Burbulis vai tendence? Ķīlis par izmaiņām politikas uztverē 1
“Auditorijai ir vēlme skatīties, klausīties un dzirdēt kaut ko tādu, kas nav garāks par minūti, divām vai trijām, kurā, iespējams, ir kaut kāda attieksme, autentiskums, emocija un noteikts personiskums un kurā ir maz abstrakciju un vispārīgu, vispārēju tēmu. Acīmredzot, uz to tā politika lēnāk vai ātrāk virzās,” sociālantropologs Roberts Ķīlis apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?”.
R.Ķīlis norādīja, ka šādas izmaiņas īpaši vērojamas jaunajā paaudzē. “Veids, kā cilvēki apgūst informāciju Z paaudzē (tajā paaudzē, kas ir pēc tūkstošgades), liecina par to, ka viņu informācijas apguve ir trīs vai četru minūšu klipu žanrā, kur tev YouTube pastāsta, kā ko darīt. Viņu uzmanība ir koncentrēta uz īsiem, koncentrētiem padomiem, nevis uz plašām, reflektīvām pārdomām par to, kā tas iekārtos pasauli,” skaidroja Ķīlis.
Viņš uzskata, ka informācijas apguves veids tik drīz nemainīsies: “Jautājums ir par to, vai tas ir burbulis jeb mode vai arī tendence – kaut kas tāds, kas turpinās un iet tālāk. Man liekas, ka tā ir tendence, nevis burbulis.”
R.Ķīlis norādīja, ka pašlaik politiķi ar šo tendenci nerēķinās. “Tas nav joks, tā ir nopietna tendence. 95% no tiem, kas šobrīd aktīvi darbojas politikā, vai nu to īsti nesaprot vai uzsmīn par to,” politiķus kritizēja sociālantropologs. Viņš ir pārliecināts, ka politiķi, kuri mainīs savu attieksmi, būs veiksmīgāki: “Tiem, kas spēs noķert šo vilni ar to savu politisko dēli (partiju vai kustību), iespējams, uz brīdi veiksies labāk.”
