Burovs: “Nevajadzētu domāt – ja cilvēks ir krievu tautības, tad viņš ir Kremļa vai Putina aģents” 82
“Saprotiet, nekādā gadījumā nevajadzētu domāt, ka, ja cilvēks ir krievu tautības cilvēks, tad viņš ir Kremļa aģents vai Putina aģents. Nē! Bet dažiem cilvēkiem ir dažāda situācija, protams, es runājot par sevi, uzskatu, ka esmu absolūti integrēts cilvēks,” tā TV24 raidījumā “Ziņu Top” komentāru iesāka 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs (frakcijām nepiederošs) Oļegs Burovs, diskutējot par aktuālo sociālpolitikas jautājumu, kas skar krievu valodas lietošanu Latvijā, tostarp plānoto ieceri no 2026.gada atteikties no krievu valodas sabiedriskajos medijos.
“Ir vairāki cilvēki, kam ir augstākā apliecība par [latviešu] valodas zināšanām, bet varbūt šo kaut kādu sarežģīto tekstu labāk lasīt, skatīt televīzijā dzimtajā valodā – viņi to uztver labāk,” tā norādīja Burovs. Viņš pastāstīja kādu gadījumu vienā no Rīgas skolām, uz kuru bija ieradies bijušais Ukrainas vēstnieks Latvijā pagājušajā gadā. Sākumā ticis pateikts, ka vēstnieks runās angliski, bet viņš sāka runāt krieviski, atceras Burovs. “Viņš sāka stāstīt: jūs variet brīnīties, bet es nerunāju Putina valodā, es runāju krievu valodā – jūsu dzimtajā valodā tikai tāpēc, ka šo saturu jums ir vieglāk uztvert,” tā Burovs pastāstīja “Ziņu Top”.
Bet cik ilgi vēl – daži cilvēki saka, ka šis viss ir jau 30 gadus? Uz šo raidījuma vadītāja repliku Burovs atteica, ka mēs, protams, varam “iet pagātnē un analizēt”, vai tie cilvēki bija sliņķi vai nelojāli, un kāpēc viņi nezina valsts valodu. “Varbūt mēs varam paskatīties no otras puses un padomāt par to, kādi mums bija mācību materiāli un tā tālāk, un, ko mēs darījām…Diemžēl, mēs dzīvojam vairākus gadus divkopienu valstī – funkcionējam katrs un ejam pa savu ielu, tā droši vien ir mūsu kopējā problēma,” teica Burovs.
Bet saglabāt masu medijus divās valodās nozīmētu turpināt divkopienu valsts uzturēšanu? Uz šo jautājumu Burovs atteica, ka, viņa pozīcija ir šāda – galvenais ir saturs. “Un, ja mums vieglāk ar šo saturu sasniegt un skaidrot tiem cilvēkiem par integrāciju un par to, ka viņi dzīvo Latvijā – tā nav LPSR vai kāds atsevišķs apgabals, mums labāk viņiem skaidrot varbūt savā dzimtā valodā, bet skatīt, ka tiešām tā tendece ir – viņi vairāk un vairāk saprot,” tā TV24 raidījumā uzsvēra 14.Saeimas deputāts Burovs.
Burovs vērsa uzmanību arī uz mākslīgā intelekta attīstību, kur attīstības iespaidā drīzumā mums vairs nebūšot problēma ar latviešu un krievu valodas lietojumu. “Es domāju, ka pēc dažiem gadiem ieslēgs TV24 pogu un tu varēsi klausīties franču, spāņu un citā valodā, un, es ceru, ka būs arī krievu,” tādu nākotnes vīziju uzbūra Burovs, apspriežot aktuālo tematu par ieceri sabiedriskajos medijos no 2026.gada vairs nelietot krievu valodu. “Mēs uz dažām lietām šobrīd skatāmies sāpīgi no pagājušā gadsimta…Vajadzētu skatīties uz nākotni, un tā nākotne mainās! Ne tikai Eiropa, bet pasaule būs atvērta,” piebilda Burovs.
Jau vēstīts, ka gala lēmums par atteikšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos nav pieņemts, tā 4.oktobrī intervijā LTV uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Kā zināms, Saeima 2023.gada 28.septembrī apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju, kurā cita starpā iekļauta arī iecere atteikties no krievu valodas sabiedriskajos medijos no 2026.gada.
Siliņa uzsvēra, ka šobrīd vēl nav pamata apgalvot, ka minētā atteikšanās tiešām notiks, jo apstiprinātais dokuments ir tikai koncepcija, nevis konkrēts rīcības plāns. Politiķe norādīja, ka par konkrēto jautājumu vēl gaidāmas diskusijas ar iesaistītajām pusēm un ekspertiem, bet Kultūras ministrija izstrādās masu mediju pamatnostādnes, kur šo jautājumu vajadzētu atrunāt.
Saeima septembra izskaņā apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes jaunu politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu un rīcības plānu nacionālās drošības jomā izstrādei.
Koncepcija cita starpā paredz, ka no 2026.gada 1.janvāra Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam būtu jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
Tādējādi iecerēts veicināt visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.
