“Esmu tikai pašā ceļa sākumā, daudz lasu un eksperimentēju,” teic Sintija.
“Esmu tikai pašā ceļa sākumā, daudz lasu un eksperimentēju,” teic Sintija.
Foto no personiskā arhīva

“No šī mazā putniņa gribu paņemt pilnīgi visu.” Kā Sintija no Burtniekiem pievērsās paipalu audzēšanas biznesam 7

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

“Agrāk paipalu olas veikalā vienmēr pirku kā lielu dārgumu un pat nevarēju iedomāties, ka pati sākšu audzēt šos putniņus, kamēr dzīve iegrozījās tā, ka tiku pie šīs iespējas,” teic Sintija Putene-Cukmace.

Sākusi tikai pērn

Jaunā uzņēmēja Burtnieku novadā pirmo gadu audzē paipalas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tā kā mūsu ģimenē aug mazs bērns, piedomājam pie veselīgas un vērtīgas pārtikas. Paipalu olas ir ļoti veselīgas, atšķirībā no vistu olām neizraisa alerģiju, tādēļ abi ar vīru nolēmām pamēģināt šo lietu. Esmu gan vēl tikai ceļa sākumā, daudz lasu un eksperimentēju,” stāsta Sintija.

Viņa arī atzīst, ka izaicinājums sākt jaunu rūpalu bijis pamatīgs.

Pirms vairākiem gadiem izmācījusies par grāmatvedi, patlaban strādā mežizstrādes uzņēmumā SIA “Latvijas mežs”, tādēļ putnu audzēšanas nozare bijusi pilnībā sveša.

Tomēr liels dzinulis mesties darbos bija vīra vecāki, kuri tobrīd atvadījās no savas govju saimes, tādēļ kūts palikusi tukša. Pirmajā piegājienā nopirktas 16 paipalas, šobrīd to skaits jau pārsniedzis 200.

Cimperlīgs putniņš

Jautāta, kas jāņem vērā, sākot biznesu, Sintija teic, ka lielākās rūpes saistās ar novietnes iekārtošanu. Putnus pērkot, to cena svārstās no viena līdz pieciem eiro atkarībā no vecuma un dzimuma.

Izmēģinātas arī dažādas paipalu šķirnes, piemēram, Teksasas baltās, Igauņu, Mandžūrijas.

Paipalu audzēšana ir padārga, jo būs vajadzīgs ieguldījums novietnēs. Būriem jābūt brīviem, nekas nedrīkst traucēt putna kustību. Ziemā nepieciešama apkure. Ja temperatūra nokritīs zem aptuveni plus 15 grādiem, putni vairs nedēs.

Paipalu labsajūtu un veselību ļoti ietekmē turēšanas apstākļi – ne tikai temperatūra, bet arī rūpīgi iztīrītas telpas, apgaismojums, ventilācija un barība. Tomēr visas rūpes kompensē ļoti veselīgās olas, kuras paipaliņas dēj ar apskaužamu regularitāti.

“Visu laiku mācos un lasu par šiem putniem. Pētu barību, kas patīk un kas ne. To putni pasaka priekšā. Iegādājos inkubatoru, cālīšus perinām paši. Tas šķilšanās brīdis ir prieka pilns visai ģimenei, it īpaši bērniem,” tā Sintija.

No olas līdz ­mēslojumam

“Tuvojas Lieldienas, darba pilnas rokas gan man, gan maniem putniem, dējot olas. Iecienītākās ir svaigās oliņas, bet labs noiets arī marinētajai produkcijai,” tā paipalu audzētāja Sintija Putene-Cukmace.
Foto no personiskā arhīva

To, ka izvēlētais virziens ir pareizs, apliecina veiksmīgā dalība Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā “Laukiem būt”, kura mērķis ir mudināt jauniešus izvērst uzņēmējdarbību laukos.

Reklāma
Reklāma

Konkursā Sintija par biznesa ideju “Paipalu audzēšana un to produktu realizēšana” saņēma žūrijas simpātiju balvu. “Paldies par iespēju piedalīties apmācībās un tām sekojošajā konkursā! Bija lieliski mācīties kopā ar citiem entuziastiem un iedvesmoties no pieredzes stāstiem. Piedalījos arī “Burtnieku ideju konkursā 2020″, kur saņēmu 3. vietu. Tas viss deva spēku un pārliecību, ka arī es to varu.”

Jaunās uzņēmējas biznesa ideja paredz izmantot visu, ko sniedz paipalas, – sākot ar olu un beidzot ar mēslojumu.

“No šī mazā putniņa gribu paņemt pilnīgi visu – sākot ar olām un beidzot ar mēsliem, tā, lai nekas neiet zudumā. Drīz sāksies lauku darbi, tādēļ gatavosim pārdošanai arī maisus ar augstvērtīgo putnu mēslojumu,” teic Sintija.

Viņa stāsta, ka ne tikai audzē paipalas, bet arī mājražotājas statusā gatavo un pārdod daudzu iecienītu delikatesi – dažādos veidos marinētas paipalu oliņas.

Produkciju realizē paziņu lokā, jo pagaidām mērogs nav tik liels, lai uztrauktos, kur likt visu saražoto.

“Nākotnē gribam būt lielāki, bet nepārspīlēsim. Neplānoju būt Latvijas lielākā audzētāja, vairāk gribētos likt akcentu uz kvalitāti un kļūt par vienu no labākajiem šajā nozarē. Gribu darīt to, kas patīk un kur var izpausties ar jaunām idejām,” rezumē Sintija.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.