FOTO. Burma – ķieģelis zīdā 0
Laura Blumberga, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”.
Zāļu klīnisko pētījumu projektu vadītājas Tatjanas Marčukas-Žurkovas ģimenē burmas šķirnes kaķi mājo jau vairāk nekā 15 gadus. “Viss aizsākās 2005. gadā, kad vienā no dzīvnieku izstādēm Ķīpsalā es pamanīju šīs šķirnes mazuļus,” stāsta Tatjana.
Ar vienu nepietiek!
“Mūsu ģimenē vienmēr ir bijuši dzīvnieki – gan kaķi, gan suņi laukos, tomēr, iekārtojoties Rīgas dzīvoklī, mums gribējās murrājošu kamolīti. Toreiz izrādījās, ka visi kaķēni jau ir aizrunāti, neskatoties uz tiem laikiem ļoti augsto cenu – 350 lati (aptuveni 500 eiro), tāpēc nācās ilgi gaidīt, līdz vienā no audzētavām bija pieejami kaķēni,” atceras Tatjana. Viņa arī stāsta, ka, kamēr gaidījuši savu kaķi, daudz lasījuši par šķirni – raksturu, uzvedību, par to, kas būs nepieciešams no lietām, kad kaķis ienāks mājās.
“Sākumā nebija pat domas, ka burmu audzēšana kļūs par ilgu gadu sirdslietu, un, kad braucām pēc kaķēna, gribējām ņemt puiku tikai mājām, un ne par kādām izstādēm pat ideju nebija,” viņa stāsta. “Bet pie audzētājas viena no bezbailīgajām kaķenītēm ierāpās manam vīram klēpī un tā nosēdēja visu vakaru un bija gatava doties ar mums mājās. Tā nu izradījās, ka nevis cilvēks izvēlas sev kaķi, bet dzīvnieki paši jūt – kurš no cilvēkiem būs cienīgs, lai kļūtu par viņa saimnieku. Tā nu vēl mēnesi mēs gaidījām, kamēr kaķēni saņems savas vakcīnas, un tikai pēc tam mūsu mājās ienāca Bonita, mūsu audzētavas aizsācēja.”
Kā smejas Tatjana, pēc laika tomēr vienu trūkumu šiem kaķiem esot konstatējuši – ar vienu burmu mājās ir par maz! Tā saime paplašinājās ar vēl divām burmu meitenēm – Molliju un Missiju, kas bija dzimušas nu jau pašu audzētavā. No šī metiena īpašumā palicis arī vaislas runcis vārdā Maksimus, kurš dzīvoja draugu ģimenē.
Pēc vairākiem gadiem Tatjanas ģimenē ienāca runcis Evalds no Ukrainas, bet miniatūrā zilās krāsas meitenīte Galaksija atbrauca no Vācijas. Tatjana uzsver, ka audzētāja darbs ir attīstīt šķirni, cenšoties uzlabot gan ārējo izskatu, gan temperamentu, tāpēc ir ļoti svarīgi doties uz lielām izstādēm, tikties ar citiem cilvēkiem un audzētājiem, apmainīties ar “asinslīnijām” šķirnes attīstības ietvaros.
Pašlaik audzētavā mīt divas vaislas kaķenes – Qamra Queen, mājās saukta vienkārši par Pippu (4 gadi), un Tifānija (2 gadi), kā arī runcis Saimons (2 gadi). Audzētavā mīt arī sterilizētās “omītes” Molija (13 gadi), Kallista (10 gadi), Honeja (8 gadi) un Bunmija (6 gadi). Dažas no sterilizētajām kaķenītēm dzīvo audzētavas līdzīpašnieces mājās, kā arī vairāki “pensionēti” runcīši un kaķenes mitinās dažu draugu ģimenēs.
Vēlas būt kopā ar cilvēku
Burmas, kā visas Austrumu šķirnes, ir ļoti aktīvas un komunikablas un grib visu laiku atrasties kontaktā ar cilvēku. Šie kaķi mīl “parunāt” un pat sagaida no saimnieka “atbildes”. “Mūsu ģimenē vislabākais kaķu “vārdotājs” ir vīrs – viņš prot sarunāties ar jebkuru no minkām. Es vienmēr brīdinu topošos saimniekus, ka burmas ir ļoti zinātkāras un bezbailīgas, ka šie dzīvnieki staigās jums pakaļ – nāks līdzi tur, kur ejat jūs, vēros jūs, gribēs piedalīties dažādos ikdienas darbos un procesos kopā ar jums. Šie kaķi ir patiešām bezbailīgi, ārā viņi nebaidās arī no nikniem suņiem, tāpēc viņi ir jāuzmana īpaši – viņu pašu drošības labā,” stāsta Tatjana.
Var apmācīt gluži kā suni
Burmas ir gudri kaķi, un tos var apmācīt tāpat kā suņus, piemēram, iemācīt atnest atpakaļ mantiņu, daži kaķi pat prot piedalīties adžiliti – šķēršļu joslu pārvarēšanā. “Mūsu Kallista ieguva pat otro vietu Baltijas valstu sacensībās kaķu izstādēs pēc vairāku šo posmu pārvarēšanas Rīgā un Tallinā,” lepojas Tatjana.
Protams, ir svarīgi, lai tik aktīvam kaķim kā burma būtu vieta, kur iztērēt savu enerģiju – piemēram, tā saucamais kaķu koks un jo lielāks, jo labāk. Tam jābūt arī ļoti stabilam, jo, lai arī burma izskatās eleganta un viegla, kā izrādās, pirmais iespaids ir mānīgs.
“Par burmām mēdz teikt, ka tas ir ķieģelis zīdā. Tas tāpēc, ka kaķis izskatās mazs, kompakts un viegls, taču patiesībā ir smags, jo šim kaķim ir smagnēji kauli,” stāsta Tatjana.
“Kad maza burma saritinās klēpī kā kamoliņš, uzreiz var sajust šā dzīvnieka patieso svaru.”
Kaķis sliņķiem?
Tatjana uzsver – lai dzīvnieki būtu aktīvi un veselīgi, tie ir jābaro ar kvalitatīvu pārtiku: profesionālo sauso barību, gan arī svaigo barību – dažādu putnu gaļu, liellopa gaļu, arī subproduktiem – aknām, sirdīm, kakliņiem. Dažas reizes nedēļā dzīvnieki tiek arī pie sakultas paipalu olas. Barošanai der arī kvalitatīvi kaķiem paredzētie konservi, kā arī biezpiens.
Tomēr kopumā par burmām mēdzot teikt, ka tas ir kaķis sliņķiem, jo to kopšana neprasa nekādas īpašās zināšanas vai pūles. Kaķiem ir īss apmatojums un gandrīz nav pavilnas. Ik pa laikam murrātāju var izķemmēt ar speciālo, īsspalvainajiem kaķiem paredzēto gumijas cimdiņu vai ķemmīti. Mainoties gadalaikiem, apmatojums kaķim var izkrist pastiprināti.
Uzziņa!
• Šķirne radusies Birmā, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. No turienes pirmās burmas nokļuva Lielbritānijā un vēlāk arī citās Eiropas valstīs. Pastāv divi šķirnes tipi – Amerikas burmas, kuru standarts tika izveidots 1936. gadā, un Eiropas burmas – šķirnes standarts apstiprināts 1956. gadā un no turienes jau uz Angliju un citām Eiropas valstīm.
• Lai arī parasti cilvēki vēlas iegādāties tieši “šokolādes” vai sabuļkrāsas kaķēnus, šajā šķirnē ir desmit pieļaujamās nokrāsas: melnā jeb sabuļkrāsa, šokolādes, zilā, lillā, krēma, sarkanā, kā arī kaķenes mēdz būt četru veidu “bruņurupuču” jeb trijkrāsu – šokolādes, melnā, zilā un lillā “bruņurupuču” krāsā.
• Kaķenes svars no 3 līdz 5 kg, runča – no 4 līdz 6 kg.
• Burmas kaķēna cena Latvijā ir no 700 līdz 900 eiro.
Priekšrocības:
Šie kaķi ir draudzīgi un rotaļīgi.
Ļoti pieķeras saviem saimniekiem.
Viegli kopjami.
Šķirne ir veselīga un izturīga.
Kaķi ir ilgdzīvotāji – vidējais dzīves ilgums ir 10 līdz 15 gadu. Rotaļīgumu nezaudē arī vecumdienās.
Trūkumi:
Pieprasa pastāvīgu uzmanību no cilvēka.
Mēdz daudz “runāties”.
Bezbailīgi – neizjūt bailes, piemēram, no nikniem suņiem vai braucošām mašīnām, patīk augstums.
