Burovs: Bērziņš bija mūsu “Altum” veiksmes stāsts, kāpēc tad neviens neko neprasīja par sievas amatu un Krievijas oligarhiem? 0
Ja Saeima ceturtdien, 19.decembrī, neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.
“ZZS valdes lēmums paliek nemainīgs, ka ZZS virza Bērziņa kungu kā Bankas prezidenta amata kandidātu, ja notiek kādas izmaiņas un objektīvu iemeslu dēļ nevar balsot par konkrēto kandidātu vai abiem vai ir kādi citi šķēršļi, būtu tāpat jāievēl cilvēks, kurš vismaz pagaidām pilda pienākumus uz laiku,” TV24 raidījumā “Ziņu TOP” izsakās Oļegs Burovs, 14. Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, partijas “Gods kalpot Rīgai” valdes priekšsēdētājs.
Viņš skaidro, ka pievienojas ZZS frakcijas lēmumam un balsos kopā ar viņiem.
Vai Burovu nemulsina fakts, ka Bērziņa sieva ir valdes locekle uzņēmumā, kur patiesā labuma guvējs ir Krievijas oligarhs?
“Cik es sapratu, viņa tur nav. Tur ir varbūt mūsu vietējie oligarhi. Mani vairāk interesē, kāpēc neviens šo jautājumu neuzdeva tad, kad Bērziņa kungs vairākus gadus vadīja “ALTUM”? Viņu šajā amatā savulaik akceptēja Reira kungs, Ašeradens un Siliņas kundze. Viņš nebija kaitīgs, nebija jautājumu par viņa lojalitāti – viņš bija mūsu “ALTUM” veiksmes stāsts, ļoti dīvaini, ka tagad daži no Rīgas domes stāsta, ka ir kādas problēmas, nu īpaši korekti tas neizskatās,” politiķis norāda.
Jau ziņots, ka ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.
Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvija šādā situācijā jau ir bijusi salīdzinoši nesenā pagātnē – pēc toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas 2018.gadā. Rimšēvičs, kamēr netika precizēts viņam piemērotais drošības līdzeklis, 2018.gadā vairākus mēnešus nevarēja apmeklēt ECB Padomes sēdes.
Ar īpašu ECB Padomes lēmumu tolaik tika atļauts Latvijas Bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai piedalīties sēdēs bez balsstiesībām, novērotāja statusā. Vēlāk Rimšēvičs izdeva pilnvaru Razmusai pārstāvniecībai ECB Padomē, un 2018.gada septembrī Latvija atguva savas balsstiesības.
Latvijas Bankas likumā teikts, ka līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa sākumam Latvijas Bankas prezidenta pienākumus (izņemot ECB Padomes locekļa pienākumus) pildīs Saeimas noteikts amatā esošs Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet viņa prombūtnes laikā – Saeimas noteiktā Latvijas Bankas prezidenta vietnieka noteikts Latvijas Bankas padomes loceklis.
Tātad, ja Saeima neievēlē nākamo Latvijas Bankas prezidentu 19.decembrī, tad tai būs jānosaka, kurš prezidenta vietnieks – Santa Purgaile vai Māris Kālis – pildīs Latvijas Bankas prezidenta pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.
Jau ziņots, ka jaunas Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras bija jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī līdzšinējam prezidentam Mārtiņam Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu tolaik nobalsoja 76 deputāti.
Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu pieteikti trīs kandidāti – pašreizējais prezidents Kazāks, ko virza koalīcijas partneri “Progresīvie” un “Jaunā vienotība” (JV), “Attīstības finanšu institūcijas Altum” (“Altum”) valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kuru izvirzījuši trešās koalīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un opozīcijas partiju Nacionālas apvienības un “Apvienotā saraksta” deputāti, kā arī opozīcijas partijas “Stabilitātei” virzītais Pāvels Kuzmins.
Aģentūrai LETA zināms, ka Kazāku neatbalstīs “Latvija pirmajā vietā”, bet “Apvienotais saraksta” un Nacionālās apvienības, lai gan oficiāli savu atbalstu vēl nav solījušas nevienam kandidātam, tomēr varētu atbalstīt Bērziņu, par kura izvirzīšanu parakstījušies arī vairāki to deputāti.
Likums “Par Latvijas Banku” noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
