No zviedru valodas tulkojusi Jolanta Pētersone. “Jānis Roze”, 208 lpp.

Lasītākie

Kokteilis

“Esmu mazliet šokā” – Jāņa Timmas draugs publicē saraksti, kas, viņaprāt, apstiprina faktu, ka viņam kāds “palīdzējis” aiziet no dzīves

Veselam

Gribi dzīvot ilgi un laimīgi? 10 ieteicamākie dārzeņi un augļi, kas veicinās garu mūžu

Krievijā strauji aug pieprasījums pēc kādas preces – pērn pārdoti vairāk nekā 16 miljoni iepakojumu

Lasīt citas ziņas

Nāhida mirst, un šķiet – vienīgās emocijas, kuras viņa spēj just, ir dusmas – dusmas uz neārstējamo slimību, dusmas uz meitu, kura, kā Nāhidai šķiet, tikai izliekas līdzjūtīga un iejūtīga. Dusmas uz pagātni, kuru vairs nav iespējams mainīt. 1978. gadā, kad Nāhidai un viņas draugam Masudam bija astoņpadsmit, viņi vēlējās gāzt šāha režīmu, lai Irānā valdītu demokrātija. Juzdamās neievainojama, uz kādu demonstrāciju Nāhida paņem līdzi mazo māsiņu, bet tieši šo demonstrāciju režīms nolēmis apspiest nežēlīgi. Pēc ilgākas bēguļošanas Nāhida, Masuds un abu mazā meitiņa nonāk Zviedrijā, kur valda miers, kur var uzbūvēt jaunu dzīvi, bet nevar atgūt zaudēto…