VIDEO: Bunkus slepkavības pasūtītāji varētu būt Azerbaidžānas “biznesmeņi” 0
Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības pasūtītāji varētu būt Azerbaidžānas “biznesmeņi”, liecina vairāku avotu raidījumam “TV3 Ziņas” paustā neoficiālā versija.
Kā vēstīja raidījums, viena no versijām, kas politikas un juristu kuluāros tiek minēta visbiežāk, saistīta ar “Trasta komercbankas” (TKB) likvidāciju. Administratora Armanda Rasas komandā strādāja Bunkus, kurš neoficiāli tika uzskatīts par šīs bankas maksātnespējas procesa faktisko īstenotāju. Bankā naudu glabāja daudzi “biznesmeņi” no postpadomju valstīm, kas, iespējams, nevarēja samierināties ar zaudētajām finansēm.
TKB bija pārstāvniecības Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā. Šajās valstīs aktīvi darbojas grupējumi, kas ir bagāti, ietekmīgi un labprāt slēpj naudu ārzemju bankās un ofšoros, vēstīja raidījums.
Vairāki informācijas avoti “TV3 Ziņām” pauduši versiju, ka pasūtītāji varētu būt tieši Azerbaidžānas “biznesmeņi”, kas ļoti nepatīkami pārsteigti par naudas “iesprūšanu bankā un niecīgajām cerībām zaudēto atgūt”. TKB lielu daļu noguldījumu zaudēja 206 nerezidenti, tostarp 52 privātpersonas un 154 juridiskas personas.
Kā vēstīja raidījums, martā kādu azerbaidžāņu izcelsmes uzņēmēju nošāva Maskavā, kas tiek uzskatīta par azerbaidžāņu mafijas darbības epicentru. Slepkavas rīkojās profesionāli un raksturā līdzīgi Bunkus slepkavībai, proti, upuris tika nāvējoši ievainots savā savā automašīnā. Līdzīgi kā Bunkus slepkavībā, arī Maskavā šāvēji izvēlējās vietu, kur nav novērošanas kameru.
Bunkus slepkavības vēriens un forma, liecina, ka izpildītāji un pasūtītāji, visticamāk, nav no Latvijas. Pieredzējušos policistus pārsteidzis fakts, ka slepkavas šāvuši nevis no rokas, bet gan īpaši izveidota, sametināta metāla statīva, kāds Latvijā neesot manīts. “Vispār, no statīviem ir notikušas starptautiskā pieredzē šaušanas, bet katrā gadījumā, pie mums, nezinu, vai bijis. Tas tikai norāda, ka viņi diezgan precīzi zinājuši savas spējas, vajadzības, izveidojuši statīvu, kaujas pozīciju. Es domāju, ka tas nav pirmais viņu gadījums, ka tā pieredze ir bijusi. Protams, ar statīvu nostiprinot ieroci, ir lielāka iespējamība trāpīt, ko viņi arī izmantoja,” “TV3 Ziņām” komentēja bijušais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.
Tiek uzskatīts, ka noziegumu ir vislielākās iespējas atklāt, ja izdodas noķert tā izpildītājus pāris stundu laikā, bet vēlāk to izdarīt kļūst arvien grūtāk. “Iespējams, ka cilvēki ir aizbraukuši prom pietiekami ātri. Varbūt nav steigušies – vienkārši atpūšas pludmalē, pēc tam nopērk biļeti vai aizbrauc ar auto,” minēja Voins.
Vienlaikus Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Arnolds Babris norādījis, ka šādos gadījumos, kad tiek veikta tik brutāla slepkavība, izpildītāji nav vietējie. “Noziedznieks mēģina pazust, šķērsot robežu. Iespējams, ar svešām pasēm. Pēc dokumentiem jūs neredzēsiet,” atzina Babris.
Valsts policija pagaidām atturas no komentāriem par slepkavības izmeklēšanas gaitu, bet sola sniegt jaunu informāciju, tiklīdz tā parādīsies un būs publiskojama.
Kā ziņots, Bunkus tika nošauts savā automašīnā “Range Rover” trešdienas, 30.maija, rītā plkst.8.40, Rīgā, pie Meža kapiem.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) aģentūrai LETA norādīja, ka, visticamāk, tā bijusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar Bunkus profesionālo darbību, bet nevar izslēgt arī citas versijas.
Notikuma vietā redzēta arī kāda furgona tipa automašīna ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu – pie krematorijas.
Kā novēroja LETA, baltajai “Range Rover”, pie kuras stūres bija Bunkus, cauršauts priekšējais stikls vadītāja pusē. Automašīna braukusi virzienā uz Brāļu kapiem, nobraukusi no ceļa labajā pusē, nolauzusi ceļa zīmi un ietriekusies kapu nožogojumā, to sabojājot.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 116.panta par citas personas slepkavību, un aicina atsaukties notikuma aculieciniekus vai tos, kuriem ir jebkāda informācija par notikušo.
