Burtus savirknē, kā tīk 0
Pirms neilga laika publicējām ziņu par anglisko nosaukumu “River” kafejnīcai Smiltenē un vārda lietošanas likumiskā pamatojuma skaidrojumu lūdzām Valsts valodas centra speciālistiem. (“Angliskais “River” Abula krastā”, 24.07.2012.).
Šobrīd pārbaude ir veikta, taču kopumā problēma, un ne tikai saistībā ar Smilteni, ir daudz dziļāka un nopietnāka, nekā varēja likties sākumā.
Stāsta Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis: “Mūsu inspektori pārbaudīja faktus, un uzzinājām, ka vārds “River” veidots no uzņēmuma īpašnieku un ģimenes locekļu vārdu pirmajiem burtiem, nevis nozīmē vārdu “upe” angļu valodā. No vienas puses, tas ir jauks fantāzijas lidojums, no otras puses, neloģiska situācija tiem, kas šajā gadījumā izlasa tikai un vienīgi anglicismu. Taču pamatā gan šim nosaukumam, gan daudziem citiem ir nepilnības Ministru kabineta noteikumos nr. 294. Tur 11. punktā norādīts, ka privāto organizāciju un uzņēmumu nosaukumu rakstībā lietojami vienīgi latviešu rakstības vai latīņu alfabēta burti. Te arī sākas problēmas. Arvien vairāk uzņēmēju cenšas izmantot latīņu burtus vārdu uzrakstīšanai svešvalodā, piemēram, “Cafe” vai “Magazin” un tad atrunāties, ka “magazin” nav vis krievu valodā veikals, bet radu vai varbūt ģimenes dārziņā ziedošo puķu pirmo burtu sakopojums. Šāda situācija nav pieļaujama. Vēl problēma ir tajā, ko šī informācija izsaka. Vai skar terminu “likumīgas sabiedriskās intereses” vai neskar? Tepat Rīgas centrā ir konditoreja “Brown Sugar”, ko var sasaistīt ar aizskārumu likumīgām sabiedriskajām interesēm un tādēļ būtu jātulko nosaukums arī valsts valodā – “Brūnais cukurs”. Diemžēl, ja uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts viens personai piederošs uzņēmums, tad zem tā var būt vēl daudzas struktūrvienības ar pavisam nesaprotamiem, taču latīņu burtiem rakstītiem vārdiem svešvalodā. Tā nedrīkst būt, jo mēs katrs, pārzinot kādu svešvalodu, momentā vārdu iztulkojam. Tas, kas ir svarīgs vai safantazēts īpašnieka ģimenes lokā, nav zināms nevienam garāmgājējam, un “river” viņa apziņā saistīsies tikai un vienīgi ar upi.”
Smiltenes “River” ir tikai viens īlens no maisa, kas sakustinājis lietas būtības pamatus. Tādēļ Valsts valodas centrā patlaban tiek analizēti valodas inspektoru pētījumi visā Latvijā un rudenī plānots situāciju izvērtēt, lai Ministru kabinetā iesniegtu lūgumu veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.
“Iesniedzot valdībā grozījumus, mēs pastāvēsim uz to, ka ir jātulko tā uzņēmuma nosaukuma informācija, kas attiecas uz sabiedrības likumīgajām interesēm. Pretējā gadījumā jūtas aizvainoti un diskriminēti tie, kuri aiz latīņu burtiem izprot svešvalodas vārda nozīmi,” sola Antons Kursītis.
Viedoklis
Kafejnīcas “River” īpašniece Vita Kupena uzskata, ka 90 procentiem apmeklētāju ne jau nosaukums nosaka kafejnīcas izvēli, bet gan piedāvājuma kvalitāte un kafejnīcā esošā biljarda zāle. Bet atlikušie procenti ir ārzemnieki, kam nosaukums ir saprotams. Kafejnīca pieder firmai “Marijas īpašumi”, un atbilstoši Komerclikuma prasībām īpašnieki var nosaukt savus veikalus, kafejnīcas un citus objektus jebkurā, viņuprāt, labskanīgā vārdā. V. Kupena atzina, ka pati angļu valodu nepārvalda un, kafejnīcas nosaukumu domājot, vadījušies tikai no vārda skanīguma. Kas attiecas uz anglicismiem, viņa piebilda, tie ir raksturīgi visai pasaulei. Brazīlijā, piemēram, ir liels stadions “River”, kas arī nav turienes oficiālā portugāļu valodā, bet neviens par to nesatraucoties.
