Laukos ar visu ko pa druskai. Ciemos bioloģiskajā saimniecībā “Strauti” Nīgrandē 2
Andersonu ģimene leišmalē, Saldus novada Nīgrandes pagasta lauku sētā, bioloģiskajā saimniecībā “Strauti” dzīvo un saimnieko kopš padomju laikiem. Tad gan mājām nebija tik lepns nosaukums un arī saimniekošana bija citāda.
Gan Daina, gan Guntars nāk no netālās Zaņas. Uz Nīgrandi pārcēlušies labā kolhoza “Straume” dēļ. Tā priekšsēdētājs Laimonis Burtnieks saimniecību bija pacēlis labā līmenī un nebija skops. Putnkope Daina mēnesī saņēmusi 140 rubļus, ik pēc trim mēnešiem, kad bija jānodod vistiņas, – vēl ap 1000 rubļiem. Mehanizators Guntars pelnīja apmēram 400 rubļus mēnesī. Un bija gadi, kad par rubli varēja nopirkt daudz vairāk nekā tagad par eiro, cita lieta – ja varēja atrast, ko nopirkt… Bet tas jau cits stāsts.
Sākuši dzimt bērni, un Andersoni izlolojuši sapni par savu mājiņu. Padomju gados ļaudis lielākoties rāvās uz ciemu centriem pie asfalta, kanalizācijas, ūdensvada, skolām un citiem labumiem, bet Andersoni gribēja projām no citiem, gribēja būt neatkarīgi. Bija vēl pagājušā gadsimta 80. gadu sākums: padrūms laiks, kad padomju iekārtai klājās arvien grūtāk. Taču tad Andersoni vēl nezināja, ka pēc dažiem gadiem neatkarīga kļūs arī Latvija un viņu atstatus dzīvošana būs kā pievienotā vērtība.
Sākumā no lauku tantiņas nopirkto koka mājiņu gribējuši apšūt ar ķieģeļiem, bet tad sapratuši, ka vieglāk būs celt no jauna. Nojaukuši pat manteļskursteni, ieliekot to pamatos, ko tagad nožēlo. 1990. gadā māja bijusi gatava.
