Bundestāgā iztaujā Merkeli: gan par Krieviju, gan par imigrācijas politiku 0
Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien Bundestāgā pirmo reizi atbildējusi uz tiešiem likumdevēju jautājumiem, kas galvenokārt bija veltīti attiecībām ar Krieviju un “atvērto durvju” politikai migrācijas jomā.
Jaunā procedūra paredzēta koalīcijas līgumā, kura noslēgšanas rezultātā tika izveidota pašreizējā valdība. “Mēs vēlamies, lai kanclere trīs reizes gadā Bundestāgā atbildētu uz jautājumiem, kā arī lai tiktu restrukturēta valdības iztaujāšanas sesija,” teikts līgumā.
Jautājumu ciklu vadīja spīkers Volfgangs Šeible, un pirmo jautājumu uzdeva eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) deputāts Hansjergs Millers. Viņš jautāja Merkelei, kādēļ viņa pagājušajā mēnesī nav apmeklējusi ikgadējo ekonomikas forumu Sanktpēterburgā.
Millers norādīja, ka Japānas premjerministrs Sindzo Abe un Francijas prezidents Emanuels Makrons bijuši tur, un ka Makrons pat noslēdzis vienošanās rūpniecības sektorā.
Millers sacīja, ka Merkele, pakalpojot ASV, virza Vāciju pa destruktīvu ceļu attiecībās ar Krieviju.
Merkele atbildēja, ka viņai bijušas “garas, plašas, divpusējas sarunas” ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par aktuālajiem jautājumiem, kad viņi tikušies maijā Sočos.
“Es esmu par sarunām ar Krieviju (..), tomēr, paturot acīs domstarpības, kas mums ir,” sacīja Merkele.
Viņa uzsvēra, ka iestājas pret Krievijas uzņemšanu atpakaļ G7 grupā, padarot to atkal par G8.
“Krimas aneksija bija kliedzošs starptautisko tiesību pārkāpums,” uzsvēra Merkele, piebilstot, ka Maskavas izslēgšana no G8 bija pareizs solis.
Kanclere norādīja, ka dialogs ar Krieviju ir nepieciešams, bet Krievija nevar atsvērt domstarpības ar Savienotajām Valstīm.
Savukārt AfD deputāts Gotfrīds Kurio pārmeta Merkelei, ka viņa nevajadzīgi izraisījusi imigrācijas vilni Vācijā 2015.gadā ar savu “atvērto durvju” politiku un nodarījusi valstij milzīgus zaudējumus, kas lēšami uz “simtiem miljardiem”.
Kurio sacīja, ka darbinieki Federālajā Migrācijas un bēgļu birojā (BAMF) ir pazemoti un padarīti par marionetēm, un jautāja, kad Merkele atkāpsies?
Kanclere aizstāvēja savu lēmumu, sakot, ka Vācija ļoti atbildīgi tikusi galā ar ārkārtēju humāno situāciju.
2015.gadā Vācija piedzīvoja strauju ārvalstnieku skaita pieaugumu, pateicoties Merkeles lēmumam atvērt robežas nekontrolētai imigrantu plūsmai. Rezultātā togad valstī ieradās gandrīz miljons nelegālo imigrantu, pamatā no Tuvajiem Austrumiem.
Lielais imigrantu pieplūdums radīja milzīgu slodzi Vācijas imigrācijas dienestiem un resursiem kopumā, kā arī daļā sabiedrības radīja negācijas pret ieceļotājiem.
Merkele pauda pārliecību, ka pamatos politiskie lēmumi, kas tika pieņemti, bijuši pareizi.
Savukārt opozīcijā esošās Brīvo demokrātu partijas (FDP) līderis Kristiāns Lindners kritizēja kancleri par to, ka viņa Bundestāgā nav izklāstījusi savu atbildi uz Makrona ierosinātajām reformām ES un eirozonā.
“Jūs atbildējāt Francijas prezidentam, bet ne šeit Vācijas Bundestāgā,” sacīja Lindners, norādot, ka Merkele atbildi Makronam izklāstījusi intervijā laikrakstam.
Viena no iecerēm ir Eiropas Valūtas fonda izveide, lai stabilizētu eiro, ko Merkele atbalsta, bet ne līdz tādam mērogam, kā vēlas Makrons.
Taču kanclere noraidīja pārmetumus, ka viņa vēlas “atšķaidīt” fondu. Merkele sacīja, ka Eiropas Stabilitātes mehānisma vadītājs ir viņu pārliecinājis par šāda fonda nepieciešamību.
Tomēr kanclere norādīja, ka tas būs pagaidu pasākums, lai palīdzētu eirozonas valstīm grūtībās, un viņa vēlas, lai aizdevumi tiktu ātri atmaksāti.
Atbildot uz zaļo jautājumu, vai būtu vēlams iekļaut klimata jautājumus tirdzniecības sarunās ar ASV, Merkele sacīja, ka nebūtu prātīgi sasaistīt visu kopā.
ASV prezidents Donalds Tramps izstājās no ANO Parīzes klimata vienošanās, izpelnoties citu valstu līderu, tostarp Merkeles kritiku.
Atbildot uz citiem jautājumiem, Merkele sacīja, ka neatbalsta nodokli plastmasai, ka noteikumi, kas attiecas uz kvalificētiem migrantiem, netiks apturēti, un pauda nožēlu, ka sieviešu deputātu skaits parlamentā ir samazinājies.
Vācijas opozīcija kancleres iztaujāšanu Bundestāgā vērtēja atzinīgi, bet pauda uzskatu, ka netiek iets pietiekami tālu.
“Ir ļoti labi, ka ir šādas kancleres iztaujāšanas sesijas uz brīvprātības pamata,” sacīja liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) pārstāvis Marko Bušmans. “Bet ar to nepietiek. Efektīvai valdības izvērtēšanai mēs vēlamies, lai opozīcijai būtu tiesības pieprasīt šādu iztaujāšanas sesiju arī tad, kad kanclere nevēlas to rīkot.”
