Burovs par attālināto darbu: Nevar vienlaicīgi risināt iedzīvotāju problēmas, vārīt zupu un izvest pastaigā suni 0
Iniciatīvu saglabāt valsts pārvaldē arī attālinātā darba iespējas jau drīzumā vērtēs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Kā LA.LV norādīja komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), izvērtējot iniciatīvu tiks uzklausīti arī dažādu sabiedrisko organizāciju viedokļi. Viņš pats uzskata, ka valsts un pašvaldību darbiniekiem pamatā jāstrādā klātienē, lai gan atsevišķi izņēmumi ir pieņemami.
Iniciatīva aicina nemainīt esošo kārtību, kad iestādes pašas izvēlas sev piemērotāko darba režīma formu, vienlaikus paveicot tai dotos valsts pārvaldes un pašvaldības iestādes funkcijas un uzdevumus. Kā šādas sistēmas plusi tiek minēta iespēja salāgot darba un ģimenes dzīvi, samazinātās iestāžu apkalpošanas izmaksas mazāka telpu skaita dēļ, kā arī īsāku ceļā pavadīto laiku, CO2 emisiju izmešu daudzuma samazināšanos un ietaupījums uz transporta izdevumu rēķina.
Oļegs Burovs pauž, ka ļoti labi izprot cilvēku vēlmi strādāt no mājām, tomēr atgādina, ka attālinātais darbs valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs tika ieviests kā pagaidu pasākums, lai darbinieki un arī iestāžu apmeklētāji izvairītos no saslimšanas ar Covid-19. “Protams, atsevišķos gadījumos hibrīddarba formas attaisnojas, taču runa ir par izņēmumiem nevis par sistēmu. Attālinātā darba iespējas ierēdņiem nedrīkst kļūt par pašsaprotamu bonusu, kad gribu, strādāju no mājām, gribu – ierodos iestādē. Tas novestu ne vien pie produktivitātes krituma, bet arī darba kvalitātes samazināšanās,” skaidro Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs.
Oļegs Burovs arī atgādina, ka par klātienes darba priekšrocībām var runāt no personiskās pieredzes skatupunkta. “Ilgu laiku vadīju Rīgas domes Īpašuma departamentu, kurā strādāja 240 cilvēki. Līdztekus savam tiešajam darbam, cilvēki apmainījās viedokļiem, kā to vai citu uzdevumu paveikt labāk, šādās sarunās ģenerēja jaunas idejas, darbinieki bija disciplinēti un valdīja pozitīva darba kultūra,” saka Oļegs Burovs. Tomēr viņš nenoliedz, ka atsevišķos gadījumos hibrīddarba modelis ir pieņemams. “Protams, tas lielā mērā atkarīgs no darbinieka veicamajiem uzdevumiem un iestādes vadītāja spējas kontrolēt to izpildi. Domāju, šāds darba modelis galvenokārt jāsaglabā jaunajām māmiņām, cilvēkiem ar invaliditāti, darbiniekiem, kuru dzīves vieta atrodas tālu no darba vietas. Tomēr tas nenozīmē, ka šie darbinieki vispār drīkst neierasties darbā, vismaz pāris dienas nedēļā birojā tomēr ir jābūt. Tā nav kaprīze, bet gan nepieciešamība pārrunāt nospraustos mērķus, uzdevumus un to izpildi.”
Taujāts, kā risināt ar telpu skaita samazināšanu saistīto problēmu, kas šodien ir aktuāla ne vienā vien valsts pārvaldes iestādē, Oļegs Burovs atbild, ka tas ir šo iestāžu vadītāju ziņā. Taču viens no risinājumiem varētu būt koplietošanas biroju telpas attiecīgās iestādes ietvaros. Savukārt atbildot uz jautājumu par transporta izmaksām, Oļegs Burovs pauž, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums jau tagad reglamentē kārtību transporta izdevumu kompensācijai.
“Galvenais kritērijs ir padarītā darba rezultāts. Taču, ja attiecībā uz dažiem darba pienākumiem nav lielas starpības, vai darbinieks tos paveic septiņos no rīta vai septiņos vakarā, tad iedzīvotājus tā apkalpot nevarēs. Ir absolūti nepieņemami, ja ierēdnis darba laikā iedzīvotājam atbild no veikala, autoservisa vai frizētavas. Ir vajadzīga liela pašdisciplīna, lai visu darba laiku no mājas tiešām strādātu un koncentrētos vienīgi savu pienākumu veikšanai, nevis, teiksim, palīdzētu bērnam pildīt matemātikas mājasdarbu, vārītu zupu vai izvestu pastaigā suni. Tieši šis pašdisciplīnas trūkums ir tas, kas uz attālinātā darba iespējām valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēs man liek raudzīties tik skeptiski,” saka Oļegs Burovs. “Bet, protams, šī iniciatīva Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jau visā drīzumā tiks ļoti skrupulozi vērtēta,” norāda komisijas vadītājs.
