Burti kā izsmērēti, brīžiem pazūd redze? Bijušā ārsta pieredze, kad iemesls tam bija panikas lēkmes 0
Autore: Anna Lūse
Piepeši vairs nevaru skaidri saskatīt to, kas apkārt, acīs sāk ņirbēt, viss rādās neskaidrs, šķiet, ka reibst galva… Tā par spējām redzes problēmām raksta kāds bijušais ārsts no Krievijas.
Ārsta karjeru viņš bijis spiests pamest pirms desmit gadiem – veģetatīvās distonijas un panikas lēkmju dēļ. Ilgus gadus šis cilvēks lietojis dažādus medikamentus, taču īsti labi nekas nav palīdzējis. Tad vīrietis sācis izmēģināt daudzas alternatīvas metodes, vairs nelietojis zāles. Pamazām spējis atbrīvoties no nelāgajiem simptomiem. Tagad ar saviem skaidrojumiem viņš cenšas palīdzēt citiem.
Veģetatīvā distonija līdzās citiem ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumiem var radīt arī redzes asuma zudumu. Sākumā to var pat īsti nepamanīt, jo redze pavājinās pamazām. Taču mēdz gadīties, ka viss sākas kā spēja lēkme – pēkšņi acīs parādās nesaprotama ņirboņa. Cilvēks nobīstas, nereti uzreiz sākas panikas lēkme. Izmisumā visdrīzāk ķeras pie zālēm, varbūt pat metas saukt ātro palīdzību.
Lai ar šādām situācijām mācītos sadzīvot, der zināt, kā norit šāda redzes zuduma epizode, un ko tādā brīdī labāk darīt.
Vispirms ir sajūta, ka tas, uz ko skaties, nedaudz ņirb. Tas var izpausties nevienmērīgi abās acīs, var sākties tikai vienā acī, pēc pāris minūtēm notikt arī ar otru aci. Vispirms nespēj saskatīt sīkus priekšmetus, piemēram, burti grāmatā izskatās tādi kā izsmērēti, tos nevar salasīt. Grūti fokusēt skatienu. Pēc tam parādās mušiņas acīs, pastiprinās ņirboņa, acu priekšā viss sāk zibināties. Apkārtne izskatās miglaina, neskaidra. Pārņem sajūta, ka vairs nespēj orientēties telpā. Nevari skaidri saskatīt pat lielākus priekšmetus, piemēram, savu roku. Sajūta tāda, ka reibst galva.
Paradoksāli, ka šāds simptoms var parādīties brīdī, kad esi pilnīgi mierīgs, piemēram, sēdi pie galda vai lūkojies pa logu. Un te piepeši…
Šāda lēkme ir īpaši bīstama, ja strādā darbu, kur nepieciešama paaugstināta uzmanība – vadi automašīnu, darbini elektroinstrumentus, atrodies augstumā u.t.t. Daudz asāk šo redzes defektu izjūt telpā, kur nav spilgta apgaismojuma.
Šāds simptoms, lai arī šķiet baiss, nerada nekādus draudus veselībai. Turklāt tam nelīdz zāles. Nav arī jāskrien pie acu ārsta. Pie visa vainīga ir veģetatīvā distonija. Notiek spēja to asinsvadu sašaurināšanās, kas saistīti ar acīm. Asinīs paaugstinās tā dēvēto baiļu hormonu koncentrācija. Pamazām acs tīklene sāk izjust diskomfortu, tiek izjaukta normālā redzes funkcija.
Nav iespējams precīzi pateikt, kāpēc sākas šādi spēji redzes negludumi, taču tas var liecināt, ka organisms ir novājināts. Bijis pārmērīgs fizisks nogurums vai vājums pēc kādas saslimšanas, piemēram, saaukstēšanās vai gripas. Varbūt par daudz fizisko aktivitāšu, bet par maz atpūtas.
Ko darīt? Noteikti vajag apgulties. Aizvērt acis, lai redzes negludumi neizsauktu trauksmi, bailes. Der zināt, ka 10-20 minūtes pēc gandrīz pilnīgā (šķietamā) redzes zuduma viss pamazām atjaunojas, turklāt tas notiek ātri, dažu minūšu laikā.
Vēl viens interesants ieteikums – ēst kazenes. Šī oga dabiskā veidā uzlabo acu veselību, turklāt tai piemīt nomierinoša iedarbība uz organismu. Tā iesaka bijušais ārsts.
Vispirms tomēr pārbaudīt redzi!
Komentē psihiatre Inga Zārde:
– Cilvēks itin bieži salasās interneta un citus rakstus par veģetatīvās distonijas izpausmēm, simptomiem un domā, ka tieši tā notiks arī viņam. Taču tā tas nav. Jāsaprot, ka veģetatīvā nervu sistēma atbild par visiem orgāniem un dažādos veidos, bet veģetatīvā distonija ir saistīta ar nervu sistēma disbalansu, līdz ar to katram cilvēkam tas var izpausties atšķirīgi. Nav noteikts, ka tās noteikti būs acu vai sirds problēmas. Starp citu acu problēmas nav tās tipiskākās veģetatīvās distonijas izpausmes. Turklāt katram tās var būt nedaudz citādas izpausmes. Tā var būt arī gara ķēdīte – vispirms cilvēks satraucas, tad ceļas asinsspiediens, var pārņemt sajūta, ka sākas līdzsvara traucējumi, galva reibst vai sāp, tad var šķist, ka jau ir redzes traucējumi…
Ja rodas jebkādas problēmas ar redzi, vispirms noteikti jāpārbaudās pie acu ārsta! Lai skaidri zinātu, ka šīs izpausmes nav saistītas, piemēram ar tīklenes patoloģiju, augstu asinsspiedienu vai kādu neiroloģisku saslimšanu, ka tā nav kāda fiziska saslimšana. Un tikai tad, kad konstatēts, ka ar redzi viss kārtībā, ārsts var izteikt varbūtību, ka tā ir veģetatīvā distonija, kam ir redzes izpausmes.
Tieši tāpat ir citu simptomu gadījumos. Vispirms jāveic nepieciešamie izmeklējumi, jākonsultējas ar ārstu, jābūt pilnībai skaidrībai par veselības stāvokli. Tikai tad, ja tiek izslēgtas visas citas diagnozes, neatrod fizisku izskaidrojumu mokošajiem simptomiem, var runāt par veģetatīvo distoniju un domāt, kā to mazināt.
Protams, ieteikums šādā brīdī apgulties un būt rāmam ir pareizs. Vispirms jānomierina nervu sistēma, piemēram, ar elpošanas vingrinājumiem. Katrs lai izmanto to metodi, ko atzinis par iedarbīgu.
Protams, ja ir redzes problēmas, noteikti vajag tajā brīdī likt malā papildu kairinātājus – neskatīties telefona, datora vai televizora ekrānā.
Izmantots avots: vsd-lechenie.com
