Bundesvērs pārmaiņu laikos 11
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas kanclers Olafs Šolcs nedēļas nogalē sarīkotajā Vācijas armijas – Bundesvēra – konferencē Berlīnē apstiprināja agrāk pausto apņēmību padarīt Vācijas armiju par spēcīgāko Eiropā un kontinenta drošības garantu. Vienlaikus Vācija turpina atteikt tanku “Leopard” piegādes, ko tik neatlaidīgi lūdz Ukraina. Atteikumi, kas izskatās pēc bailēm sadusmot Krieviju, kaitē Šolca un Vācijas politikas tēlam, kaut Berlīne pastāvīgi piegādā ukraiņiem cita veida bruņojumu.
Drošības pamatbalsts
“Ilgu laiku mūsu valsts vairījās no Bundesvēra prioritārajiem uzdevumiem. Aku urbšana, humānās palīdzības nodrošināšana, plūdu ierobežošana un palīdzība ar vakcināciju pandēmijas laikā – tāda laba armija kā Bundesvērs to visu spēj. Bet tas nav jūsu galvenais uzdevums! Bundesvēra galvenais uzdevums ir brīvības aizsardzība Eiropā!” uzrunājot Vācijas armijas militārpersonas, aizvadītajā piektdienā uzsvēra Šolcs. Pēc viņa sacītā, apstākļos, kad Vladimira Putina Krievija rada draudus, Bundesvēram jākļūst par “Eiropas konvencionālās aizsardzības pamatbalstu, par vislabāk apgādāto bruņoto spēku Eiropā”. Vācijai kā valstij ar vislielāko iedzīvotāju skaitu un visspēcīgāko ekonomiku jāuzņemas “vadošā atbildība par mūsu kontinenta drošību”.
Šolcs aizrādīja, ka, uzbrūkot Ukrainai, Maskava vēlas vardarbīgā ceļā mainīt robežas Eiropā, un, ja tas izdotos, “mūsu miers Eiropā zustu uz ilgu laiku”. Viņš tāpat pavēstīja, ka Vācija grasās pārskatīt līdz šim striktos noteikumus par tādu ieroču eksportu, kas izstrādāti kopīgos Eiropas valstu aizsardzības projektos. Kritiķi jau agrāk norādījuši, ka bargie Berlīnes nosacījumi eksportam kavē Eiropas sadarbību kopīga bruņojuma izstrādē.
Jāpiebilst, ka vasaras sākumā Vācijas valdība, ko veido sociāldemokrātu, zaļo un brīvo demokrātu partijas, Ukrainas kara dēļ pieņēma lēmumu tuvākajos gados armijas attīstībā ieguldīt 100 miljardus eiro, un parlaments atbalstīja tam nepieciešamos konstitūcijas grozījumus. Otrā pasaules kara traumatiskās pieredzes dēļ vācieši pret armiju un visu, kas saistās ar militāro jomu, ilgi raudzījās ar atturību, piesardzīgi uztverot arī Bundesvēra līdzdalību ārvalstu misijās. Armijas finansējums gadu desmitus bija ierobežots, mazāks par 2% no iekšzemes kopprodukta. Krievijas agresīvā ārpolitika likusi nostāju mainīt.
Tagad plānots iepirkt jaunas kaujas lidmašīnas, tankus, munīciju, kā arī papildināt un modernizēt karavīru ekipējumu. Septembra sākumā Klaipēdas ostā ar prāmi ieradās pirmie karavīri un tehnikas vienības no Vācijas 41. tanku brigādes, kuras uzdevums ir pastiprināt NATO daudznacionālo bataljonu Lietuvā. Vācija šobrīd vada minēto bataljonu.
Tankiem – nē
Paralēli Šolca paziņojumiem Vācijas valdošajās partijās turpina debatēt par vācu tanku “Leopard” nodošanu Ukrainas rīcībā karam pret Krieviju. Vācu mediji norāda, ka sociāldemokrāti izjūt aizvien lielāku spiedienu no koalīcijas partneru puses. Pagājušajā nedēļā tika paziņots par vēl divu raķešsistēmu MARS un 200 tām domātu raķešu, kā arī 50 bruņuautomašīnu “Dingo” sūtīšanu ukraiņiem. Vācija arī vienojās ar Grieķiju, ka piegādās tai 40 kājnieku kaujas bruņumašīnas “Marder”, bet grieķi atdos Ukrainas armijai 40 savas padomju ražojuma kājnieku kaujas mašīnas “BMP-1”, kas labi pazīstamas ukraiņu karavīriem. Izdevuma “Welt am Sonntag” rīcībā tāpat nonācis dokuments par Berlīnes piekrišanu Kijivas vēlmei pasūtīt pie ražotāja astoņpadsmit pašgājējhaubices “RCH-155”. Vēlmi tās iegādāties Ukraina pauda jau jūlijā, taču vācieši kavējās ar atbildi.
Pasūtījumu izpildīs 30 mēnešu laikā. Tomēr ukraiņu lūgto tanku ziņā Šolca valdība pagaidām ir nelokāma. Intervijā raidītājam “Deutschlandfunk” kanclers sestdien noraidīja opozicionārās kristīgo demokrātu partijas kritiku, uzsverot, ka Vācija jau ir viena no lielākajām modernas kaujas tehnikas piegādātājām Ukrainai. “Pie visa, ko mēs jau darām, [kaujas tanku piegāžu ziņā] mēs nerīkosimies vieni,” uzsvēra Šolcs. Viņš atgādināja, ka tankus ukraiņiem nepiegādā ne ASV, ne Francija, ne Lielbritānija, tāpēc arī Vācija to nedarīs.
Turklāt Vācija parūpējusies, lai apmaiņā pret “Leopard” savus padomju laiku tankus ukraiņiem atdotu Čehija, Slovākija un Grieķija. “Vai ar to pietiek, lai par Vāciju veidotos priekšstats kā par valsti, kura uzskata sevi par Eiropas līderi un šo lomu pilda?” komentējot Šolca politiku, intervijā “Deutsche Welle” retoriski vaicāja pieredzējušais vācu diplomāts, Minhenes drošības konferences vadītājs Volfgangs Išingers. Pēc Išingera domām, Vācijai jāuzņemas iniciatīva un skaidri jāpasaka, ka tā piegādās “leopardus” un citu smago bruņutehniku Ukrainai, ja to pašu darīs NATO sabiedrotie no rietumvalstu vidus.
Diplomāts pieļāva, ka Šolcs varētu būt arī nobažījies “ieiet vēsturē, kā Vācijas kanclers, kas izdarīja muļķības un izprovocēja Eiropā pilna mēroga karu, jo tika Dievs zina, uz ko Putins ir spējīgs”. Trešais tanku nepiegādāšanas iemesls – Šolcam jādomā, kā saglabāt valdības koalīcijas vienotību. Sociāldemokrātu partija tomēr allaž lepojusies ar tādu saspīlējuma mazināšanas politiku, kas bijusi vērsta uz tuvināšanos ar Krieviju. Mainīt to “nav vienkārši”, rezumēja Išingers.
