Bumbulītis krūtī – par ko tas var liecināt. 6 palīgi simptomu atvieglošanai 0
Ikviena sieviete uztraucas, sajūtot krūtīs sāpes vai sataustot bumbulīti. Bet varbūt nav nemaz tik ļauni? Sabiezējumi un smeldze parasti liecina nevis par vēzi, no kā baidāmies visvairāk, bet gan par mastopātiju. Vislabākais dakteris pret to ir klimakss, taču pašsajūtu iespējams uzlabot, kamēr tas nav pienācis.
Mastopātija nav sveša gandrīz nevienai sievietei bioloģiski aktīvajā dzīves periodā. Tā nebūt nav pirmsvēža stadija, kā uzskatīja agrāk. Audzējs rodas pats no sevis – no kādas nepareizas šūnas.
! Mastopātija sagādā diskomfortu un sāpes, taču vēzis visbiežāk attīstās bez brīdinošām pazīmēm.
Kā skaidro ginekoloģe Vēsma Kažociņa, fibrozas jeb fibrocistiskas mastopātijas gadījumā, kā to dēvē ārsti, krūtīs ir piebrieduši saistaudi, kā arī cistas – sāpīgi, ar šķidrumu pildīti dziedzeri.
Meitenēm pastiprināts jutīgums piena dziedzeros mēdz rasties jau pāris gadu pirms menstruācijām, tie piebriest, reaģējot uz sievišķo hormonu aktivitātēm. Šajā gadījumā izmeklējumos nekādas pārmaiņas neatrod. Sāpes krūtīs dēvē par mastodīniju jeb mastalģiju, taču smeldze var būt arī mastopātijas gadījumā.
Nereti, reaģējot uz sievišķo hormonu līmeņa palielināšanos, krūtis kļūst jutīgas un sāpīgas grūtniecības sākumā. Estrogēna ietekmē saistaudi piebriest un padara krūtis tvirtas, taču, iestājoties menopauzei, atslābst un sievišķie apaļumi kļūst ļengani. Savukārt progesterons rada tūsku, pirms mēnešreizēm aizturot organismā šķidrumu.
Kas notiek
Krūts dziedzeru reakcija pret hormonu iedarbību ir atkarīga no iedzimtības, audu jutīguma un dzīves situācijas. Daktere Vēsma Kažociņa novērojusi, ka ziemā, uzņemot smagāku uzturu, mazāk augļu un dārzeņu, mastopātija izpaužas biežāk nekā vasarā, kad sieviete atpūšas un ēd daudz augļu.
Diskomfortu krūtīs veicina stress, jo hormonu regulācija notiek galvas smadzeņu daļā hipotalāmā.
Ļoti svarīga ir sievietes apmierinātība ar dzīvi. Uztraukuma un kreņķu ietekmē var parādīties cistas. Reizēm tās pazūd, taču citkārt saglabājas pastāvīgi. Ja cistas diametrs pārsniedz 3 cm, tā jāpunktē – jāatsūc šķidrums un jāizmeklē šūnas.
! Krūšu piebriedums un diskomforts kļūst izteiktāks 3–10 dienas pirms mēnešreizēm, mainoties hormonu līmenim. Sāpes var parādīties, ja krūtīm pieskaras vai guļ uz sāniem. Atvieglojums rodas vēlāk, kad pāris gadu pēc menopauzes sākuma krūts dziedzeri ir sarukuši, saistaudi atslābuši, dziedzeraudus aizstāj savairojušies taukaudi, tāpēc mastopātija vairs nesagādā ciešanas.
Kā pārbaudīt
Reizi mēnesī pēc menstruācijām katrai sievietei, mazgājoties dušā, vajadzētu iztaustīt krūtis, slidinot rokas simetriski pa abām krūtīm. Sajūtot kaut ko aizdomīgu, noteikti jādodas pie ārsta. Auglīgajā dzīves periodā vispiemērotākais laiks ginekologa apmeklējumam ir dažas dienas pēc menstruācijām, bet menopauzē tas nav svarīgs.
Labdabīgi krūts audzēji fibroadenomas, kas jūtamas kā sabiezējumi, jānovēro vismaz divreiz gadā. Lielos veidojumus vajag operēt, iepriekš noskaidrojot cēloni. Dažkārt mazas fibroadenomas pazūd pašas no sevis, piemēram, pēc dzemdībām.
Ja ir lielas un aizdomīgas cistas, veic punkciju, ar adatiņu izsūcot šķidrumu un izmeklējot citoloģiski.
! Sāpīgu krūšu gadījumā reizi gadā no piektās līdz septītajai dienai pēc mēnešreizēm vajadzētu apmeklēt ginekologu un veikt krūts dziedzeru ultrasonogrāfiju. Ārsts pateiks, kad jāierodas uz nākamo pārbaudi.
Pētījumos noskaidrots, ka aptuveni 4% cistu ir atipiskas, kad pastāv paaugstināts krūts dziedzera vēža risks. No tādām katrai ceturtajai sievietei var attīstīties vēzis.
Vēsma Kažociņa uzskata, ka, izmeklējot krūtis, ultrasonogrāfija ir informatīvāka metode nekā mamogrāfija, turklāt nekaitē veselībai. Mamogrāfijā krūti nofotografē statiski, bet ultrasonogrāfijā to aplūko no visām pusēm, pārbaudot arī paduses limfmezglus.
– Manuprāt, mamogrāfija vairāk izmantojama kā skrīninga metode sievietēm menopauzē, kad krūtis ir atslābušas un bagātas ar taukaudiem. Bioloģiski aktīvajā vecumā ar jutīgām un mazām krūtīm labāk veikt ultrasonogrāfiju. Tomēr reizēm, ja radušās aizdomas par ļaundabīgu audzēju, pēc tās nepieciešama arī mamogrāfija, – atzīst ārste.
