Buramvārdiem svarīga intonācija. Kuri patskaņi dziedina. No sarunas ar zintnieku 0
Autors: kraniosakrālais terapeits Māris Pelēkais
Kopš šīs sarunas ar manu nelaiķa skolotāju Andreju Biti jau pagājis krietns laiks, bet tēma aizvien aktuāla. Pāršķirstīju savus konspektus, centos atsaukt atmiņā viņa runas stilu, bet, pārlasot uzrakstīto, sapratu, ka, lai kā es censtos, nevaru attēlot viņa runas veidu. Ņemiet par labu kā sanācis, jo galvenais ir skolotāja teiktais.
Vai tu izdabā četriem procentiem?
Man rokās ir auduma gabals – kas tas ir? Lakats, apakšbikses, maiss vai vienkārši lupata? Apskatām – maiss. Palaižam vaļā – tas zaudē savu formu. Ja maisu pieber ar labību, mēs uzreiz varam atpazīt to pēc formas. Tāpat ir ar cilvēka fizisko ķermeni.
Cilvēka fiziskais ķermenis ir tikai 4% no cilvēka!
Ja to piepilda īpaša enerģija, šis ķermenis ir atpazīstams kā dzīvs cilvēks. Kas ir “labība”, ar kuru jāpiepilda fiziskais ķermenis, “lai lupata kļūtu par maisu?” Dažādas tautas sauc to dažādos vārdos – ki, ci, prāna, manna, hila, orenda, vakanda, Manitu, munlunga un b’haga. Par b’hagu to dēvēja senās Persijas priesteri magi (magus). Šo vārdu mēs lietojam ikdienā, pat neapzinoties, ko tas nozīmē: krievu “bog”, ko tagad tulkojam kā “Dievs”, latviešu “baznīca”, t. i., “B’hagas nams”.
Cilvēki lepojas ar to, ka viņi ir gudri, viņiem ir “daudz prāta. Taču prāts ir tikai vieta, kur mehāniski uzkrājas informācija… Mēs domājam, ka varam valdīt pātr savu prātu, bet patiesībā pār mūsu prātu valda ārējie apstākļi un emocijas. Ne viens lēmums netiek pieņemts balstoties tikai uz loģiku, labākajā gadījumā – balstoties uz loģiku un emocijām.
Visbiežāk mēs lēmumus pieņemam uz vienām emocijām. Ja tā, ja mūs tik ļoti ietekmē apkārtējā pasaule, tātad mūsu prāts ir savdabīga “miskaste”. Tiesa, miskaste ir sadzīvē ļoti noderīga lieta, daudz vajadzīgāka par datoru un mobilo telefonu, bet tas ir līdz tam brīdim, kāmēr mēs varam vajadzīgajā brīdī atvērt tās vāku un iemest tajā kaut ko, pēc tam aizvērt vāku un dzīvot nošķirti. Taču vairums cilvēku dzīvo šajā miskastē, ko sauc par prātu. Divdesmitais (un jo vairāk 21.) gadsimts ir prāta laikmets, kas padarījis mūs visus par bomžiem, kuri dzīvo informācijas (prāta barības) miskastē.
Padomā, vai vēl joprojām tev liekas, ka cilvēks – tas skan lepni!? Vai tu vari attālināties no sava prāta, t. i., izlīst no miskastes un dzīvot ne kā bomzis? Vai tev kā romiešu plebejam ir vajadzīgas tikai divas lietas – maize un izpriecas? Materiālie labumi, ar ko izdabāt saviem 4%?
Kā dzīvo mūsdienu cilvēki? Ko uzskata par veiksmīgu biznesmeni? To, kas, iedams par liķiem, sarauš daudz piķa. Un kur viņš to liek? Pērk bezjēdzīgas, bet “prestižas” lietas, dārgus auto, zīmolu apģērbus, pulksteņus, būvē greznas vasanīcas. Tamerlāns lika, lai pēc viņa nāves viņu iznestu cauri pilsētai tā, lai visi redzētu viņa tukšās rokas, lai saprastu, ka ne ko no materiālajiem labumiem kapā līdzi nepaņemsi! Ko mēs varam paņemt? Pieredzi, pateicību, ko esam saņēmuši no apkārtējiem cilvēkiem, un ražu, ko esam sējuši ar savu rīcību – mūsu Tikumu, ko indieši dēvē par “karmu”.
Turpinām par enerģiju b’hagu
Ir īpašas vietas, kuras sauc par “svētvietām” vai “Māras baznīcām”. Šajās vietās uzkrājas daudz enerģijas. Varbūt tāpēc, ka šīs vietas ir plānāka robeža ar paralēlajām pasaulēm, vai arī tajās enerģija ir augstāk strukturizēta, un līdz ar to tajās ir augstāks veiksmes koificents.
Dažreiz šādās vietās parādās priekšmeti, kuriem piemīt dabisks b’hagas krājums. Tādus priekšmetus sauc par “spēka priekšmetiem”, dažreiz arī par “artefaktiem”. Nereti tiem ir kristāliska struktūra un forma. Enerģija vai b’haga, kas tajos uzkrāta, var ātri “izvēdināties”, ja tos neglabā speciālās tvertnēs. Kas to lai zina, kāpēc tādi priekšmeti parādās un no kurienes tajos enerģija. Varbūt šamanis atnesis no pasaulēm, ko apciemojis, varbūt paši izkrituši no paralēlās pasaules realitātes un pie mums “ieripojuši”…
Paralēlās pasaules var atšķirties no mūsējās gan ar enerģijas līmeni, gan ar fizikālajām konstantēm. Ne visās no tām cilvēkam ir iespējams izdzīvot, vismaz mums pierastajā veidā. Un tā, ja pasaulē, no kuras nāk spēka priekšmets, ir augstāks enerģijas līmenis, – tad mēs redzam parastu potenciālu starpību vai spriegumu. (Citiem vārdiem, šeit sāk darboties Oma likums.)
Zūdot potenciāla starpībai, spēka priekšmets izlādējas kā parasts akumulators. Ja mums ir enerģijas rezerves (akumulatora baterija), mēs varam veikt darbības – dziedināt, paredzēt nākotni, veikt dažādus “maģiskus” rituālus. Citiem vārdiem, izmantot b’hagu līdzīgi kā tagad mēs izmantojam elektrisko strāvu. Iespējams uz b’hagu var attiecināt ne tikai kvantu mehānikas, bet, adaptētā veidā, parastās elektrotehnikas likumus.
Te mēs varam atcerēties notikumu vai leģendu par amerikāņu karakuģa “Eldridž” likteni Filadelfijas ekspermentā (pie noteikuma, ja šāds eksperments patiešām ir noticis, nevis kalpojis tikai par dūmu aizsegu Manhetenas projektam). Šķērsojot paralēlās pasaules robežas, priekšmetu enerģētika mainās un, iespējams, ka atnesot no turienes vienu priekšmetu – masas vienību, mēs atbilstoši kaut ko zaudējam/dodam pretī. (Pat maģija diez vai spēs atcelt masas nezūdamības likumu.)
Spēka vārdi
Spēka priekšmetus palaiž ar mantrām-buramvārdiem.
Turklāt iespējams, ka šeit ir ne tik daudz no svara konkrētais vārds, kā melodija un tonalitāte.
Intereses pēc varam salīdzināt mantras sanskritā un tibetiešu valodā.
Kas ir droši zināms par mantrām? Tās dziedot, mugurai jābūt taisnai, mugurkaulam – vertikāli, sanskritā ir bidža mantras vai mantras–sēklas, kuras atbilst Devanadi alfabēta (drīzāk silabrija) burtiem-zilbēm, līdzīgi kā skandināvu Ram – rūnas vai stiprās rūnas. Starp citu, latviešu valoda ir saglabājusi lielāko daļu no šīm zilbēm–sēklām. Ir patskaņi vai “pirmskaņas”, piemēram, A – attīra, E – dziedina, O – vieno, ļauj splūst ar telpu, Ī – palīdz novadīt enerģiju uz mērķi, bet U – savākt enerģiju no apkārtējās telpas.
Iesākumam ar to pilnībā var pietikt. Piemēram, AOUM: A – attīram telpu ap sevi, O – saplūstam ar attīrītās telpas enerģiju, U – savācam daļu šīs enerģijas sevī un M – pieslēdzamies augstākajiem spēkiem (nosaucot tos vārdā pēc AOUM izrunāšanas). Pareizais ritms mantrai AOUM ir 108 reizes, apmēram 45 minūtēs rūpīgi izvibrējot krūšu kurvī. Līdz ar to mēs varam uzzināt optimālo elpošanas ritmu – 108 elpošanas cikli 45 minūtēs.
Nepelnīti aizmirstais amulets
Seno ēģiptiešu dievības bija vēsturiskas personības. Par “faraona cilindru” dziedinošo iedarbību mūsdienās raksta daudz, un šis tas no uzrakstītā pat atbilst patiesībai. Taču ir nepelnīti aizmirsts ēģiptiešu amulets, ko sauc par “Menat”. Tam ir nosacīti falliska forma, vai tas līdzinās Zemes astroloģiskajam simbolam, vai arī atgādina stilizētu lotosa pozā sēdoša cilvēka siluetu, vai… Pērkona cirvi.
To saistīja ar Hathoras vai Atoras kultu (atceramies, burts “H” ir svēts un to izrunāt nedrīkst – tā “hammer” latviešu valodā kļuva par “āmuru”). Menat pagatavoja no gaišziliem akmeņiem – lazurīta, tirkīza, gaišzila fajansa vai dzintara (ne gaiši zila), starp citu, dzintaru uz Ēģipti veda no… nu ja – no Baltijas jūras piekrastes. Nēsāja uz muguras, tuvāk mugurkaulam, tas, tāpat kā lūgšanu krelles “malla”, palīdz palaist mazo enerģētisko orbītu.
Par krellēm – menat ar kreļļu virtenēm saistīts ar krūšu plāksni, kuru grieķi dēvēja par “egidu” – vairogu. Egidu arī pagatavoja no keramikas, ādas vai bronzas. Iespējams, ka seno ebreju augstāko priesteru krūšu plāksnes arī ir kaut kādas atskaņas par “egidu”. Un, pat ļoti iespējams, ka viņi labi zināja, ko un kāpēc dara. Menat, kas savienots ar egīdu, tiek dēvēts par “Lielo Menat”.
Vēl par menat tika dēvēta farona pātaga, kurai tika piedēvētas spējas padzīt rūpes un razes, lai valdītu laime un prieks. Spriežot pēc pretrunīgām ziņām, kas atrodamas seno ēģiptiešu mitoloģijā, Lielais Menat tika izmantots lai dziedinātu, veicinātu prieku, laimi, pastiprinātu seksuālo enerģiju, vairotu auglību, veiksmi un labklājību. Citiem vārdiem – menat darbojās kā tipisks b’hagas ģenerators…
Kas mums par to ir zināms? Menat apakšējā aplī no ārpuses bieži (bet ne vienmēr) tika atēlots saules disks – kā zieds ar 8, 12, 13 vai 16 ziedlapām. Atgādina mūsu Saulīti un Japānas imperatora krizantēmu. Vertikālā trapecveidīgā daļa attēlo Laimas slotiņu, vārpu vai bizi ar 7 vai 11 atzarojumiem katrā pusē. Tajā pusē, kas vērsta pret nēsātāja mugurkaulu, ir uzraksts, kas sevī satur Hathoras/Atoras simboliku un kartušu. Tā kā menat ir cieši saistīts ar šo dievieti, nāksies par to pastāstīt vairāk.
Varenā dieviete
Hathora/Atora – burtiski “Debesis”, grieķu ekvivalents – Pāvacainā Hēra. Pēc dažiem avotiem Ra māte (vēlāk – meita), Hora sieva. Viņas pārziņā ir mīla, sievišķība, skaistums, mūzika, dejas, auglība, seksuālā enerģija, veiksme un prieks.
No vārda “Atora” iespējams, atvasināts grieķu dievietes Afrodītes vārds. Katrā ziņā viņu funkcijas lielā mērā dublējas. Ja tā, tad arī romiešu Venera.
Atora ir Debesu Govs (skat. arī skandināvu mītus par Debesu Govi un tās lomu Pasaules radīšanā). Dīvaini, bet informācija lielā mērā sakrīt, kas var liecināt par vienotu pirmavotu. No Debesu Govs Atoras piena radies Piena ceļš, līdz ar to Atoras vārds saistās arī ar Svaiksti vai Svastiku, ko senie ārieši uzskatīja par visa laba vēlējumu.
Atceramies mantru, kuru neizrunā, bet elpo, – SO-HĀ, un to, ka svastika ir katras dzīvas būtnes katrā elpas vilcienā. Tas ir viens no iemeslem, kāpēc nedrīkst nogalināt dzīvas būtnes.
Otra mantras versija ir SVĀ-HĀ, kas var tikt tulkota kā “Patiesība”, tas ir iemesls, kāpēc dzīva būtne nedrīkst teikt nepatiesību, jo tā viņa samazina savu elpu, t. i., pati sev laupa dzīvību.
Atoru attēlo kā pievilcīgu sievieti ar govs ragiem un saules disku starp ragiem. Vai govi Mehuretu. Iespējams, ka no šā vārda var atvasināts “Nefer”, ar kuru apzīmē labo, skaisto un patīkamo. Katrā ziņā ir zināmas paralēles kontekstā.
Atoras kulta centrs bija Augšēģiptes pilsēta Dendēra, taču Atora bija pazīstama arī aiz Ēģiptes robežām – tās tempļi atrasti Nūbijā (Etiopijā), Sinajā, Puntā un Bābelē. Dažas Atoras kulta iezīmes, ja vēlas, var saskatīt arī mūsu Māras simbolikā: melnā govs ar zeltītiem ragiem un svecēm uz ragiem, kuru veda ap Līgo nakts ugunskuru, piemēram.
Lūk, kā viss cieši savijas…
