No zviedru valodas tulkojusi Jolanta Pētersone. “Jānis Roze”, 208 lpp.

Lasītākie

Kokteilis

Vislabākās un vissliktākās mājsaimnieces pēc zodiaka zīmes: kura medaļa pienākas tev? 1.vietas ieguvēju ir viegli nojaust…

Tuvojas gada ienākumu deklarāciju iesniegšana. VID vērš uzmanību uz lietām, ko cilvēki deklarācijās norāda nepamatoti

“Cilvēki ir satraukti un grib dzirdēt skaidru valodu” – deputāts Kulbergs skaidro, vai latviešiem jāsāk pakot 72 stundu somas

Lasīt citas ziņas

Nāhida mirst, un šķiet – vienīgās emocijas, kuras viņa spēj just, ir dusmas – dusmas uz neārstējamo slimību, dusmas uz meitu, kura, kā Nāhidai šķiet, tikai izliekas līdzjūtīga un iejūtīga. Dusmas uz pagātni, kuru vairs nav iespējams mainīt. 1978. gadā, kad Nāhidai un viņas draugam Masudam bija astoņpadsmit, viņi vēlējās gāzt šāha režīmu, lai Irānā valdītu demokrātija. Juzdamās neievainojama, uz kādu demonstrāciju Nāhida paņem līdzi mazo māsiņu, bet tieši šo demonstrāciju režīms nolēmis apspiest nežēlīgi. Pēc ilgākas bēguļošanas Nāhida, Masuds un abu mazā meitiņa nonāk Zviedrijā, kur valda miers, kur var uzbūvēt jaunu dzīvi, bet nevar atgūt zaudēto…