Egils Līcītis: Burovam – alerģija pret kaķiem. Kuzjam un Murim būs jātinas prom 5
Tā vien izskatās, ka šī nedēļa būs pēdējā vecajā maizē un labā barībā galvaspilsētas domes iemītniekiem – kaķiem Kuzjam un Murim, kuriem nāksies tīties prom no iesildītās mājvietas.
Droši vien spēlē uz visu banku par Rīgas pilsētas lielvecāko tiks ievēlēts Oļegs Burovs, un švītīgais kungs jau paguvis mētāties ar paziņojumiem, ka viņam esot alerģija pret kaķiem, mērija nav nekāds koškin dom, kur svarīgu tikšanos laikā pa galdu staigā runči, un ka vispār Rīgas vapenī attēlotie zvēri esot lauvas, nevis kaķi.
Vienkāršo rīdzinieku interese ir sakāpināta līdz pēdējam, kāda nākotne pēc izmešanas no domes telpām gaida pūkainās radības.
Cilvēki jautā, vai iespējams ziedot grūtībās nonākušiem kaķēniem. Bet tā rādās, ka nevienam kaķu tiesību aizstāvim nerūp, vai Kuzja ar Muri turpmāk dzīvos kā miskastes kaķi vai sagaidīs vecumdienas kā paplukuši dzīvnieku patversmes klienti, vai pajumti dos “Saskaņas” partijas domes frakcija.
Arī Kuzjas un Mura vecais saimnieks mežaparcēns Ušakovs, kļuvis Eiropas Savienības kreiso saimei piederīgs, vadīs dienas Briselē kā pidriķis baltās biksēs, cietsirdīgi neinteresējoties, kā klājas kādreizējiem Nila rotaļu biedriem, kaķīšiem.
Abi žogmales atradeņi ieguva jaunas mājas un ģimeni pirms astoņiem gadiem un tika laipni uzņemti, jo toreiz bija Ušakovam vajadzīgi. Mīļumiem Murim (resnākais) un Kuzjam (ne tik būdīgais) izklāja sedziņas pilsētas galvas kabinetā, deva palakties no piena bļodiņas, pacienāja ar garšīgiem konserviem “Whiskas”, regulāri attārpoja un novannoja zvērēnu spa salonos.
Runčukiem pie Nila Ušakova neklājās sliktāk kā mopsim vecmeitas klēpī, virtuvē un dīvānā. Dzīves ērtības un tituls “Rīgas oficiālie kaķi” tika nodrošināts, neraugoties uz to, ka Murim un Kuzjam nav nekādu radurakstu, ja neskaita piederību šķirnei “Rīgas strīpainais”. Tiesa gan, bija arī slikta apiešanās – abiem tika atņemta vīrestība, viņi kopš 2012. gada spiesti dzīvot kā kastrāti.
Tomēr kaķi nevarēja vārtīties domes mīkstās mēbelēs, ne ūsu nekustinot. Nācās norēķināties par sagādāto komfortu un jumtu virs galvas, un īres maksai varēja būt pārāk augsta cena. Dzīvnieciņi bija spiesti strādāt kaķiem nepiemērotu darbu – izplatīt kaķuvīra Ušakova slavu līdz pat Urāliem, daudzreiz filmēties, tādējādi vēršot vietējo vēlētāju uzmanību savam saimniekam un ceļot Rīgas mēra reitingu. Speciālisti dzīvnieku psiholoģijā atzīst šādi uzliktu pilnas slodzes darba pienākumu par depresīvu apgrūtinājumu mieramikiņiem murrātājiem, kuri raduši un mīl staigāt savā vaļā.
Daudz spriešanu bijis par to, kas būtu, ja Muris un Kuzja prastu runāt. Kā Rīgas noslēpumu zinātāji kaķi nodotu publicitātei informāciju par mēra kabinetā skanējušiem paģērošiem telefona zvaniem un noziedzīgi izplānotiem, šmucīgiem nedarbnieku darījumiem. Ja kaķi tiešām mācētu runāt, abi sen kā atrastos liecinieku aizsardzības programmā, nevis joprojām slamstītos pa domi.
“LA” speciālkorespondentam izdevās iešmaukt no amata atlaistā mēra Ušakova atstāto telpu noslēgtībā, kur dienas, bez mitas dzerdami baldriāna zāles, vada bijušie uzdzīvotāji Kuzja ar Muri. Abi mīļuprāt piekrita nelielai intervijai.
“Škrobe ir, ka feina dzīvošana beigsies, kas zina, varbūt dzīvosim kā ieleņi,” sacīja nobēdājies Kuzja. “Atceries, Muri, kā te iebuhājām?” Uzrunātais biedrs sērīgi māja ar ūsu un norūca: “Ai, tas man zem astes, lai tas necilvēks Burovs mūsu vietā tur kāmi vai jūrascūciņu, man po.”
Laikmets ir dramatisks, pārmaiņām un vēsturiskiem pārkārtojumiem bagāts. Šonedēļ tiks atbildēts lielais jautājums, vai Burovu ievēlēs par Rīgas mēru, Ušakova mantinieku. Domājams, tiks panākta ģenerālvienošanās amatu sadales tīklā, lai vecie Rīgas domes namatēvi saglabātu iespēju galvaspilsētu apsaimniekot kā savu kabatu un lai pie varas netiktu jaunie, kuri nevajadzīgi ošņājas un atrod pagātnei noglabājamas lietas.
Līdz ar to mūsu vecajiem, ilggadējiem, ūsainajiem paziņām liegs mūža maizi pilsētas domē, un tēvocis Oļegs nebūs saldumu onkulis mīļiem kaķīšiem. No vienas puses, taisnība ir nākamajam priekšsēdētājam – kas vēl nenotiksies oficiālā pašvaldības iestādē?
Kaķi slapina, kur pagadās, kādam savajadzēsies, lai pa domi stirnas lēkātu, āre, buciņš ar kaziņu, lai čūskas rāpotu? No otras puses, vai tiešām mēram Burovam nocietinātā sirds neļaus sadzirdēt Kuzjas un Mura žēlabainos ņaudējienus un skrāpēšanos līdz asinīm, kad viņus nejūtīgas saltas rokas bāzīs maisā, lai vestu prom no domes un taukās dzīves.
