka
– Barošanai kūtī izmantojam rupji samaltas auzas un lopbarības pupas, ko dodam kopā ar lopbarības bietēm. Kviešus kazām izēdināt nedrīkst, jo tiem ir lipeklis, kas rada gremošanas traucējumus un caureju. Dzīvnieks ir izšķērdīgs un daudz barības izbārsta pakaišos, izmīda zem kājām, tāpēc sakņaugus sasmalcinām, sajaucam ar mikroelementiem un “Baltic Agro” ražoto granulēto papildbarību aitām un kazām. Līdztekus dodam arī vasarāju salmus un vaļēju sienu. Ja vākto sienu sarullētu, tam nobirtu visas lapiņas, tātad samazinātos rupjās barības vērtība. Neizēdinām skābsienu, jo tā sagatavošana maksā dārgi, turklāt no ruļļa izņemts skābsiens jāizbaro pāris dienās, pretējā gadījumā atvērtais rulons siltajās rudens dienās sāk silt un pelēt, – skaidro saimniece.
Saimniecībā “Muižnieki” kazas ganās dabiskā zālājā, kur tās atrod pietiekami garšīgu ganību zāli. Lai sagatavotu sienu, kazkopji ik pēc pieciem gadiem aptuveni divu hektāru platībā sēj āboliņa, lucernas un speciāla zālāja maisījumu aitām un kazām. Sētajā zālājā ragaines var laist ganīties tikai otrajā gadā, kad novākts siens. Jāuzmanās ar svaigo āboliņu – to kazas nedrīkst ēst pārmērīgi, jo var uzpūsties vēders un rasties caureja, kas dzīvniekam ir nāves spriedums. Lai platības izmantotu racionālāk, gaļas kazas var laist ganībās kopā ar zirgiem vai govīm, jo liellopi noēd to, ko neēd kazas. Ja ragaines visu dienu atrodas ganībās, ir vajadzīga nojume, kas vasarā dod ēnu un sargā barību no samirkšanas lietavās.
Pļavas nodala žogs ar trim stieplēm, kas novilktas aptuveni ik pēc 25 cm. Tik augstam nožogojumam pieaugušie dzīvnieki nekāpj pāri, arī kazlēni neizlien caur apakšu. Tomēr aptuveni piecu gadu laikā kazas ar priekškājām vai ragiem sabojā stiepļu žogu, tāpēc tas jānomaina.
Sojas plusi un mīnusi
+ Ļoti augsts proteīna saturs (430–480 g/kg), laba sagremojamība, plāns sēklas apvalks, labas garšas īpašības.
+ Sēklas var viegli uzglabāt un samalt.
– Augstas tirgus cenas.
Dzīvnieku labsajūtai
Kazas slimo reti. Dzīvnieku imunitāti var stiprināt, tos pareizi barojot un kopjot. Izdevumi par veterinārārstu izsaukumiem un zālēm nav mazi, tāpēc jāievēro vairāki nosacījumi.
Jānodrošina apstākļi, lai kazas var kustēties. Agris ganībās izvietojis automašīnu riepas, pa kurām kazām patīk kāpelēt. Saimnieks stāsta, ka ragu berzēšanai, vilnas ķemmēšanai un muskulatūras attīstībai nepieciešama arī ķemme – nolietotas ielu slaukāmās mašīnas birstes. Ar to dzīvnieki uztur gludu un spīdīgu kažoku.
Regulāri jākopj nagi. “Muižniekos” to dara trīsreiz gadā: ziemā pēc kazu atnešanās, maijā pirms iziešanu ganos un rudenī pirms lecināšanas. Ja nagi nav laikus apkopti, dzīvnieks izjūt diskomfortu – neēd, daudz guļ, nevar paskriet un tāpēc lec kā zaķis. Nagi jāgriež uzmanīgi, lai nesavainotu dzīvnadzi. Ja nags tomēr cietis, asiņošanu var apturēt, dezinficējot ar Peteripra spray, kas nopērkams veterinārajās aptiekās.
Kazām bīstami ir plakanie tārpi. Šie parazīti bojā iekšējo orgānu audus un saindē organismu, kas stipras invāzijas gadījumā var beigties letāli.
Attārpošanu medzenieki veic divreiz gadā – agri pavasarī pirms laišanas ganībās un rudenī pirms lecināšanas. Nedrīkst attārpot grūsnas kazas.
