Tikai neatsakies! 0
Ceļojums uz Kanāriju salām bija viena no iespējām, ko abas studentes nav spējušas laist garām. “Man par to pastāstīja nodibinājuma Fonds Nāc līdzās! direktore Sarma Freiberga. Sadarbojoties ar Latvijas Burāšanas mācību asociāciju un sponsoriem – Lielbritānijas fondu Jubilee Sailing Trust un Stena line, bija doma, ka būtu jauki, ja brauktu arī cilvēki no Latvijas,” skaidro Diāna. “Kad man piezvanīja un piedāvāja, es nodomāju – ak Dievs, cik forši! Daudz kas šķita neskaidrs, bet vārdi kuģis un Kanāriju salas izteica ļoti daudz.”
Savukārt Montai par iespēju pavēstīja Auces latviešu biedrības krīzes centra Namiņš vadītāja Ligija Bluka. “Viņa man ir palīdzējusi arī agrāk – nokārtot sponsorus un stipendiju studijām. Kādu dienu viņa man zvanīja: “Montiņ, tikai neatsakies! Tev ir iespēja braukt burāt.” Sākumā nodomāju, ko tad es, bet, protams, sapratu, ka jāpiedalās.”
Smags darbs un brīnišķīga atpūta
Ceļojums ilga deviņas dienas, un neesot bijis brīža, kad pasažieri tikai atpūstos un vēzētu kājas. No 42 dalībniekiem tika izveidotas sešu cilvēku grupas, katrai bija savs vadītājs, kurš palīdzēja plānot darāmos darbus, režīmu. Visu vajadzēja apgūt instruktāžā, bet fiziski vissmagākā bijusi buru pievilkšana.
“Mans galvenais uzdevums bija pierakstīt datus, fiksējot vēja ātrumu, temperatūru, lokāciju, koordinātas, lai kuģa kapteinim būtu vieglāk orientēties,” paskaidro Diāna.
Ceļojuma laikā bija arī happy hour – laimīgā stunda, kad pasažieriem vajadzēja mazgāt klāju. “Mēs smējāmies, ka nav nemaz tik happy, jo jādara fizisks darbs, bet tas bija nepieciešams, lai būtu patīkami pašiem un arī jaunpienācējiem, kuri kuģī ierastos pēc mums.” “Viss, ko darījām uz kuģa, bija kaut kas vienreizējs, bet visvairāk es izbaudīju pašas Kanāriju salas. Dabas skati, ainavas, arhitektūra… Tas viss bija iespaidīgi. Daudz kas tur veidots pašu rokām, sākot no banānu plantācijām un beidzot ar māju fasādēm. Redzētais lika aizdomāties, kā izturamies pret vidi Latvijā. Mēs biežāk varētu sniegt ieguldījumu ne tikai savam priekam, ar puķēm izrotājot balkonu, bet to darīt plašākam lokam, lai visiem būtu prieks un gandarījums par paveikto. Taču priecājos, ka Latvijā ir meži – koki ir mūsu lepnums.”
Arī Montai ceļojums licis saprast, cik skaista ir Latvija. “Skati pa lidmašīnas logu bija vienreizēji. Jautāju Diānai, vai arī viņa krāsas redz tikpat spilgtas, jo nespēju tam noticēt. Divas ļoti augstas kalnu grēdas, starp tām apmaldījies mākonis – tas ir skats, ko nevar iemūžināt pat ar fotoaparātu, tas jāredz dzīvē! No dabas varētu ņemt un ņemt. Latvijas daba ir tikpat īpaša, bet ikdienā to varbūt nepamanām.”
Montai no ceļojuma visspilgtāk atmiņā palikuši saullēkti un saulrieti. “Ir fantastiski pamosties, paņemt tējas krūzi un sēdēt uz klāja, baudīt dabu, kas ir tik unikāla. Redzēju arī delfīnus – tas bija viens no maniem sapņiem, un okeāna ūdens patiešām ir tik zils kā filmās. Tāpat kā Diāna, arī es pārvarēju bailes no augstuma, uzkāpjot mastā vismaz 20 metru augstumā. Secināju, ka no augstuma man bail nav – tās bija tikai iedomas.”
Kā viena ģimene
Abas ceļotājas pārsteigusi cilvēku draudzīgā attieksme. “Pēc deviņām dienām šķita, ka kuģa komanda ir mūsu ģimene. Ja velk buras, to dara visi kopā. Ceļojumā piedalījās arī 10 cilvēki no Čehijas – ar domu, lai viņi prasmīgāk iemācītos sastrādāties. Virtuvē puiši nesūdzējās, ka viņiem jāmazgā trauki vai jātīra podi. Secinājām, ka viņi ir ļoti prasmīgi trauku mazgātāji, jo viņiem tas izdevās ļoti operatīvi,” uzjautrinās Monta. “Kad ceļojums bija galā, kārtīgi izraudājos. Man ļoti nepatīk atvadīties, jo ātri pieķeros cilvēkiem.”
Iepriekš Monta ar Diānu nebija pazīstamas, bet ceļojumā ļoti sadraudzējās, un cilvēki uz kuģa domāja – abas ir māsas. “Man līdzi bija mamma, mūs visas trīs uzskatīja par vienu ģimeni. Cilvēki bija sajūsmā, ka esam ļoti tuvas. Protams, mūs vienoja latviskums,” secina Diāna. “Braucot atpakaļ uz Latviju, ar Diānu nopļāpājām visu ceļu. Mūs abas saista mūzika, mums ir ļoti daudz par ko runāt,” piebilst Monta.
“Visi uz kuģa bija laimīgi, ka ir viena, angļu, valoda, kura vieno un visiem ir saprotama. Man ļoti patīk arī spāņu valoda – to tagad mācos augstskolā, un pēc ceļojuma ir vēl lielāka iedvesma turpināt,” stāsta Diāna.
Abas nekad iepriekš pa okeānu nebija kuģojušas. “Esmu bijusi ceļojumā uz Stokholmu ar prāmi un dažās citās Eiropas valstīs. Šis bija mans pirmais piedzīvojums plašajā okeānā. Reizēm pat neredzējām krastus,” atceras Diāna. “Tā kā pēc zodiaka zīmes esmu Ūdensvīrs, ūdens ir mans otrais es. Man patīk peldēt, bet ar kuģošanu, burāšanu ikdienā neesmu saistīta.” Savukārt Monta iepriekš ceļojusi tikai uz Igauniju kopā ar klasi. “Dodoties uz Kanāriju salām, pirmo reizi dzīvē lidoju ar lidmašīnu. Bija liels stress, jo vairākkārt aizdomājos – ja nu nogāžamies?”
Studentes stingri apņēmušās nākotnē izmantot līdzīgus piedāvājumus un ceļošanu tagad uzskata par aizraušanos. “Esmu labā ziņā šokēta un pateicīga, ka man tika dota iespēja. Tagad domāju – kāds būs nākamais piedzīvojums? Es to nevaru sagaidīt!” sajūsmināta ir Monta. Savukārt Diāna tuvākajā nākotnē ļoti vēlētos aizceļot uz Madridi un Barselonu.
