Gaļas kazas. Foto – Valdis Semjonovs

Lauku sētā par galveno barotāju parasti tiek uzskatīta govs. Bet, ja ar piensaimniecību nodarboties nevēlas, var meklēt citas alternatīvas. Medzes pagasta piemājas saimniecības “Muižnieki” saimnieki MĀRĪTE un AGRIS KŪLAIŅI izveidojuši vienu no lielākajiem Būru gaļas šķirnes kazu ganāmpulkiem (tajā ir 53 galvu), veicot pakļaujošo krustošanu ar Latvijas vietējām kazām.

Vaisliniekus meklē ārzemēs

Lasītākie

Kokteilis

Auns – velotrenažieris, Lauva – balets. Kuras fiziskās aktivitātes tev sagādās prieku pēc zodiaka zīmes? 1

“Mēs bremzējām… Mēs nevarējām… Izdarījām, ko varēja tajā momentā izdarīt.” Avārijā iesaistītie kravas auto šoferi atklāj traģēdijas detaļas 1

TV24

Olte: Mēs šobrīd vienkārši esam mazliet pārāk nabagi, to redzu, dzīvojot 100. kilometrā 35

Lasīt citas ziņas

Ideja par šo dzīvnieku turēšanu radās pirms 11 gadiem, kad žurnālā ieraudzījuši amizantās kazas ar nolaistajām ausīm kā takšiem. Būru šķirnes pārstāvju Latvijā vēl nav daudz (vien 152 kopā ar jēriem), tāpēc ir sarežģīti piemeklēt labu, neradniecīgu āzi. Lai tīršķirnes āzi atvestu no ārzemēm, jāšķiras aptuveni no 1000 eiro.

Medzenieki Būru āžus pirms četriem gadiem ar prāmi atveda no Vācijas: vienu – četrus mēnešus, otru – astoņus mēnešus vecu. Vaisliniekus iegādājās ar ES atbalstu, pašiem pieliekot arī savus līdzekļus.

VIDEO. Rēzeknē iedzīvotājus pārsteidzis vīrietis, kurš pa pilsētas ielām staidzina poniju

“Liela daļa komunikācijas Rīgas 1.slimnīcā notiek krieviski.” Slimnīca skaidro, vai valsts valoda tiešām ir otrajā plānā?

“Mēs bremzējām… Mēs nevarējām… Izdarījām, ko varēja tajā momentā izdarīt.” Avārijā iesaistītie kravas auto šoferi atklāj traģēdijas detaļas

– Mājdzīvnieku iegāde ir sarežģīts un dārgs pasākums, jo transportam jābūt sertificētam atbilstīgi ES prasībām. Pārliecinājāmies, ka dzīvnieki ļoti cieš no stresa, grūti aklimatizējas, tiem nepatīk ilgs pārbrauciens, kuģa dzinēja troksnis, barības maiņa, tāpēc vaislas dzīvnieki agri vai vēlu mirst no sirds mazspējas. Tur­pmāk plānojam pāriet uz mākslīgo apsēklošanu, biomateriālu ievedot no Francijas. Arī tas nav lēti – viena sēklas deva maksā 50–70 eiro plus samaksa par darbu, – stāsta Mārīte.