Burkānu slimību raksturojums aizvadītajā sezonā 0
Māra Bērziņa, VAAD kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Burkānu kaitīgo organismu klāsts ir pieticīgāks nekā, piemēram, kartupeļiem. Pavasarī pēc sējas lielākais ienaidnieks ir sausums, reģionos ar vieglākām augsnēm arī smilšu vētras, kuru sanestā smilšu kārta traucē dīgšanu.
Sākoties augu virszemes attīstībai, pirmais kaitēklis, kas apciemoja burkānu sējumus, bija burkānu lapu blusiņa Trioza apicalis. No jūnija vidus kaitēkļa klātbūtne konstatēta lielākajā daļā apsekoto burkānu sējumu. Bojāto augu izplatība bija 2–16% – augi atpalika augumā, lapas deformējās, bet zaļo krāsu saglabāja visu vasaru. Saknes šiem augiem neizaug pietiekami lielas, tās ir rūgtas, jo augs, aizsargājoties no blusiņu uzbrukumiem, izdala rūgtvielas. Kaitēkli šīs vielas neuztrauc, un tas turpina dēt olas visu vasaru – attīstās tikai viena kaitēkļa paaudze. Pārziemo pieaugušie īpatņi uz skujkokiem un augu atliekām – tas nozīmē, ka nelielo sējumu izvietošana mežmalās vai atkārtots sējums veicinās kaitēkļa populācijas attīstību visā laukā.
Burkānu lapu sausplankumainības Alternaria dauci pazīmes, sākot ar jūlija beigām, bija sastopamas vairākos VAAD speciālistu apsekotajos burkānu sējumos. Slimība veģetācijas periodā attīstās uz lapām un lapu kātiem – ja infekcija spēcīga, lapas nokalst. Savukārt bojātām lapām kļūst mazāka fotosintēzei nepieciešamā lapu virsma, tās kļūst trauslas un apgrūtina novākšanu ar kombainu.
Aizvadītajā vasarā laika apstākļi slimības attīstību ierobežoja nokrišņu ziņā, jo ierosinātāja sēne intensīvāk attīstās mitrā laikā. Temperatūras amplitūda attīstībai ir 8–30 oC, tāpēc, sākoties lietainākam laikam, sausplankumainības attīstība turpinājās arī septembrī.
Slimības ierosinātājs saglabājas uz augu atliekām un augsnē, tāpēc atkārtots sējums nākamajā gadā kopā ar slimības attīstībai piemērotiem laika apstākļiem var krietni bojāt augus.
Burkānu lapu brūnplankumainība Cercospora carotae ir diezgan grūti atšķirama no sausplankumainības. Slimības pazīmes vispirms meklējamas uz jaunākajām lapām, sevišķi, ja iestājies dažkārt arī pie mums novērojamais mitrais tropu klimats – nokrišņi un augsta gaisa temperatūra.
Pagājušajā vasarā minētās dabas parādības vairāk bija novērojamas atsevišķi – vai nu karsts, vai slapjš, tāpēc ekonomiski nozīmīga slimības izplatība sējumos netika novērota. Slimības ierosinātāji saglabājas uz burkānu lakstiem, uz inficētajiem savvaļas čemurziežu dzimtas augiem, tādējādi atkārtotā un nezāļainā nākamā gada sējumā slimības izplatība var arī nopietni traucēt burkānu attīstību.
Vairāk par līdzīgu tematu lasiet šeit
